Iespējams, 32 gadus vecajam norvēģim Andersam Bēringam-Breivīkam, kurš piektdien Oslo un tās pievārtē noslepkavoja 76 cilvēkus, tiks izvirzītas apsūdzības noziegumos pret cilvēci. Slepkavas advokāts pieļāvis, ka aizstāvības taktika būs panākt, lai viņa klientu atzīst par garīgi slimu un nepieskaitāmu, savukārt policija un eksperti netic A. Bēringa-Breivīka apgalvojumiem, ka viņš ir bijis daļa no plašākas sazvērestības.
Prokurors Kristiāns Hatlo vakar laikrakstam Aftenposten paziņojis, ka A. Bēringu-Breivīku varētu apsūdzēt nevis teroristiskā darbībā (maksimālais cietumsods Norvēģijā par to ir 21 gads), bet gan noziegumos pret cilvēci, kas ļautu vainīgajam piespriest 30 gadu cietumsodu. K. Hatlo paziņojumu, ka šādas apsūdzības ļauj izvirzīt 2008. gadā Norvēģijā pieņemtais likums, apstiprinājis arī policijas pārstāvis Sturla Henreiksbē, kurš gan piebildis, ka pagaidām izmeklēšana turpinās un galīgais
lēmums nav pieņemts. «Metodiskas civiliedzīvotāju grupas nogalināšana ir pamata kritērijs, lai izvirzītu apsūdzības noziegumos pret cilvēci,» sarunā ar Reuters uzsvēris Oslo universitātes kriminālistikas profesors Stāle Eskelands, piebilstot, ka gadījumos, ja ir bažas, ka uzbrukumi var atkārtoties, vainīgajam var piespriest pat 35 gadu cietumsodu.
A. Bēringa-Breivīka advokāts Geirs Lipestads vakar sacījis – radies iespaids, ka viņa klients jau samierinājies ar to, ka atlikušā mūža daļa būs jāpavada ieslodzījumā. Pēc advokāta domām, visa slepkavas uzvedība liecina par to, ka viņš nav pie pilna prāta, tomēr sarunā ar AP G. Lipestads atteicies apstiprināt, ka aizstāvība mēģinās panākt viņa atzīšanu par nepieskaitāmu. «Par to vēl ir pāragri runāt, izmeklēšana vēl ne tuvu nav beigusies,» uzsvēris advokāts.
Gan K. Hatlo, gan policijas pārstāvji atzinuši, ka viņiem liekas maz ticami slepkavas apgalvojumi, ka viņš bijis tikai plašākas organizācijas biedrs. «Masu slepkavas parasti rīkojas vienatnē. Viņš ir izteikts narcisists, viņš domā tikai par sevi un savu lomu vēsturē,» šim viedoklim sarunā ar Reuters piekritis zviedru drošības eksperts Magnuss Ranstorps. Gan viņš, gan citi speciālisti salīdzinājuši A. Bēringu-Breivīku ar amerikāni Timotiju Makveju, kurš 1995. gadā uzspridzināja Oklahomsitijas federālo ēku, nogalinot 168 cilvēkus.
Norvēģijas policijas drošības dienesta (PST) vadītājs Janne Kristiansens atzinis, ka martā no Interpola puses saņemts brīdinājums, ka slepkava ir viens no vairāk nekā 50 norvēģiem, kas izdarījuši pirkumus no kāda Polijas ķimikāliju ražotāja. Tomēr J. Kristiansens uzsvēris, ka šis pirkums 15,3 eiro apmērā bijis maznozīmīgs un šādus gadījumus «savulaik nespēja izsekot pat Austrumvācijas izlūkdienests STASI». Šim viedoklim Norvēģijas mediji piekrīt, toties neizpratni izraisījušas tieslietu ministra Knuta Storbergeta uzslavas policijai. Uteijas salā slepkava netraucēti šaudījies pusotru stundu un pirms policijas īpašo spēku vienības salā bija paspējuši ierasties gan tuvākās apkaimes iedzīvotāji, kuri iesaistījās cilvēku glābšanā, gan mediju pārstāvji.