Gandrīz divus gadu desmitus ilgusī Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni spožā politiskā karjera ir beigusies. Vakar viņš apstiprinājis ne tikai to, ka atkāpsies no amata pēc tam, kad parlamentā tiks apstiprināti valdības ierosinātie taupības pasākumi un ekonomisko reformu plāni, bet arī uzsvēris, ka negatavojas kandidēt jaunās vēlēšanās.
Pagaidām gan nav zināms, vai ārkārtas vēlēšanas vispār tiks rīkotas.
Par savu demisiju 75 gadus vecais S. Berluskoni bija spiests paziņot, kad parlamenta apakšpalātā notikušajā balsojumā valdības ekonomisko politiku atbalstīja tikai 308 no 630 deputātiem, pārējiem vai nu atturoties, vai nu balsojumā nepiedaloties. Formāli premjers guva uzvaru, taču reāli kļuva skaidrs, ka vairāki valdošās labēji centriskās koalīcijas pārstāvji, neatbalstot valdības vadītāju, uzstājušies personīgi pret viņu. «Astoņi nodevē
ji» – šādu frāzi S. Berluskoni uzreiz pēc balsojuma uzšņāpis uz piezīmju lapiņas, kuru veikli nofilmējuši Itālijas televīzijas operatori.
«Valdībai vairs nav vairākuma parlamentā, lai gan mēs domājām, ka tāds ir. Mums nākas šo situāciju ņemt vērā un reālistiski paraudzīties uz Itālijā notiekošo. Viss pārējais, ieskaitot to, kurš vadīs valdību, pašlaik atvirzās otrajā plānā. Pats svarīgākais ir strādāt Itālijas labā,» jau pēc otrdienas vakarā notikušas sarunas ar Itālijas prezidentu Džordžo Napolitāno intervijā
La Stampa sacījis S. Berluskoni. Viņš apstiprinājis prezidenta kancelejas izplatīto paziņojumu, ka atkāpsies uzreiz pēc tam, kad abas parlamenta palātas apstiprinās likumprojektus par budžeta izdevumu samazināšanu un jauniem nodokļiem valsts turīgākajiem iedzīvotājiem. Balsojums paredzēts novembra otrajā pusē, tātad oficiāli S. Berluskoni valdības demisija varētu stāties spēkā decembrī.
Par to, kas notiks pēc tam, var tikai izteikt minējumus – Dž. Napolitāno pēc valdības krišanas var pieņemt lēmumu par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu, taču tikpat labi var uzstāt, lai valdību veido pašreizējais parlamenta sastāvs. Pats
S. Berluskoni vakar intervijā vairākām Itālijas radiostacijām paudis pārliecību, ka jārīko jaunas vēlēšanas, kuras vislabāk būtu organizēt nākamā gada februārī. Viņš uzsvēris, ka pats tajās nekandidēs, bet viņa dibinātās Tautas brīvības partijas (PDL) kandidāts uz premjera amatu būs 41 gadu vecais bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais partijas sekretārs Andželīno Alfāno. «Tagad ir viņa kārta,» uzsvēris S. Berluskoni, kas pēdējo 17 gadu laikā trīs reizes kļuvis par premjerministru.
Tomēr AP norāda, ka stabilizācijas vārdā Dž. Napolitāno varētu arī neatlaist parlamentu, pieprasot, lai ar lielāko politisko spēku atbalstu tiktu izveidota varavīksnes valdība, kuras uzdevums būtu vadīt valsti līdz pat nākamajām vēlēšanām, kas plānotas 2013. gadā. Arī šajā gadījumā ir vairāki varianti – iespējams, tiks nolemts veidot tā dēvēto tehnokrātu valdību (par potenciālo premjeru Itālijas mediji min bijušo ES konkurences komisāru, pašreizējo Milānas Bokoni universitātes prezidentu Mario Monti) vai arī uzticēt valdības vadīšanu kādam no līdzšinējiem S. Berluskoni koalīcijas biedriem. Kā kandidāti tiek minēti A. Alfāno un līdzšinējais ministru kabineta sekretāra vietnieks Džanni Leta. Tiesa, viņa mīnusi ir gan cienījamais vecums (76 gadi), gan pārlieku tuvā draudzība ar S. Berluskoni. Kreisi centriskā opozīcija, kas ārkārtas vēlēšanu gadījumā neredz cerības uzvarēt (jo vairāk tāpēc, ka nekandidēs S. Berluskoni, kura atbalstītāju skaits krities līdz 22%), uzstāj uz tehnokrātu valdības izveidošanu, savukārt labējie centristi pieprasa jaunas vēlēšanas, uzsverot, ka pretējā gadījumā tiks ignorēta 2009. gada parlamenta vēlēšanās nobalsojušā elektorāta griba.
S. Berluskoni paziņojums par gaidāmo atkāpšanos samērā pozitīvi uzņemts pasaules biržās – AP ziņo, ka audzis gan eiro kurss, gan Eiropas kompāniju akciju vērtība. Vienlaikus pieaugušas procentu likmes Itālijas vērtspapīriem – pašlaik šai valstij aizdevumu iespējams iegūt tikai par 7% likmi. Finanšu analītiķi atgādina, ka savulaik līdz līdzīgam līmenim kritās arī uzticība Grieķijas, Īrijas un Portugāles vērtspapīriem, pēc kā šīs valstis bija spiestas lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību. Līdzīgs liktenis joprojām draud arī Itālijai, un ne jau velti AP ironizē, ka S. Berluskoni no troņa gāzušas nevis tiesu batālijas vai nebeidzamie skandāli, bet gan brīvais tirgus.