Lietuvā skandāls kara laika premjera pārapbedīšanas dēļ

Lietuvas ebreju organizācijas ir nosodījušas valdību par bijušā premjerministra, kurš amata pienākumus pildījis vācu okupācijas laikā, 1941. gadā, pārapbedīšanas finansēšanu.

Jozusas Ambrazevičius Brazaitis par premjerministru kļuva 1941. gadā, kad nacistiskās Vācijas karaspēks padzina padomju armiju, kas iepriekš bija okupējusi Baltijas valstis. Vēlāk Brazaitis emigrēja uz ASV, kur mira 1974. gadā. Kritiķi viņu nosoda par sadarbību ar vācu okupantiem.

Brazaitis vadīja īslaicīgu pagaidu valdību, kuras mērķis bija Lietuvas neatkarības atjaunošana pēc padomju okupantu padzīšanas. Brazaiša valdības laikā Lietuvā notikuši antisemītiski grautiņi, viņš arī esot parakstījis rīkojumu izveidot Kauņas geto pilsētas ebrejiem un koncentrācijas nometni, vēsta BBC.

Ebreju kopienas pārstāvjus ir saniknojis valdības lēmums finansiāli atbalstīt Brazaiša pārapbedīšanu, kurai atvēlēti 30 tūkstoši litu (6 tūkstoši latu).

«Valsts iestādēm nevajadzētu atbalstīt šo ceremoniju, jo tā diskreditē Lietuvu pasaules acīs,» paziņoja Lietuvas ebreju kopienas līderis Simonas Alperavičius. “Ebreji cieta no pagaidu valdības darbības, kas faktiski atbalstīja nacistus,» viņš piebilda.

Savukārt Lietuvas valdība aizstāv savu lēmumu: «Ir viegli nosodīt Lietuvu par Brazaiša godināšanu, kuru, starp citu, arī vajāja nacisti,» teica Lietuvas premjera Andrjusa Kubiļusa padomnieks. Viņš norādīja, ka ASV Imigrācijas dienestu izmeklēšana 1975. gadā neatrada pierādījumus, ka Brazaitis būtu iesaistīts antisemītiskās vai nacistus atbalstošās darbībās. Pārapbedīšana arī būs atgādinājums par holokausta traģēdiju un iespēja tālākai samierināšanai.

No 1941. līdz 1944. gadam holokaustā Lietuvā bojā gāja līdz 95% no 200 000 lielās ebreju kopienas valstī. Tagad Baltijas valstīs dzīvo aptuveni 5 000 ebreju.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.