Amerikāņiem ieroči paliks tikpat brīvi pieejami kā līdz šim

Nedēļu pēc asinspirts Kolorādo štata Auroras pilsētas kinoteātrī, kas prasīja 12 cilvēku dzīvības, nedz ASV prezidents Baraks Obama, nedz viņa republikāņu sāncensis 6. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās Mits Romnijs tā arī nav riskējuši mudināt uz stingrākiem šaujamieroču iegādes noteikumiem.

Gluži tāpat kā pēc iepriekšējiem slaktiņiem (Kolumbaina, Virdžīnijas tehniskā universitāte, Tuskāna) no politiķiem dzirdamas tikai vispārējas frāzes par nepieciešamību stingrāk kontrolēt tos, kuri pērk šaujamieročus, bet amerikāņi tikmēr turpina bruņoties.

AFP atgādina, ka šonedēļ grupa Demokrātu partijas kongresmeņu nāca klajā ar ierosinājumu aizliegt triecienšauteņu un lielas ietilpības šaujamieroču aptveru tirdzniecību, taču abu Kongresa nometņu līderi – gan demokrāti, gan republikāņi – izlikās šo ierosinājumu nemanām. Citādi arī nevarēja būt – šogad taču ir vēlēšanu gads, un ikviens, kurš apšaubīs konstitūcijas otro labojumu jeb amerikāņu tiesības uz šaujamieročiem, var samierināties ar zaudējumu vēlēšanās un droši pārtraukt kampaņu.

Kaut gan amerikāņu sabiedrība pēc ikviena skaļa apšaudes gadījuma mēdz runāt, ka pienācis laiks stingrākai kontrolei (dažs pat ieminas par otrā labojuma atcelšanu), reti kurš no šīs sabiedrības individuāliem pārstāvjiem vēlas, lai kontrole tiktu attiecināta tieši uz viņu. Tas vienlīdz attiecināms gan uz republikāņiem, gan demokrātiem. Gallup dati, kurus citē Deutsche Welle, liecina, ka kopš 2010. gada no 52% līdz 55% audzis to republikāņu piekritēju skaits, kuriem mājās ir vismaz viens šaujamierocis. Demokrātu piekritēju vidū šis skaitlis divu gadu laikā pieaudzis vēl būtiskāk – no 32 līdz 40 procentiem, un tagad 47% amerikāņu mājsaimniecību ir vismaz viens šaujamierocis. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka novembra vēlēšanu rezultāts lielā mērā izšķirsies Virdžīnijā, Ohaio un Pensilvānijā – štatos, kur vairākums iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir neatņemamas tiesības uz šaujamieročiem. Nedrīkst arī aizmirst to, ka ieroču ražotāju un tirgotāju lobijam ir liela ietekme uz finansēm, kas tiek ziedotas vēlēšanu kampaņām.

Tāpēc arī nav pārsteigums, ka B. Obamam atkal nākas laipot, kā viņš to bija spiests darīt, uzstājoties gan Aurorā, gan Ņūorleānā. Prezidents gan pieminējis dialogu ar visdažādākajiem politiskajiem spēkiem, kura mērķis būtu novērst slaktiņu atkārtošanās iespējas. Tajā pašā laikā, atskaitot vispārējas frāzes par nepieciešamību stingrāk kontrolēt ieroču tirdzniecību, lai tie nenonāktu noziedznieku un garīgi slimu cilvēku rokās, viņš neko konkrētu nav pateicis. «Mēs atzīstam, ka ir dārgas no paaudzes paaudzē mantotās ieroču tradīcijas, ka amerikāņu nacionālais mantojums ir medības un šaušana. Bet es tomēr domāju, ka daudzi ieroču īpašnieki man piekritīs – automāti AK47 iederas karavīru, nevis kriminālnoziedznieku rokās. Tie iederas karalaukā, nevis mūsu pilsētu ielās,» Reuters citē B. Obamas sacīto. Prezidents, protams, nav palaidis garām iespēju paziņot, ka visus pūliņus ierobežot šaujamieroču tirdzniecību bloķē Kongresa republikāņi. Kā trāpīgi norāda Deutsche Welle – vienīgais, ko viņš aizmirsis pateikt, ir tas, ka šāds ierosinājums pēdējo reizi no viņa puses izskanēja 2008. gadā, kad senators no Ilinoisas B. Obama vēl tikai gatavojās kandidēt uz prezidenta amatu. Kopš viņš ir Baltā nama saimnieks, ne ar kādām līdzīgām iniciatīvām viņš vairs klajā nav nācis.

Starp citu, līdzīgi ir ar M. Romniju. 2004. gadā, kad viņš bija Masačūsetsas gubernators, M. Romnijs aktīvi mudināja uz automātisko triecienšauteņu aizliegšanu. «Triecienšautenēm nav vietas Masačūsetsā. Šie ieroči nav domāti atpūtai vai pašaizsardzībai. Tie ir iznīcināšanas instruments, kuru vienīgā sūtība ir cilvēku nogalināšana,» toreiz sacījis M. Romnijs. Pašlaik no viņa līdzīgas atklāsmes gaidīt ir velti – šaujamieroču īpašnieki un ražotāji, Nacionālā strēlnieku asociācija (NRA), kuras rindās M. Romnijs iestājās 2006. gadā, ir republikāņu balsts. Šā iemesla dēļ M. Romnijs vislabprātāk vispār nebūtu komentējis Auroras slaktiņu, taču, kad žurnālisti viņu tomēr piespieduši pie sienas, nācis klajā ar samērā juceklīgu un miglainu paziņojumu. «Šim cilvēkam bija ieroči, bumbas un ierīces, kas viņam piederēja nelikumīgi, tām tur nebija jāatrodas. Bet šie ieroči viņam bija. Protams, reizēm mēs varam cerēt, ka vienkāršas izmaiņas likumdošanā var novērst negatīvas sekas. Taču tas tā nav. Ir jānotiek izmaiņām amerikāņu cilvēku sirdīs, ļoti daudzu cilvēku sirdīs. Tieši tas ir nepieciešams, lai uzlabotu situāciju,» M. Romnijs sacījis intervijā televīzijas kompānijai NBC. Iespējams, ka šī intervija vēl negatīvi atsauksies uz viņa kampaņu, jo M. Romnijs taču nevarēja nezināt, ka Auroras slepkava Džeimss Holmss gan ieročus, gan sprāgstvielas iegādājies pavisam legāli...

Bet gan Kolorādo štatā, gan citur ASV cilvēki tikmēr turpina bruņoties. Trīs dienu laikā kopš Auroras asinspirts Kolorādo par 43% palielinājies to cilvēku skaits, kuri vērsušies pēc šaujamieroču iegādes atļaujas izsniegšanas. «Viņi saka, ka vēlas, lai arī viņiem būtu kāda iespēja. Viņi vēlas iespēju aizstāvēties paši, aizstāvēt savas ģimenes, ja nonāktu tādā situācijā, kāda bija kinoteātrī,» sarunā ar AP saka Arvadas pilsētas ieroču veikala pārdevējs Diks Rutans. Vēl viens iemesls, kādēļ amerikāņi steidz pirkt ieročus, ir zemapziņā esošās bažas, ka pēc kādas asinspirts politiķiem tomēr pietiks veselā saprāta ierobežot pieejamību šaujamajiem, tāpēc iespēja tos iegādāties jāizmanto, kamēr tāda vēl ir.