Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni joprojām apgalvo, ka nav izlēmis, vai piedalīsies nākamajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks, vēlākais, 2013. gada aprīlī. Ir skaidrs, ka viņš zondē situāciju, jo zaudējums vēlēšanās politikas veterānam, kuram 29. septembrī apritēs 76 gadi, būtu liels pazemojums.
Tomēr lielākā daļa itāliešu politologu un S. Berluskoni partijas biedri no Brīvības Tautas partijas (PDL) uzskata, ka atbilde būs pozitīva. Vai šāds lēmums izrādīsies pozitīvs Itālijai – tas jau ir cits jautājums.
PDL jaunatnes spārna aktīvisti pagājušās nedēļas nogalē ļoti gaidīja S. Berluskoni ierašanos uz tradicionālo partijas jaunatnes saietu pie Kolizeja Romā, vēsta Reuters. Bija paklīdušas baumas, ka tieši šajā pasākumā viņš varētu oficiāli paziņot par kandidēšanu vēlēšanās. Tomēr augstā viesa vizīte tā arī izpalika – pasākuma organizētāji saņēma ziņu, ka taktisku apsvērumu dēļ ekspremjers uz Romu nedosies. Reuters norāda, ka daļa jaunatnes saieta dalībnieku par to bija ļoti vīlušies. «Tas ir tāds slikts žests. Kad viņš ieņēma premjerministra amatu, tad vienmēr ieradās, taču tagad, kad situācija ir kļuvusi sarežģītāka, viņa nav. Man tas nepatīk,» sarunā ar Reuters sacījusi partijas aktīviste Silvija, kura Romā bija ieradusies no Padujas. Ar sarežģīto situāciju viņa, protams, domā PDL reitingus, kas nepārsniedz 20%, turklāt arī tad ar noteikumu, ka uz premjera amatu kandidēs S. Berluskoni, kurā daudzi itālieši joprojām redz mesiju un veiksmīgu uzņēmēju, kurš prot sakārtot gan savas, gan valsts lietas. Ja S. Berluskoni vārda saraksta pirmajā rindā nebūs, PDL gaida sagrāve – šādā gadījumā viņi var rēķināties tikai ar 10% vēlētāju atbalsta.
Pats ekspremjers, skaidrojot neierašanos Romā, savā Facebook lappusītē atsaucies uz Bībeli, kurā sacīts, ka savs laiks esot runām, bet savs pārdomām – tagad pārdomu laiks esot viņam. Dienu vēlāk Venēcijā sarunā ar žurnālistiem S. Berluskoni paziņoja, ka lēmumu par līdzdalību vēlēšanās pieņems pēc tam, kad būs skaidrs, vai un kā tiks grozīts Itālijas vēlēšanu likums, savukārt svētdien laikrakstā ll Giornale publicētā intervijā asi kritizēja pašreizējo premjeru Mario Monti par nodokļu paaugstināšanu un lika saprast, ka, nākot pie varas, šos nodokļus atkal samazinās. Šo interviju jau varētu uztvert kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu, ja ne viena nianse – par tehnisko premjeru dēvētais M. Monti, kurš nav nevienas politiskās partijas biedrs, jau paziņojis, ka nākamajās vēlēšanās nepiedalīsies un atgriezīsies akadēmiskajā vidē, tādēļ viņš nav īstais pretinieks. Tomēr politologi uzsvēruši, ka S. Berluskoni acīm redzami aktivizējies – pēc atkāpšanās (faktiski atstādināšanas) no amata pagājušā gada novembrī viņš vairāk nekā pusgadu bija faktiski nemanāms, un ekspremjera vārds medijos parādījās lielākoties saistībā ar tiesas prāvām, kas pret viņu uzsāktas, un kārtējo aktrisīti, kura paziņoja, ka viņai bijušas tuvas attiecības ar politiķi. Reuters atgādina, ka nevar neņemt vērā arī PDL sekretāra un S. Berluskoni protežē Andželino Alfano vairākkārt sacīto, ka tieši bijušais premjers būs partijas galvenais kandidāts vēlēšanās.
«Mans lēmums būs atkarīgs no apstākļiem, kas radīsies, no tā, kāds būs vēlēšanu likums,» Reuters citē S. Berluskoni. Jautājums par vēlēšanu sistēmas maiņu Itālijā patiešām ir ļoti aktuāls, jo to kritizē visu politisko spārnu pārstāvji. Pirmkārt, īsti demokrātiski nav tas, ka vēlētājiem nav iespēju paust savu attieksmi pret konkrētiem partijas sarakstā iekļautiem kandidātiem (likt plusiņus un mīnusiņus). Otrkārt, par nenormālu (līdzīgi kā Grieķijā) uzskatāma sistēma, saskaņā ar kuru vēlēšanu uzvarētājiem (partijai vai koalīcijai) tiek piešķirti papildus deputātu mandāti, lai šis politiskais spēks varētu izveidot stabilu valdību, kuru atbalstītu vismaz 54% deputātu. «Šī vēlēšanu sistēma ir šausmīga un apkaunojoša. Tā noved pie rezultāta, pie kura proporcionālā vēlēšanu sistēma nekādā gadījumā nedrīkstētu novest, – balsu mazākums tiek transformēts mandātu vairākumā,» sacījis viens no Itālijas ievērojamākajiem politologiem Džovanni Sartori. Taču, lai gan vēlēšanu sistēmu kritizē gan labējie, gan kreisie spēki, partijas nespēj vienoties, ko un kā grozīt, pat neraugoties uz to, ka bijuši divi mēģinājumi vēlēšanu likumu pieņemt referenduma ceļā, ka prezidents Džiordžio Napolitāno šogad jau astoņas reizes atgādinājis parlamentāriešiem, ka vēlēšanu sistēmas reforma ir prioritārais uzdevums, ka ar līdzīgiem paziņojumiem vairākkārt nācis klajā M. Monti. Jo tuvāk nāk vēlēšanu laiks, jo mazākas iespējas, ka vienošanās tiks panākta un likums grozīts, kas, šķiet, lej ūdeni uz S. Berluskoni dzirnavām. Jāatgādina, ka viņš vēl vairāk vēlas nostiprināt izpildvaras statusu un mudina itāliešus izvēlēties spēcīgu līderi, kurš «valsti padarīs pārvaldāmāku». Lieki piebilst, ka šāda līdera lomā bijušais premjers saskata tikai un vienīgi sevi.