Ar ko 12. Saeimas pirmsvēlēšanu priekšspēle atšķiras no visām, kuras esam redzējuši, kopš vēlam likumdevēju; kā izskatās politiskās partijas, gatavojoties zemajam startam, – to jautājam sociologam, Latvijas faktu vadītājam Aigaram Freimanim.
– Sāksim ar Vienotību. Kas būs šīs partijas lielākā problēma?
– Mēs redzam vienu lielu, amorfu varas partiju, no kuras tik tikko aizgājis tās konsolidējošais līderis Valdis Dombrovskis. Nesen Vienotība uzņēmusi ierindas biedru statusā no citas partijas ievēlētus deputātus, kuri izjaukuši tās iekšējo vidi. To tikai tagad sākam pa īstam redzēt un ieraugām diezgan neveiklu situāciju, jo no Vienotības aizgāja uzreiz trīs cilvēki. Tas ir viens no interesantiem faktoriem. Otrs – ka neviens cits koalīcijā esošais politiskais spēks, ņemot vērā šā brīža sabiedrisko domu, nav spējīgs kļūt par varas partiju.
– Kas tad īsti ir varas partija – tā, kura būs koalīcijas līdere un veidos valdību?
– Es domāju tādu partiju, kurai cilvēks nebaidās uzticēt savu balsi, pat, ja ir ļoti zema lojalitāte, vienaldzīga ideoloģija, bet kuru interesē rītdiena – vismaz tāda pati kā šodiena. Tas patiesībā ir Latvijas varas partijas definējums.
– Būtībā jau arī Dombrovskis ir spilgta šā formulējuma definīcija.
– Jā, bet viņš ir prom.
– Atgriezīsimies pie Vienotības, no kuras aizgāja vairāki cilvēki. Par ko tas liecina – par orientācijas maiņu vai iekšējām nesaskaņām?
– Par ko esmu ļoti izbrīnīts...? Patiesībā tas ir tehnisks šoks. Par absolūto varas mazspēju, ko parādīja Vienotības cilvēki izglītības un veselības sfērā. Ja cilvēks tiešām ir slims (domāju Circenes kundzi), bet nozare ir krīzes situācijā, pārejot no postpadomju sadomātās medicīnas uz maksas medicīnu, tad tur par līderi jākļūst kādam, kurš skaidri un gaiši pasaka: cik maksā, kas maksā, par kuriem atbildību uzņemas valsts. To vajag pateikt, nevis turpināt bezgalīgo melu sēriju, muldot un ķēmojoties. Otrs šoks ir par izglītības sfēru. Ja valdības sēdē kundzītes no Izglītības un zinātnes ministrijas var pateikt, ka nezina, cik bērnu būs pirmajā klasē nākamajā mācību gadā, tad es ieteiktu viņām atvērt Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapu, paskatīties, cik ir piedzimuši bērni pirms sešiem gadiem, un noteikt maksimālo robežu tiem, kuri varētu iet uz skolu šogad. Tur noteikti var izveidot diezgan precīzu statistisku modeli.
– Dīvaini... Jo Ina Druviete taču nav diletante.
– Patiesībā, mani tas šokē. Es saprotu, ka Druvietes kundze ir humanitāras ievirzes cilvēks, bet jāsaprot taču, ka ir elementāri skaitļi, ar kuriem var darboties. IZM ir vesels bars ar ierēdņiem, kas spēj šo tehniski vienkāršo jautājumu atrisināt vienā dienā. Ja tik lielā ministrijā neviens to nevar izdarīt, tad tur ir bumba jāliek apakšā...
– Izskatās, ka patlaban Vienotībai nav sava spilgta līdera. Tātad, kādas problēmas gaida Vienotību?
– Jā, līdera Vienotībai vairs tiešām nav. Viens līderis, protams, ir Solvita Āboltiņa, taču man šķiet, ka viņa komfortablāk jūtas kuluārpolitikā. Atceroties pašas ievēlēšanos par Saeimas priekšsēdētaju, redzam, ka tieši tā ir Āboltiņas komfortzona.
– Vai viņa nepretendē uz vēl vienu zonu, kas kļūs aktuāla līdz ar Valsts galvas pārvēlēšanu...?
– Ļoti iespējams. Es domāju, ka pat noteikti. Āboltiņai ir ļoti grūti būt par spilgtu līderi redzamā veidā.
– Tagad konkrētāk.
– Redzamais veids ir tas, ka politiķim jāspēj atbildēt uz jebkuru jautājumu, kuru uzdod, nezaudējot savu pozīciju. Man ir aizdomas, ka viņai tur ir zināmas problēmas. Vairāk tad arī laikam nevaru minēt nevienu no Vienotības veco apcirkņu spilgtākajiem politiķiem. Nu, Reirs, Zaķis... Patiesībā tas lielais pienesums no Reformu partijas ir tikai Edgars Rinkēvičs. Tos pārējos neesmu tā kā lāgā pamanījis...
– Saka, ka viņš ir 10. Saeimas atlaišanas iniciators.
– Ja nu Rinkēvičs patiešām ir rīkojuma nr. 2 ideologs, tad nedomāju, ka viņam ir liela jauda publiskajā politikā.
– Kā ārlietu ministram viņam nav ne vainas...
– Piečakarēt ārlietu ministra amatu ir ļoti grūti. To ir izdevies izdarīt tikai vienam cilvēkam – Ģirtam Kristovskim. Rinkēvičs toties ir pratis visu vienmēr atčakarēt atpakaļ, jo ir... komfortabls. Tomēr pilnvērtīga politiķa formātā man Rinkēviču tik un tā ir grūti iedomāties.
– Arī Laimdota Straujuma nav paspējusi sev uzvīt harismātisku auru vainadziņu. Turklāt nav vairs arī laika to pīt, lai kā arī polittehnologi censtos.
– Pirmajā brīdī man bija sajūta bērnus un pensionārus nesitiet! Tas bija labi redzams, jo pret Straujumu visi izturējās ļoti saudzīgi. Viņai izdevās. Straujuma ir forša kundzīte, tomēr viņa nav viena. Tāpēc man ir ļoti interesanti, kas viņu rullē.
– Ko, lūdzu...?
– Kas ir Straujumas referentā grupa. Esmu pilnībā pārliecināts, ka viņu kāds rullē – vada. Viena noteikti ir Solvita Āboltiņa, taču viņu noteikti ir vairāk, kas pamāca, kā uzvesties, ko darīt.
– Runa tātad ir par komandu, kas nodarbojas ar sabiedrisko attiecību veidošanu.