Polijas galvaspilsētā Varšavā un vairākās citās pilsētās vakar jau trešo dienu turpinājās pret valdību vērstas masveida demonstrācijas, bet vairāki desmiti opozīcijas partiju deputātu joprojām atteicās pamest parlamenta sēžu zāli, kur piektdien uzsāka protesta akciju.
Domstarpības, kas draud izvērsties plašā politiskajā krīzē, uzliesmoja pagājušajā nedēļā, kad parlamenta vadība nolēma ierobežot žurnālistu tiesības apmeklēt un atspoguļot sēdes - liberālā opozīcija šajā solī saskatīja apdraudējumu preses brīvībai, pie viena atceroties arī par pārējiem pretrunīgi vērtētajiem likumiem, ko labējā partija Likums un taisnīgums (PiS), kurai ir absolūtais vairākums parlamentā, pieņēmusi pēdējā gada laikā.
Reuters norāda, ka notikumi Polijā, kas jau tiek dēvēti par nopietnāko politisko konfliktu šajā valstī kopš 1989. gada, apstiprina tēzi par sabiedrības sašķeltību. Piektdien un sestdien aktivitāti izraisīja vien opozīcijas partiju piekritēji, bet svētdien savu atbildes demonstrāciju sarīkoja arī PiS un tās līdera, oficiālus amatus neieņemošā Jaroslava Kačiņska piekritēji, un tādu nebija mazums. «Neraugoties uz kritiku gan Polijā, gan aiz tās robežām, eiroskeptiskā PiS bauda nopietnu atbalstu Polijā, jo daudziem vēlētājiem tīk tās ekonomiski kreisā politika, kas paredz lielākas sociālās garantijas un mazāku ārvalstu kapitāla ietekmi apvienojumā ar konservatīvu sociālo politiku, kas orientēta uz katoliskajām vērtībām,» raksta Reuters. Rietumu mediji turpina izplatīt stereotipus, ka valdību atbalsta lielākoties laukos dzīvojoši relatīvi trūcīgi vecāka gadagājuma cilvēki, bet pilsētu izglītotās jaunatnes simpātijas pieder liberālajai Pilsoniskajai platformai (CP), tomēr attēli no demonstrācijām liecina, ka starp liberāļu atbalstītājiem ir ne mazums pensionāru, bet J. Kačiņska piekritēju vidū netrūkst jauniešu.
Beidzamā gada laikā, kopš Beatas Šidlo vadītā labējā valdība sākusi realizēt vēlētājiem dotos solījumus, protesta demonstrācijas notikušas samērā bieži - gan tad, ka viņas kabinets atteicās no iepriekšējās valdības saistībām nelegālo migrantu uzņemšanā, gan tad, kad tika veiktas sabiedrisko mediju un tieslietu sistēmas reformas, gan tad, kad parlamentārieši vēlējās pieņemt stingrākus abortu ierobežojumus. Taču šoreiz konflikts ir pārnests uz parlamenta telpām. AFP atgādina, ka piektdien Seima vadība paziņoja par kārtību, kādā nākamgad parlamentā tiks akreditēti žurnālisti. Noteikts, ka no katra medija akreditēties varēs vairāk nekā divi cilvēki, kā arī izvēlētas tās piecas televīzijas kompānijas, kurām būs tiesības filmēt un tiešraidēs translēt plenārsēžu zālē notiekošo. Tāpat noteikts, ka preses galerijā sēdošajiem žurnālistiem nebūs tiesību fotografēt un filmēt sēžu gaitu, un, šķiet tieši tas izraisījis lielāko protestu. Opozīcija uzsvērusi, ka šādā veidā vairs nebūs iespējams fiksēt valdošās partijas deputātu pārkāpumus - balsošanu par kolēģiem, gulēšanu vai nodarbošanos ar blakuslietām sēžu laikā.
Saniknotie opozīcijas deputāti nobloķēja parlamenta tribīni, izjaucot nākamā gada budžeta apspriešanu, un galu galā valdošās partijas deputāti sapulcējās citā parlamenta zālē, kur vēlu piektdienas vakarā atbalstīja budžeta projektu. Lai gan šajā balsojumā bija kvorums, CP un citas opozīcijas partijas apšauba tā leģitimitāti, jo Seima spīkers Mareks Kuhčiņskis esot devis rīkojumu mazajā zālē neielaist opozīcijas pārstāvjus. Translācijas no Seima likušas pie parlamenta ēkas pulcēties opozīcijas piekritējiem, un PiS pārstāvji, tajā skaitā B. Šidlo un J. Kačiņskis, parlamenta ēku varējuši pamest tikai dziļā naktī pēc tam, kad policija bija lietojusi spēku pret manifestantiem.
Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Blaščaks intervijā radiostacijai RMF sacījis, ka opozīcijas veiktā parlamenta blokāde uzskatāma par «nelikumīgu mēģinājumu sagrābt varu». Asi savā televīzijas uzrunā izteikusies arī B. Šidlo, kura norādījusi, ka opozīcijas partijas joprojām nevar samierināties ar to, ka demokrātiskās vēlēšanās zaudējušas varu, kas to rokās bija astoņus gadus. «Troksnis, nemieri un destabilizācija diemžēl ir kļuvuši par opozīcijas partiju izmantotajiem instrumentiem,» viņa sacījusi, piebilstot, ka šis konflikts nekādā veidā neatspoguļo Polijā notiekošo un valsts joprojām ir patiesi demokrātiska. Citās domās ir opozīcija, kas apgalvo, ka PiS ir pārkāpusi beidzamās sarkanās līnijas un vienīgā izeja no situācijas varētu būt parlamenta ārkārtas vēlēšanas. «Viņu pasēdēšana, kuras laikā tika pieņemts budžets, bija nelikumīga. Punkts. Tā ir konstitucionālā krīze,» paziņojis CP līderis Gžegošs Šetņa.
Vakar Polijas prezidents Andžejs Duda ticies ar vairāku opozīcijas partiju līderiem, lai mēģinātu rast krīzes risinājuma ceļus, savukārt parlamenta augšpalātas spīkeram Staņislavam Karčevskim bijušas sarunas ar mediju pārstāvjiem. Sarežģītāk varētu būt panākt vienošanos par notikušo (vai nenotikušo) budžeta balsojumu, tāpēc iespējams, ka valdošajai partijai šoreiz nāksies piekāpties un otrdien visu budžeta pieņemšanas procesu sākt no jauna, kā to rosinājusi opozīcija. PiS, protams, var demonstrēt savu principialitāti, taču kaislības jau ir situšas pārāk augstu vilni, un, kā norādījis bijušais Polijas konstitucionālās tiesas vadītājs Ježijs Stepjens, ir risks, ka tālāka konflikta eskalācija var novest pie tādas pašas vardarbības, kādu 2013./14. gada ziemā piedzīvoja Ukraina.