Reformas valsts pārvaldē, kuras pēkšņi pieteica Valsts kancelejas direktora amatu atstājušais Mārtiņš Krieviņš, atstātas novārtā. Šim amatam premjerministra uzrunātais Jānis Citskovskis uzsākt šīs reformas, kuru ietvaros darbu varētu zaudēt ļoti daudz ierēdņu, apņēmies pēc iespējas ātrāk.
Par to, ka M. Krieviņš pamet Valsts kancelejas direktora amatu, sabiedrība, nesaņemot paskaidrojumus, uzzināja pēkšņi. Premjerministrs Māris Kučinskis un M. Krieviņš skopi atrunājās, ka abi vienojušies komentāros neieslīgt un lēmumu par darba attiecību pārtraukšanu pieņēmuši apspriežoties.
Informācijas trūkums meta pār M. Kučinski aizdomu ēnu, ka premjerministrs nevēlas turpināt M. Krieviņa pieteiktās reformas valsts pārvaldē. Otra versija - Valsts kancelejas vadītājam, kurš ir viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atlases konkursa komisijas locekļiem, nesakrīt ar premjeru domas par to, kādam īsti jābūt jaunajam KNAB vadītājam.
Visticamāk, ar šo versiju radītajiem jautājumiem premjeram vēl kādu laiku būs jāsadzīvo, taču viņa uzrunātais J. Citskovskis pēc tikšanās ar Vienotības Saeimas frakciju apliecināja, ka M. Krieviņa pieteiktās reformas viņš nobriedis virzīt pēc iespējas ātrāk.
Viņš netieši arī apstiprināja M. Kučinska iepriekš pausto, ka M. Krieviņa pieteiktajām reformām pietrūkst konkrētības. Ja viņu jaunajā amatā apstiprinās, ierēdņi premjera kritizēto valsts pārvaldes reformas plāna projektu «tuvākajos mēnešos» precizēs un dos izvērtēšanai valdībai un sociālajiem partneriem.
«Šobrīd plāna projektā ir tikai kopīgi mērķi, bet detaļās nav skaidrības,» saka potenciālais Valsts kancelejas vadītājs. Piemēram, ir noteikts, ka no 58 tūkstošiem valsts pārvaldē strādājošajiem atlaižami būtu līdz pat desmit procentiem, taču nav noteikti kritēriji, pēc kuriem ierēdņi būtu atlaižami, vai valsts pārvaldes struktūras, kuras būtu pakļaujamas kadru samazināšanai.
Pagaidām arī zināms tikai tas, ka valsts pārvaldei reformu rezultātā vajadzētu samazināt izdevumus par diviem procentiem, taču nav noteikts, kādiem mērķiem ietaupīto naudu novirzīt.
Tiesa, kaut arī J. Citskovskis noskaņots enerģiski, viņš apzinās, ka jautājumos, kas skar darbinieku atlaišanu, savs vārds būs sakāms arī sociālajiem partneriem. Arī politiķiem būs jālemj, vai pieņemt šādu politisku lēmumu. Tādēļ J. Citskovskis pieļauj, ka operatīvi izstrādātā detalizētā reformu plāna tālāka virzība varētu nebūt tik raita.
Droši var teikt, ka J. Citskovskis kļūs par Valsts kancelejas vadītāju, jo tam ir visu koalīciju veidojošo partiju atbalsts. Vienotība viņu uz savu frakciju izsauca tikai tādēļ, lai pārliecinātos, ka J. Citskovskis rēķinās ar potenciālajiem izaicinājumiem, ar kuriem būs jāsaskaras atbildīgajā amatā.
«Ņemot vērā, ka viņš ir mūsu pārziņā esošās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, mēs pietiekami daudz par viņu zinām un neapšaubām viņa profesionalitāti,» pēc tikšanās ar J. Citskovski teica Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Vienotības deputāti vēlējušies uzzināt, kā J. Citskovskis rīkosies, ja viņa viedoklis par KNAB priekšnieka amatam atbilstošāko kandidatūru nesaskanēs ar premjerministra M. Kučinska viedokli.
Atbilde Vienotībai patikusi. Valsts kancelejas direktora amata kandidāts apliecinājis, ka rīkosies saskaņā ar savu sirdsapziņu.