Pašlaik Rīgā saimniekojošais Saskaņas/Gods kalpot Rīgai duets uz politiskajiem konkurentiem raugās nicīgi, jo tie uz pašvaldību vēlēšanām Rīgā spējuši izvirzīt tikai otrā vai pat trešā ranga politiķus. Var diskutēt par lietderības koeficientu, taču situāciju mainījusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas savā sarakstā ar otro kārtas numuru iekļāvusi bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Kopš neatkarības atgūšanas Andris Bērziņš ir visvairāk kritizētais prezidents, kuru 2014. gadā apmēram 400 sabiedrībā pazīstamu cilvēku atklātā vēstulē aicināja pārdomāt savu atbilstību valsts augstākajam amatam. Taču Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Augusts Brigmanis neuzskata, ka savulaik A. Bērziņam veltītā kritika vēlēšanu rezultātus varētu ietekmēt nelabvēlīgi.
«Jāpaskatās, kas kritizēja un lamāja. Vai tie paši ir kaut ko dzīvē sasnieguši. Bērziņa kungam ir ko parādīt. Lai pirmais akmeni met tas, kurš nav grēkojis,» saka politiķis. Viņš ir pārliecināts, ka tie, kas kritizēja A. Bērziņu, nav ZZS elektorāts, bet atlikušajā sabiedrības daļā joprojām ir daudzi, kam A. Bērziņa prezidentūra patikusi.
Jautāts, vai pēc tam, kad beidzies prezidentūras termiņš, prezidentam pienākas atgriezties aktīvajā politikā, A. Brigmanis atbildēja apstiprinoši. «Neuzskatu, ka pēc prezidentūras beigām beidzas aktīva politiskā darbība,» saka A. Brigmanis.
Arī politologs Ivars Ījabs uzskata, ka jau izskanējušajiem pārmetumiem, ka pēc prezidenta amata, kas ir apolitisks, ieņemšanas neklājas atgriezties aktīvajā politikā, nav pamata.
Ivars Ījabs atgādina, ka Latvija ir parlamentāra republika un prezidents ir tikai viens no līdzīgajiem. Arī Latvijas otrais prezidents Gustavs Zemgals prezidenta amatā bija tikai vienu termiņu, tad atgriezās Saeimā un kādu brīdi bija pat finanšu ministrs.
«Arī Guntis Ulmanis atgriezās politikā. Nesaskatu nekādu problēmu. Pieņemu, ka arī pašreizējais prezidents, neatkarīgi no tā, cik viņam būs termiņi, pēc tam nepievērsīsies dārzkopībai,» saka I. Ījabs.
Politologs līdzīgi A. Brigmanim uzskata, ka A. Bērziņa iekļaušana sarakstā ZZS vērtējama kā ieguvums. Taču tas, vai bijušā prezidenta kandidēšana pienesīs arī balsīs konvertētu ieguvumu, ir atkarīgs no paša prezidenta.
«Viņš ir pietiekami pazīstams, savā ziņā tautā iecienīts cilvēks. Vai tas kaut ko dos, atkarīgs no tā, vai A. Bērziņš aktīvi piedalīsies arī kampaņā, vai būs tikai sarakstā,» saka eksperts. Viņš arī uzskata, ka šauras sabiedrības grupas nepatika pret A. Bērziņu neietekmēs ZZS saraksta rezultātus vēlēšanās. «Nezinu, vai viņam var piedēvēt milzīgu vilkmi, bet nav pamata domāt, ka viņš kādu atbiedēs no ZZS saraksta,» uzskata I. Ījabs.
ZZS ar savām lokomotīvēm pašvaldību vēlēšanām Rīgā sabiedrību iepazīstināja 23. janvārī. Tolaik pirmajā trijniekā A. Bērziņš nebija, bet viņa vietā ar otro kārtas numuru atradās Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš. Viņš no ieceres kandidēt Rīgā personīgu motīvu dēļ atteicies un turpinās darbu Saeimā tik ilgi, cik viņam to ļaus koalīcijas stabilitāte. A. Kļaviņam ir mīkstais mandāts, kuru viņš ieguva, bijušajam veselības ministram Guntim Belēvičam noliekot mandātu. «Žēl, es būtu gribējis, lai viņš paliek,» atzīst A. Brigmanis.
Ja A. Kļaviņš nebūtu atteicies no kandidēšanas vēlēšanās, kārtas numuru sarakstā viņš, visticamāk, tāpat būtu zaudējis. A. Brigmanis uzskata, ka nebūtu pareizi, ja valsts prezidentam nedotu vietu pirmajā trijniekā, kas garantē arī lielāku iespēju tikt ievēlētam.