Deputāti saudzīgi pret terorismā ieinteresētajiem

© SCANPIX

Gada laikā aptuveni pieci līdz desmit cilvēki izrāda interesi par piekļaušanos kādai teroristiskai organizācijai vai kā citādi ar savu rīcību ir gatavi apdraudēt nacionālo drošību. Lai neļautu šiem cilvēkiem izdarīt liktenīgo kļūdu, tiem liegs izceļot no valsts. Aizliegums potenciāli var sagādāt arī citas neērtības šo cilvēku sadzīvē, taču eksperti uzskata, ka tās ir samērīgas un saudzīgākas par krimināllikuma vēršanu pret tiem.

Otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisija pirmajam lasījumam nodeva grozījumus Nacionālās drošības likumā. Tie nosaka, ka aizliegumu izceļot no Latvijas varēs piemērot, ja valsts drošības iestādes būs konstatējušas, ka minētā persona var apdraudēt valsts drošību, plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī. Izvērtējot saņemto informāciju, šo lēmumu varēs pieņemt iekšlietu ministrs, bet aizliegumu varēs piemērot ne ilgāk kā uz gadu.

Saskaņā ar ieceri drošībnieku uzmanību pievērsušajai personai būs jāierodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai nodotu savā rīcībā esošos personu apliecinošos dokumentus. To vietā pārvalde izsniegs identifikācijas karti, uz kuras skaidri būs norādīts, ka tā nav paredzēta ceļošanai.

Vairāki Saeimas deputāti, tajā skaitā Ringolds Balodis (No sirds Latvijai) pievērsa uzmanību faktam, ka šādi aizdomās par vēlmi sadarboties ar teroristiem turētais cilvēks potenciāli tiek pakļauts diskriminācijai, jo kurš gan vēlēsies pieņemt darbā cilvēku ar šādu dokumentu. «Šī nav Nacionālās drošības komisija, kurā runātais ir slepens. Visi tagad zinās, ka šādu dokumentu saņēmušais ir teju vai terorists. Atzīsim godīgi, vai kāds vēlēsies tādu pieņemt darbā,» jautāja R. Balodis.

Sarunā ar Neatkarīgo Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atzina, ka ar šādām neērtībām konkrētais cilvēks patiešām varētu saskarties, bet tas ikvienam būtu jāņem vērā, pirms viņš uzsāk saziņu ar teroristiem.

Viņa arī atzina, ka teorētiski būs iespējams izvairīties no īpašā dokumenta saņemšanas. Cilvēks, kas būs informēts, ka viņam tiek piemērots liegums izbraukt no valsts, vienkārši var neierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tādējādi saglabājot savus vecos dokumentus.

Tomēr veikt ar tiem kādas darbības nebūs iespējams, jo visās datubāzēs tos atzīmēs, kā nederīgus. Tādēļ, piemēram, ja persona tomēr pamet valsti, bet ceļā uz galamērķi viņa dokumentus pārbaudīs tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, tie momentā uzzinās, ka attiecīgajā valstī persona atrodas nelikumīgi un jānogādā atpakaļ Latvijā. Turklāt par personas apliecinošo dokumentu nenodošanu draudēs arī naudas sods.

E. Siliņa arī uzsver - ja persona izbraukšanas aizlieguma termiņā būs mainījusi savu uzvedību, tai ceļošanai derīgus dokumentus atjaunos. Turklāt šāda atturoša iejaukšanās cilvēka tiesībās netiks reģistrēta kā kriminālsodāmība. Līdz ar to personai, ja tā būs pārvērtējusi savas intereses un rīcību, nebūs problēmas strādāt darbu, kas ir liegts sodītām personām, piemēram, dienests armijā, policijā vai notāra darbs.