Tā dēvētās Rīdzenes sarunas, kuru atreferējumos ietekmīgiem politiķiem, tajā skaitā Aivaram Lembergam, tiek piedēvēta politisko un ekonomisko norišu vēlamo attīstības scenāriju plānošana, nav leģitīmas. Par to, aicinot pierādīt pretējo, ir pārliecināts sarunās visbiežāk citētais A. Lembergs.
Viņš īpaši sasauktā preses konferencē klātesošos iepazīstināja ar kāda kriminālprocesa ietvaros veiktu fonoskopisko ekspertīzi, kuras rezultāti dažādos parametros ar 80% un vairāk procentu ticamību liecinājuši par noklausītas sarunas dalībnieka identitāti.
A. Lembergs ir pārliecināts, ka oligarhu lietas ietvaros veiktajiem audioierakstiem šāda fonoskopiskā ekspertīze nav veikta, tādēļ viņa dalība šajās sarunās nav pierādīta. Līdz ar to politiķis neuzskata par nepieciešamu komentēt to saturu. Turklāt viņš pat neesot lasījis medijos publicētos sarunu fragmentus.
Taču vismaz dzirdējis par to saturu A. Lembergs noteikti ir. To viņš netieši apliecināja, piesaucot epizodi, kurā Rīdzenes sarunu dalībnieki apspriež nākamā valsts prezidenta vēlamās kandidatūras. «Man atmiņā nav, ka būtu runāts 2010. gadā, kas varētu būt prezidents. Bet par to, kas var būt nākamais prezidents, ir tiesības runāt visiem septiņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju un jo vairāk pilsoņiem un nepilsoņiem,» teica A. Lembergs.
Viņš arī norāja no ciešā sadarbībā ar A. Lemberga vadīto partiju Latvijai un Ventspilij esošās Zaļo un zemnieku savienības rindām nākušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kas Rīdzenes sarunās pieminētos aicināja izvērtēt savu lomu un rīcību notikušajā. «Prezidents saka, ka jāizvērtē iesaistītajiem loma. A kāda rīcība ir runājot. Es nedrīkstu runāt? Vairāk jau nekādas rīcības nav. Nu - plātu rokas, tā ir rīcība, a ko man izvērtēt to? [..] Masu psihoze ir normāla parādība - nav laba, bet normāla. [..] Kāpēc valsts augstākajām amatpersonām jāiet piedalīties šajā šovā,» pauda A. Lembergs.
Vienlaikus, uzsverot, ka politikā viņš darbojas kopš 1988. gada, A. Lembergs nenoliedza, ka viesnīcā Rīdzene šo gadu laikā ticies ar daudziem cilvēkiem, tajā skaitā politiķiem un Rīdzenes sarunu otru biežāk citēto personāžu Aināru Šleseru.
«Rīdzenē esmu runājies jau no astoņdesmito gadu sākuma. Esmu ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem. Politiskas sarunas esmu tur risinājis, neapšaubāmi esmu ticies ar Šleseru, bet es nedomāju, ka tas ir vairāk kā divas reizes, neesmu uzskaitījis,» teica A. Lembergs.
Politiķis arī pauda savdabīgu atbalstu Ģenerālprokuratūras darbiniekiem, pār kuriem šobrīd gulstas aizdomu ēna, ka tie oligarhu lietas izmeklēšanā nav darījuši visu iespējamo, lai Rīdzenes sarunu dalībniekus sauktu pie atbildības, piemēram, par tirdzniecību ar ietekmi.
«Neapšaubu, ja Mārim Lejam [tā dēvētās oligarhu lietas uzraugošais prokurors] būs kaut mazākā iespēja likumīgi celt pret mani apsūdzību, viņš to izdarīs. [..] Juris Juriss, kas cenšas mani tiranizēt Ventspils amatpersonu lietā, kas ir iztiesāšanā kopš 2008. gada, - ja uz viņu krīt aizdomas, ka viņš kaut ko neizdarītu, būtu smieklīgi,» noliedzot, ka prokuratūras darbā vērojamas nolaidības vai neieinteresētības pazīmes, kas vienlaikus liecina par labu oligarhu lietas slēgšanas pamatotībai, teica A. Lembergs.
Jau vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.