Vēl viens plankums "oligarhu lietas" izmeklētāju mundierī
Tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas kvalitāti vētīt drīz sākošajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā ievēlētā Mārtiņa Šica palīdze piedalījusies šīs lietas izmeklēšanā. Pastāv viedoklis, ka šis fakts rada interešu konfliktu, taču tam nepiekrīt ne deputāts, ne viņa kolēģi no citām frakcijām.
Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošā Mārtiņa Šica palīdze ir Signe Bole, kas no 2003. līdz 2014. gada aprīlim strādājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). To neslēpj arī pati
S. Bole, kas vairāk nekā desmit gadu ilgajā darbībā birojā uzdienējās līdz KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieces amatam un epizodiski piedalījusies arī oligarhu lietas izmeklēšanā.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka šis fakts komisijai būtu jāvērtē ārkārtīgi uzmanīgi, jo potenciāli nostāda M. Šicu interešu konflikta situācijā.
«Komisijā ievēlētajiem cilvēkiem mēs šo latiņu esam pacēluši ļoti augstu - tur nedrīkst nekāda aizdomu ēna būt par interešu konfliktu. Šis gadījums, protams, ir diezgan pikants. Tādēļ kādā komisijas sēdē Šicam pašam jāizstāsta, ko palīgs darījis, ko izmeklējis, vai viņam atšķirībā no citiem ir kādas priekšrocības,» atsaucoties uz koalīcijas partneru un Valsts prezidenta paustajām bažām par Rīdzenes sarunās pieminētās I. Sudrabas atbilstību komisijas vadītājas amatam, saka A. Brigmanis.
Savukārt nule kā Vienotību pametusī Ilze Viņķele uzskata, ka M. Šicam šajā situācijā vajadzētu ņemt vērā Saeimas deputāta ētikas kodeksu, kas nosaka, ka «deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību».
«Šajā gadījumā, kad viss ir tik ļoti sakairināts, es Šica vietā neietu uz to komisiju, ja tam pasākumam vispār grib labu,» saka I. Viņķele.
«Es nebiju [oligarhu lietas] procesa virzītāja, kaut biju nodaļas vadītāja vietniece. Tajā laikā izmeklēju Daimler lietu [kukuļņemšana lielā apmērā un naudas atmazgāšana, Rīgas pašvaldībai iepērkot sabiedrisko transportu], bet atsevišķās darbībās gan piedalījos,» atzīst S. Bole, bet atgādina, ka viņa darbu birojā pametusi pirms vairāk nekā trim gadiem un saskaņā ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā interešu konflikta situācijā viņa vairs nevar nonākt. Turklāt ne jau viņa, bet deputāts M. Šics strādās komisijā.
Arī M. Šics atzīst, ka viņa palīdze piedalījusies oligarhu lietas izmeklēšanā, bet tas bijis ļoti sen. «Un esmu īpaši pārbaudījis, vai man nevar izveidoties interešu konflikts. Un tas nedraud, jo es nekādā veidā nedomāju viņu virzīt uz kaut kādu amatu, kas saistīts ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju, - ne vēlētu, ne kādu komisijas darbību nodrošinošu,» uzsver politiķis.
Viņš gan atzīst, ka S. Boles pieredze viņam darbā izmeklēšanas komisijā ļoti palīdzēs - «nebūs aklā veidā par nezināmām lietām».
Savukārt ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas deputāts Kārlis Seržants, kas parakstīja Vienotības priekšlikumu par komisijas izveidi, bet tajā darboties nevēlējās, uzskata, ka nav pamata bažām par M. Šica interešu konfliktu viņa palīdzes pieredzes dēļ.
«No vienas puses, tas ir labi, jo viņa varēs kvalitatīvi palīdzēt. Un, ja pati nejūtas neko sliktu izdarījusi, tad arī palīdzēs. Tur tomēr seši cilvēki, kas cits citam uz nagiem skatīsies. Nevar taču Šica palīdze ietekmēt sešus deputātus - nevar taču viņa diktēt, ko tiem deputātiem darīt,» prāto K. Seržants.
Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmā sēde notiks 8. augustā, kad ar Ģenerālprokuratūras, KNAB pārstāvjiem plānots izrunāt līdzšinējos procesus saistībā ar Rīdzenes sarunām un to tālāko gaitu. Tāpat komisija pārrunās konkrētās epizodes, kurām jāpievērš īpaša uzmanība izmeklēšanas gaitā.
Uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm plānots aicināt arī partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, ekspolitiķi Aināru Šleseru un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.