Urbanovičs apsver domu par politikas pamešanu
Pērnā gada nogalē aktīvo politiku pameta viena no spilgtākajām politiķēm – Solvita Āboltiņa. Līdzīgam solim, šķiet, gatava arī cita Latvijas politikā ikoniska persona – ilggadējais Saskaņas līderis un organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš noskatījis pēcteci savam amatam Saeimā.
Saskaņā ar J. Urbanoviča teikto viņš ir gatavs pamest aktīvo politiku, ja jutīšot, ka organizācijai vairs neesot vajadzīgs. Pagaidām tā gan neesot - viņa pieredze, kas gūta, pārstāvot vēlētāju intereses visos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada, partijai joprojām esot nepieciešama. Tiesa, ja viņš pirms šā gada vēlēšanu sarakstu iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā sajutīšot, ka situācija mainījusies, viņš uz 13. Saeimu varot nekandidēt.
Atgādināts, ka viņš pirms katrām vēlēšanām koķetē ar domu par lielās politikas atstāšanu, frakcijas priekšsēdētājs, šķiet, nedaudz pat apvainojas. «Man personīgi šis patiešām nav vajadzīgs. Arī ģimene tikai priecātos, ja es pamestu politiku,» saka J. Urbanovičs.
GATAVS PROMIEŠANAI? Jānis Urbanovičs, kurš Saskaņas priekšsēdētāja amatu 2013. gadā atdeva Nilam Ušakovam, esot gatavs pamest arī aktīvo politiku, bet partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu uzticēt Valērijam Agešinam / F64
Kā savu pēcteci viņš labprāt redzētu bijušo Saeimas deputātu Valēriju Agešinu, kas pagājušā gada pavasarī pameta parlamentu, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Liepājā, kurā, 2001. gadā kļūstot par pilsētas domes deputātu, viņš spēra pirmos soļus politikā. Un viņu J. Urbanovičs vēlētos redzēt arī Saskaņas Saeimas deputātu kandidātu sarakstā uz 13. Saeimas vēlēšanām. «Es gan nebūšu tas cilvēks, kas pieņems lēmumu. Man būs jācenšas pārliecināt liepājniekus, lai viņi palaiž Valēriju,» skaidro J. Urbanovičs, kurš uzskata, ka V. Agešina skrupulozā daba Saskaņai Saeimā lieti noderētu.
Urbanovičs uzskata, ka, neskaitot partijas biedru iebildumus, V. Agešinam nav šķēršļu, lai viņš vismaz necenstos atgriezties Saeimā, par spīti tam, ka Liepājas domē būs nostrādāts tikai nedaudz vairāk par gadu. V. Agešina vadībā Saskaņa Liepājas domē ieguva četrus no 15 mandātiem un nokļuva opozīcijā, no kuras izrausties neesot izredžu. «Partiju sadalījums tur ir tāds, ka tas nav iespējams,» ir pārliecināts J. Urbanovičs.
Jāatgādina, ka V. Agešins bija tikai rokas stiepiena attālumā no vienošanās par koalīcijas izveidi ar ilggadējo pilsētas mēra Ulda Seska vadīto Liepājas partiju un tikai neapdomīgas stratēģijas dēļ šo iespēju zaudēja, radot pateicīgu augsni U. Seska līgumam par sadarbību ar ilggadējo oponentu no Latvijas reģionu apvienības Jāni Vilnīti.
Par priekšlaicīgu V. Agešina iespējamās atgriešanās Saeimā apspriešanu dēvē Saskaņas Liepājas nodaļas vadītājs Sergejs Dikterjovs. «Mēs pagaidām nekādus lēmumus neesam pieņēmuši, un es kā valdes priekšsēdētājs pagaidām komentārus nesniedzu. Citu komentāru man nav,» lakonisks ir Saskaņas līderis Liepājā.
«Pašlaik es daru savu darbu pašvaldībā. Laiks rādīs, un es neskriešu tam pa priekšu. Katrā gadījumā līdz jūnijam man ir laiks pārdomāt šo jautājumu. Visticamāk, maija beigās būs partijas kongress, kas būs veltīts tieši šai tēmai,» uzticīgs partijas disciplīnai ir arī pats V. Agešins.
Citiem Saskaņas pašvaldību deputātiem, visticamāk, būs jāturpina darbs vietvarās. To, ka neviens Rīgas domē ievēlētais Saskaņas biedrs nekandidēs Saeimas vēlēšanās, apliecinājis partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Arī J. Urbanovičs atzīst, ka citiem nav pamata atgriezties galvaspilsētā.
Piemēram, īsu brīdi Daugavpils domes priekšsēdētāja amatā pabijušo Andreju Elksniņu, kurš nolika Saeimas deputāta mandātu, lai startētu pašvaldību vēlēšanās, un Saskaņas Daugavpils nodaļu nav pametis cīņasspars atgūt zaudētās pozīcijas, tādēļ J. Elksniņš paliks Daugavpilī uz visu sasaukuma laiku.
Savukārt uzticēto pienākumu dēļ Jūrmalas domē jāpaliek arī pašvaldību vēlēšanu dēļ Saeimu pametušajam Ņikitam Ņikiforovam, kuram kūrortpilsētā ir vicemēra amats.
Urbanovičs dzimis 1959. gadā un padomju gados, kļūstot par Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas pirmo sekretāru, izveidoja veiksmīgu politisko karjeru. Pirmo reizi uz Saeimas vēlēšanām viņš startēja 1993. gadā, taču netika ievēlēts. Par deputātu viņš kļuva pēc tam, kad 1994. gada augustā mandātu nolika Ernests Jurkāns. Kopš tā laika J. Urbanovičs ievēlēts visās nākamajās Saeimās.