Par eirozonas reformām, banku uzraudzību Eiropā un Latvijā, Eiropas Savienības attiecībām ar ASV, kā arī nākotnes plāniem saruna ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību, Valdi Dombrovski (Vienotība).
- Jūnijā būs Eiropas Savienības samits, kurā varētu notikt vienošanās par jūsu piedāvātajām eirozonas reformām, Ekonomiskās un monetārās savienības attīstību. Ciktāl šobrīd ir šīs sarunas, un kāds varētu būt rezultāts?
- Jūnijā ES samitā ir paredzēts pieņemt dokumentus par eirozonas tālāko attīstību, un Eiropas Komisija strādā pie priekšlikumiem saistībā ar to. Diskusija notiek arī dalībvalstu vidū - ne tikai starp Vāciju un Franciju. Esam saņēmuši priekšlikumus no Nīderlandes, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, arī no Itālijas, Spānijas un citām valstīm. EK koncentrējas uz banku savienības pabeigšanu, kas balstās uz 2016. gadā pieņemto banku reformu paketi, kas ievieš starptautiskos Bāzeles standartus ES normatīvajā bāzē (Bāzeles banku uzraudzības komitejas Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi (Core principles for effective banking supervision (BCP) of the Basel Committee on Banking Supervision) tiek uzskatīti par labas uzraudzības prakses minimālajiem standartiem, un uzraudzības iestāžu atbilstību šiem principiem vērtē tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka - red.), kā arī vienotā rezolūcijas fonda fiskālā atbalsta mehānisma (fiscal backstop) izveidi uz Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) bāzes, esam piedāvājuši arī, kā varētu Eiropas noguldījumu garantiju shēmu ieviest pakāpeniskāk, ņemot vērā dalībvalstu iebildumus un bažas. Paralēli Eiropas Komisija strādā vēl divos virzienos: eirozonas ekonomikas noturības (resilience) nostiprināšana un Eiropas līmeņa krīzes pārvarēšanas mehānismi. Pirmais virziens ir saistīts ar strukturālo reformu atbalstu dalībvalstīs, kam jau ir paredzēti 25 miljardi eiro nākamajā ES daudzgadu budžeta priekšlikumā. Krīžu pārvarēšanas mehānismi ir saistīti Eiropas stabilitātes mehānisma stiprināšanu un potenciālu tā pārveidi par Eiropas Monetāro fondu. Papildus EK piedāvā izveidot speciālu atbalsta mehānismu publiskajām investīcijām ekonomisko krīžu un finanšu satricinājumu gadījumos dalībvalstīs - ietverot ne tikai aizdevumu, bet arī grantu komponentu, kas faktiski subsidētu aizdevuma procentu likmes.
Maija beigās šie pasākumi tiks piedāvāti no EK puses kā konkrēti likumdošanas priekšlikumi, ar domu par politisku vienošanos jūnija samitā.
- Latvijas bankām banku savienības izveides pabeigšana varētu nozīmēt kādas izmaiņas to darbībā?
- Nē, pēc būtības nē - Latvijas banku sistēma un banku sistēma Eiropā jau pamatā ievēro visas starptautiskās prasības, kas attiecas uz likviditāti un kapitāla pietiekamību, finansējuma stabilitāti.
- Bija pavīdējusi ideja par līdzīgas finanšu uzraudzības institūcijas izveidi Eiropā pēc ASV FinCEn parauga. Šī institūcijā bija tā, kuras ziņojums sagādāja problēmas ABLV bankai. Jūs to uzskatāt par lietderīgu?
- Eiropā darbojas banku uzraudzība no finanšu stabilitātes viedokļa, taču kopējas Eiropas institūcijas banku uzraudzībai no naudas atmazgāšanas viedokļa - nav. ABLV bankai nebija problēmu ar finanšu rādītājiem un kapitāla pietiekamību, bet bija problēmas ar aizdomām par iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās. Pieredze ar ABLV banku liek domāt, ka būtu nepieciešamība uzraudzīt un koordinēt ES līmenī to nacionālo iestāžu darbu, kas cīnās ar naudas atmazgāšanu. Šis jautājums ir EK darba kārtībā. Otrs - EK aicina nacionālo valstu likumdošanā pēc iespējas ātrāk ieviest direktīvu pret naudas atmazgāšanu, kā arī nosacījumus par caurspīdīgumu patieso uzņēmumu patiesā labuma guvēju norādīšanā. Latvijā nesen ir pieņemts likums par ierobežojumiem un aizliegumiem tā dēvēto čaulas kompāniju apkalpošanā Latvijas bankās. Eiropas Savienībā vēl tiek domāts, kā efektīvāk apkarot tā dēvēto čaulas kompāniju apkalpošanu.
- Tad jau iznāk, ka Latvija, ieviešot likuma grozījumus, kas aizliedz Latvijā reģistrētām bankām apkalpot čaulas kompāniju kontus, ir šajā jomā Eiropas pirmajās rindās?
- Tā varētu teikt, jā.
- Jūs atbalstāt Francijas prezidenta Emanuela Makrona priekšlikumu par īpaša eirozonas budžeta izveidi?
- Eiropas Komisijas priekšlikums par ES daudzgadu budžetu neparedz speciāla eirozonas budžeta izveidi. Taču tas paredz vairākus elementus, kas iet Francijas iniciatīvas virzienā - tas ir atbalsts strukturālajām reformām dalībvalstīm, arī eirozonas investīciju aizsardzības mehānisma izveide, lai asimetrisku ekonomisko šoku vai ekonomisko krīžu gadījumos dalībvalstis varētu noturēt savu publisko investīciju līmeni.
- Viena no Makrona iniciatīvām, kas gan sasaucas arī ar Eiropas Komisijas viedokli, ir Eiropas finanšu ministra amata izveide. Ciktāl ir ar šī priekšlikuma realizāciju?
- Patlaban notiek diskusijas starp dalībvalstīm. EK to uzskata par vidēja termiņa priekšlikumu - proti, diez vai tāds amats varētu tikt izveidots ātri, jo dalībvalstīm ir ļoti pretrunīgi viedokļi.
- Eiropas Monetārā fonda izveide - vai tas prasīs papildu iemaksas no dalībvalstīm?
- Nē, Eiropas stabilitātes mehānismā pēc Grieķijas programmas pabeigšanas neviena valsts nebūs palikusi, tāpēc nekādiem papildu maksājumiem nebūtu iemesla. Eiropas Monetārais fonds būtu veids, kā paplašināt Eiropas stabilitātes mehānisma funkcijas, bet tas neparedz nekādu papildu naudas iemaksu. Katrā gadījumā - jau esošajā ESM finansēšanas shēmā ir mehānismi, kā nepieciešamības gadījumā var piesaistīt papildu līdzekļus.
- Atgriežoties pie jautājuma par ASV prasībām pret Latvijas bankām. Sakiet, vai jums nešķita, ka tas ir aizvainojoši - atbrauc šeit ASV emisārs, pasaka - samaziniet nerezidentu kontu apkalpošanu līdz 5%, un Latvijā visi steidz pildīt pat īsti nekur neuzrakstītu prasību. Vai tāds stils starp ASV un ES ir pieņemams?
- Par konkrēto vizīti es neko nevaru komentēt, jo man sīkākas informācijas nav. Taču, kas attiecas uz banku pieeju darījumiem ASV dolāros - skaidrs, ka tur ASV regulē šos nosacījumus, un bankām ar to būs jārēķinās. ASV atteikums kādai bankai veikt dolāru darījumus rada ļoti nopietnas problēmas, tas arī ir skaidrs. Un vēl - ASV sankcijām ir ekstrateritoriāls raksturs - ja ir sankcijas pret Ziemeļkoreju, tas attiecas uz bankām, lai kur arī šīs bankas neatrastos.
- Kā jūs kopumā raksturotu ASV un Eiropas Savienības attiecības šobrīd? Vai ASV prezidenta Donalda Trampa politika nav tās sarežģījusi?
- Attiecības šobrīd ir sarežģītas. Šobrīd ir vairāki risināmi problēmjautājumi, piemēram, tirdzniecībā, kur ASV vienpusēji plānojušas ieviest papildu muitas tarifus tēraudam un alumīnijam, kas importēti no ES. Pietiekami sarežģītu sarunu rezultātā panākta vienošanās, ka termiņš tiek atlikts līdz 1. maijam, tad - līdz 1. jūnijam. Bet tas jau nav gala risinājums - ir skaidrs, ka 1. jūnijs tūliņ būs klāt. Tas ir ļoti problemātiski, ka ASV realizē šādu vienpusēju un Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām neatbilstošu politiku. Otrs problēmjautājums ir jautājums par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, kur ASV pieļauj vienpusēju atkāpšanos no šīs vienošanās, neraugoties uz to, ka Irāna pilda izvirzītās prasības.
- Vai ES ir pietiekami dūšas, lai stātos pretī ASV politikai atsevišķās jomās, kur viedokļi nesakrīt?
- Tirdzniecības jautājumos ES jau ir pateikusi, ka papildu tarifu piemērošanas gadījumā ES ir gatava ieviest atbildes tarifus - proti, Eiropas atbilde būs proporcionāla tam importa apjomam, kas no ASV puses tiks aplikts ar papildu tarifiem. Lai gan, protams, mēs gribētu izvairīties no šāda scenārija, tāpēc notiek ļoti intensīvas sarunas ar ASV.
- Jūs diezgan bieži esat Vašingtonā - vai jūs redzat, ka pastāv atšķirības starp tviterdiplomātiju un reālpolitiku?
- Es Vašingtonā apmeklēju Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmes divreiz gadā, biju arī pavisam nesen, aprīlī. ES un ASV stratēģiskā sadarbība turpinās, jo ir pārāk daudz vienojošu faktoru un ar atsevišķām problēmām to sagraut nevar. Manā darbības jomā, kas saistās ar finanšu stabilitātes prasībām, ir bijuši prezidenta Trampa paziņojumi par finanšu sektora deregulāciju, bet praktiskā darbā ar finanšu sektora uzraudzības institūcijām var secināt, ka sadarbība turpinās. ASV veic aptuveni tos pašus pasākumus, ko ES 2015. gadā, kad pārskatījām pēckrīzes banku un finanšu sektora regulējumu, izvērtējām, kur iespējams tos pašus finanšu stabilitātes rezultātus sasniegt ar mazākām administratīvām prasībām. ASV finanšu stabilitātes prasību sfērā ir līdzīga pieeja, neraugoties uz reizēm skaļo retoriku.
- Eiropas Komisija nupat nākusi klajā ar priekšlikumu ES daudzgadu budžetam, kas kopumā paredz samazinātu finansējumu kohēzijai, lauksaimniecībai un tiešmaksājumiem. Latvija jau ir paudusi savu ne pārāk lielo apmierinātību ar šo situāciju. Sakiet, kāds būtu jūsu kā eirokomisāra ieteikums Latvijas valdībai par veicamajiem soļiem, lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu mums vēlamo budžeta apjomu?
- Man ir paredzēta tikšanās ar premjeru Māri Kučinski, ar kuru ceru šos jautājumus pārrunāt. Jāņem vērā, ka EK budžeta priekšlikums ir tapis uz pietiekami sarežģīta fona kā Brexit. Lielbritānijas izstāšanās no ES atstāj jūtamu robu ES budžetā, jo tā bija viena no lielākajām maksātājvalstīm. Roba aizpildīšana notikusi, daļēji samazinot izdevumus un daļēji - palielinot dalībvalstu iemaksas. Ja runājam par lauksaimniecību, tad tiešām - kopējai lauksaimniecības politikai ir līdzekļu samazinājums, bet tajā pašā laikā - EK priekšlikums Latvijai pat paredz zināmu palielinājumu. Tiešmaksājumu pakāpeniskas izlīdzināšanas rezultātā Latvijas ieguvums šajā jomā ir lielāks, Latvijas tiešmaksājumiem lauksaimniekiem tuvinoties Eiropas vidējam līmenim.
Kopējai kohēzijas aploksnei ir samazinājums, bet tur Latvijas valdībai būtu vērts skaidri paust savu attieksmi un koordinēt sadarbību ar citām dalībvalstīm par sadalījuma formulu - kāda veidā kohēzijas līdzekļi tiks sadalīti starp ES valstīm. Uz to būtu jākoncentrējas, jo tuvāko nedēļu laikā darbs pie šīs formulas tiks pabeigts.
- Drīzumā būs jaunais EK ziņojums par Latviju. Iepriekšējais ziņojums bija visumā pozitīvs, bet tur bija vairākas kritiskas norādes par veselības aprūpes pieejamību un to, ka nodokļu reforma pēc būtības nerisina sociālās nevienlīdzības problēmu. Vai jūs varētu ieskicēt nākamā ziņojuma saturu, vai, pēc EK domām, Latvija ir ņēmusi vērā šīs kritiskās norādes?
- Jauno ziņojumu es komentēt nevaru, jo tas būs pieejams tikai maija beigās. Taču skaidrs, ka EK turpinās uzsvērt ienākumu nevienlīdzības samazināšanas nepieciešamību. Tā ir arī viena no Eiropas kopējās ekonomiskās un sociālās politikas prioritātēm. Vēl joprojām iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc var pieļaut, ka gan ziņojumā, gan rekomendācijās šis jautājums tiks atspoguļots.
- Kā jūs vērtējat veselības aprūpes reformu, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sadalīt pa sociālā nodokļa maksātāju grupām?
- EK noteikti turpinās vērtēt veselības aprūpes pieejamības jautājumu Latvijā.
- Bet, ja mazāk diplomātiski… šāda pieeja jums ir pieņemama - iedzīvotājus sadalīt pēc tā, vai viņi ir samaksājuši vienu nodokļa veidu?
- Reformas būtība ir veicināt sociālā nodokļa nomaksu, kā es to saprotu. Jautājums ir, vai tās sekas skars tikai ļaunprātīgus nodokļu nemaksātājus vai plašākas iedzīvotāju grupas.
- Kā jūs vērtējat līdzšinējās Vienotības aktivitātes vēlēšanu gadā? Jums tās šķiet pārliecinošas un tādas, kas nodrošinās pietiekami plašu pārstāvniecību nākamajā Saeimā? Jaunā Vienotība pārliecina ar jaunu politisku pienesumu?
- Esmu gandarīts, ka pēdējā laikā Vienotība ziņu virsrakstos vairs neparādās ar iekšējām domstarpībām, bet ar politiskām iniciatīvām. Tā ir pozitīva tendence, ka partija koncentrējas uz konkrēta politiskā piedāvājuma izstrādi, arī uz partiju apvienības Jaunā Vienotība izveidi kopā ar reģionālajām partijām, nevis atražo iekšējās domstarpības.
- Vai jūs priekšvēlēšanu periodā ar savu atbalstu vai aicinājumu vēlētājiem balsot par šo politisko spēku atbalstīsiet Vienotību?
- Kā Vienotības biedrs atbalstīšu partiju. Protams, tas ir tikai mans personīgais atbalsts un nenozīmē to, ka Eiropas Komisija aicina balsot par Vienotību. EK statūti man neliedz iespēju iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā dalībvalstī, no kuras esmu izvirzīts Eiropas komisāra amatam, protams, ņemot vērā zināmus ierobežojumus.
- Jūs esat gatavs turpināt darbu Eiropas Komisijā arī pēc tam, kad nākamgad tiks ievēlēts jauns Eiropas Parlaments un pēc tam mainīsies EK?
- Tas laikam vēl ir pāragrs jautājums. Par to būtu jārunā šī gada nogalē, nākamā gada sākumā.
- Nupat Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izpelnījās asu Latvijas eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes kritiku teju kā komunisma atbalstītājs, jo piedalījās Kārļa Marksa 200. jubilejas svinībās. Jūs arī esat tik kritisks šajā jautājumā?
- Junkera kungs pats izlemj, kādos pasākumos piedalīties, kādos ne. Domāju, ka viņa izvēli noteica tas, ka Junkers ir Marksa dzimtās pilsētas Trīras goda pilsonis. Es pats tādā pasākumā nepiedalītos.
- Kādu jūs redzat Eiropas Savienības nākotnes scenāriju? Vai jums ir nostiprinājusies pārliecība par ES vienotību nākotnē un citu ES valstu nesekošanu Lielbritānijas piemēram?
- Faktiski tieši Lielbritānijas referenduma rezultāts deva impulsu diskusijai par Eiropas Savienības nākotni. Eiropas Savienības 27 dalībvalstu nostāja bija ļoti skaidra - kaut arī Lielbritānija ir nolēmusi izstāties no ES, pārējās dalībvalstis redz savu dalību ES kā neatņemamu savas nākotnes sastāvdaļu un ir gatavas strādāt, lai nodrošinātu ES sekmīgu tālāko attīstību. Pagājušā gada martā EK prezentēja Balto grāmatu par Eiropas Savienības iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem. Diskusija par šiem scenārijiem vēl turpinās, un ir plānots, ka konkrēti lēmumi varētu tikt pieņemti nākamā gada maijā ES samitā Sibiu (Rumānijā) - neilgi pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr neatkarīgi no šīs diskusijas notiek darbs konkrētās jomās, piemēram, attiecībā uz jau minēto EMS tālāko attīstību.