VADĪBAS VEIDOŠANA: Kariņš mierina pašvaldību vadītājus

Par Latvijas nākamās valdības vadītāju nominētais Krišjānis Kariņš vakar bija ieradies Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ar labiem vārdiem un ļaunu ēnu, ko met viņa topošās valdības vēl neuzrakstītā deklarācija.

K. Kariņš un LPS valdes sarunās nepiedalījās ne pārstāvji no partijām, kas iedabūjušas topošajā deklarācijā pašvaldību darbiniekus satraucošās frāzes, ne žurnālisti. Līdz ar to mazas iespējas vērtēt, cik drošs pamats abu pušu paustajam pēc tikšanās. Proti, solījumam pārskatāmā nākotnē nedarīt neko citu, kā vien turpināt vislielākajā vienprātībā sāktās sarunas par to, kā uzlabot valsts un pašvaldību funkciju izpildi iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Uz Neatkarīgās jautājumu par viņa solījuma izpildei nepieciešamajiem resursiem K. Kariņš atbildēja, ka vienmēr var atrast līdzekļus tam, ko patiešām vajag. Savukārt LPS jau iepriekš informācijā par tās mītnē paredzēto pasākumu bija paudusi, ka valdības deklarācijā uzsvaru vajadzētu likt uz sasniedzamo labumu, nevis uz labuma sasniegšanas līdzekļiem. Abi apgalvojumi ļoti atgādina 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā izteiktos solījumus bez pamatojuma, kā tie tiks izpildīti. Tieši tāpēc Latvija ir palikusi jau uz vairākiem mēnešiem bez jaunas un pilnībā rīcībspējīgas valdības, ka Saeimā ievēlētās partijas nezina, kā sastiķēt vismaz kaut ko līdzīgu savu īstenībā neizpildāmo priekšvēlēšanu solījumu izpildei. Tagad K. Kariņš atrodas apmēram tādā pašā situācijā kā vairākas partijas vēlēšanu dienā. Tik tiešām pat tad vēl nebija saprotams, kura no tām iekļūs vai neiekļūs Saeimā. Līdzīgi arī K. Kariņam katra diena un pat stunda jeb viena neveikli pateikta frāze var izrādīties pēdējā, pēc kuras viņam vairs nebūs jēgas turpināt valdības veidošanu. Līdz ar to saprotams, ka viņš spiests izteikties tik veikli kā LPS sagatavotajā atstāstījumā par tikšanos. «Galvenais, ko esmu šo daudzo gadu gaitā politikā iemācījies, ir jārunā un ir jāklausās. Esmu gatavs uzklausīt profesionālu viedokli, jo no manas puses lēmumi balstīsies uz analīzi - gan reģionālās, gan jebkuras citas reformas kontekstā, gan visos citos jautājumos, kas skar pašvaldības un valsti kopumā,» esot uzsvēris K. Kariņš. Cik maz iespēju iebilst šādiem prātojumiem, tik maz iespēju no tiem saprast, ko darīs K. Kariņa valdība, ja tāda vispār nonāks pie varas.

Vēl netapušās valdības deklarācijas uzmetumos ir ierakstīts, ka tikšot sacerēts pilnīgi jauns likums par pašvaldībām un notikšot pašvaldību reforma. Tālāk neseko skaidrojumi, ar ko jaunais likums atšķirsies no tagadējā un kā īsti - pašvaldību teritoriju, funkciju, uzraudzības vai vēl citu parametru grozīšanā - izpaudīsies pašvaldību reforma. Skaidrojumi aizvietoti ar solījumiem, ka reforma tikšot veikta, «stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību». Tikpat viegli atzīt par labiem un pareiziem valdības tapšanā iesaistīto partiju solījumus «stiprināt arī labas pārvaldības principus pašvaldībās, tajā skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām»; un, protams, «paaugstināt pašvaldību pārvaldes kvalitāti».

LPS nav nekāda pamata ticēt šādiem apgalvojumiem. Tās sagatavotajā apskatā par tikšanos ar K. Kariņu ierakstīts, ka «LPS valde piedāvāto valdības deklarācijas projektu vērtē kā atkāpšanos no demokrātijas un iejaukšanos pašvaldību autonomajās funkcijās»; «valdības deklarācija no vietvaru puses izpelnījusies kritiku un raksturota vairāk kā melnraksts un dokuments, kurā trūkst profesionāla un izsvērta redzējuma par pašvaldību, reģionālo un Latvijas attīstību kopumā»; LPS valde norādījusi, ka nākamās reformas vietā vajadzētu vispirms izvērtēt 2009. gada pašvaldību reformu.

Tieši LPS priekšsēdis Gints Kaminskis tikšanās laikā vērsis K. Kariņa uzmanību uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāta Jura Pūces (Attīstībai/Par!) publiski pausto, ka varētu atcelt pašvaldību nodokļu ieņēmumu garantēšanu 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Protams, ka pašvaldību ieskatā šāda iecere nav atbalstāma. Taisni otrādi, «pašvaldības savu darbību plāno ilgtermiņā, tāpēc pašvaldībām piekrītošā nodokļu proporcija 19,6% apmērā valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos ir jānostiprina ar likumu kā pastāvīga norma. Šādā gadījumā darbotos proporcionalitātes princips starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām - palielinoties nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, pieaugtu arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms. Attiecīgi krīzes laikos, sarūkot kopējiem ieņēmumiem, proporcionāli samazinātos arī pašvaldību budžeti», G. Kaminskis teicis K. Kariņam.

G. Kaminskis izcēla šo pašvaldību izdzīvošanai kritisko punktu arī sarunā ar Neatkarīgo. Piemēram, ka pašvaldības ir jau ieguldījušas lielu naudu Eiropas Savienības finansēto projektu izpildei, kas būtu jāpārtrauc, ja mainītos pašvaldību finansējuma ģenerālais nosacījums. Līdz ar to pašvaldībām un galu galā valstij būtu jāatmaksā ES nauda, kas jau saņemta projektu izpildei. K. Kariņa atbilde bijis solījums šos un visus citus pašvaldību argumentus izskatīt ar vislielāko uzmanību. Šāds solījums netiks lauzts, pat ja valdība samazinās nepārprotami izmērāmos pašvaldību finansējuma procentus. Vēl jo vairāk tas attiecas uz gadījumiem, kuru labos vai sliktos risinājumus nav iespējams skaitliski izmērīt.