Aldis Gobzems: Meroni noslēdzis darījumu ar prokuroriem

Šveices advokātam Rudolfam Meroni glabāšanā nodotā arestētā manta ir valsts darījums ar šveicieti, lai viņš uzturētu pret Aivaru Lembergu sniegtās apsūdzošās liecības, – analizējot Latvijas valsts un Šveices advokāta attiecību labirintus, secināja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.

Gobzems jau ilgāku laiku pēta politiķu un citu Latvijas valsts amatpersonu pretrunīgās attiecības ar R. Meroni un viņam pietuvinātajiem cilvēkiem. Viņš par to publiski ir izteicies jau vairākkārt.

Loģiski jautājumi - atbilžu nav

Piemēram, 2. aprīlī portālā pietiek.com A. Gobzems publiskojis šādus savus pēdējā laika vērojumus: «Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH. Vienlaikus valsts ir iecēlusi Meroni par mantas glabātāju daudzmiljonu vērtai mantai. Ar Meroni saistītā kompānija iesūdz valsti tiesā.»

Savukārt, «valsts amatpersona Kaimiņš, kurš atbildīgs par medijiem un ieņem augstu amatu Saeimā, brīvo laiku pavada ložā ar tieši tās kompānijas pārstāvi (domāts SIA Media Suport valdes loceklis Aivars Gobiņš, kura fotogrāfijas no kāda koncerta kopā ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu guva plašu sabiedrības ievērību), ko valsts drošības dienesti atzinuši par bīstamu, neļaujot pirkt Radio SWH».

Ņemot vērā iepriekš minēto, politiķis uzdevis retoriskus jautājumus - «vai tas nav apkaunojums valstij, un kā tas vispār ir iespējams, ka Meroni joprojām ir mantas glabātājs daudzmiljonu vērtiem īpašumiem un vienlaikus terorizē valsti, iesniedzot prasību pret to? Kāpēc iekšlietu ministrs nereaģē, kaut publiski teica, ka Meroni esot no viņa jābaidās? Kāpēc nereaģē premjers? Kur tieslietu ministrs skatās? Vai valsts amatpersonas Kaimiņa tuvās attiecības ar personām, ko drošības dienesti atzinuši par bīstamām, ļauj vispār ieņemt Saeimas komisijas vadītāja amatu? Kāpēc valsts, Ministru prezidents, Ministru kabinets un koalīcija to pieļauj? Vai tā ir atkarīga no Meroni? Jo tiem, kuri no Meroni nav atkarīgi, šo lietu atrisināt būtu vienkārši un ātri - atņemt mantas glabātāja statusu daudzmiljonu vērtai mantai. Kur visā šajā stāstā ir bezkompromisa tiesiskums?»

Kopā ar iekšlietu ministru

Lūgts plašāk izskaidrot, kā viņš pats kā jurists un politiķis interpretē ar R. Meroni saistītos procesus - arestētās mantas glabāšanu, Radio SWH pirkšanu un šveicietim pietuvināto cilvēku komunikāciju ar Latvijas politiķiem -, A. Gobzems atgādināja par savu iesniegumu, kurš tiesībsargājošajām institūcijām iesniegts pērn vasarā pirms Saeimas vēlēšanām.

Tajā pausts lūgums atcelt R. Meroni no mantas glabātāja statusa: «Starp citu, šo dokumentu man palīdzēja sagatavot pašreizējais iekšlietu ministrs /Sandis Ģirģens/, kurš par šo lietu tagad vairs nerunā. Mēs divatā sagatavojām pieteikumus un iesniegumu jautājumos, kas saistīti ar Meroni.»

Lūgts izskaidrot, kādēļ prokurori t.s. Lemberga prāvā krasi negatīvi reaģē uz lūgumiem likt R. Meroni atskaitīties par arestēto mantu, A. Gobzems atbildēja: «Tur ir tikai viens arguments. Ņemot vērā to, ka Meroni ir liecinieks t.s. Lemberga lietā, viņiem /prokuroriem/ ir bailes, ka, noņemot Meroni mantas glabātāja amatu, pazudīs liecinieks. Tieši tādēļ Meroni, iespējams, tiek turēts kā vienīgais arestētās mantas glabātājs. Vienīgā juristu aprindās kuluāros aprunātā tēma, kāpēc Meroni tiek turēts par mantas glabātāju, ir tieši šis iemesls.»

Kāpēc «bezkompromisu tiesiskums» nereaģē?

Uz jautājumu, kas notiks tad, ja izrādīsies, ka arestētās mantas vairs nav, A. Gobzems skaidroja: «Es ar lielu varbūtību pieļauju, ka var pienākt situācija, un izrādīsies, ka manta ir iztrallināta. Man nav loģiska izskaidrojuma, kādēļ mantas glabātājs pēkšņi ir kļuvis tik ļoti turīgs. Mantas glabātājam nevajadzētu iedzīvoties uz glabājamās mantas rēķina. Var rasties divu veidu kaitējumi. Viens - situācijā, ja, piemēram, Lembergu notiesā. Tad varētu būt kaitējums valstij, jo tad valsts nedabūs mantu, cik sākotnēji ir gribēts. Ja Lembergu nenotiesā, tad var rasties kaitējums privātpersonām.»

Runājot par to, kā skaidrot pretrunīgo valsts pozīciju - daudzmiljonu vērto arestēto mantu uztic bez ierunām, bet salīdzinoši daudz mazvērtīgāku radiostaciju neuztic -, politiķis norādīja: «Mani pārsteidz tas, ka pie šādas situācijas (valdības atteikuma ļaut iegādāties Radio SWH) Meroni joprojām ir mantas glabātājs, un kāpēc uz to nereaģē «bezkompromisu tiesiskums». Tas varētu būt saistīts ar pastāvošajām aizdomām, ka atsevišķas politiskas organizācijas ir saistītas ar, iespējams, finansējuma saņemšanu vai jebkāda cita veida atbalstu no personām, kuras saistītas ar Meroni kungu. To pierāda arī Artusa Kaimiņa ložas apmeklējums un Līgo svētki, pārskaitījumi par mistiskiem reklāmas pakalpojumiem. Būsim godīgi - ko tad viņi reklamēja un kur tad šīs reklāmas bija izvietotas? Ko tieši Ventspils tranzītbiznesam vajadzēja reklamēt SIA Suņubūda? Kaimiņa kungs par saviem draugiem sauc personas, kuras saistītas ar Meroni un kurām valdība neļauj iegādāties radio, jo tas apdraud nacionālo drošību, bet vienlaikus viņš dod norādījumus iekšlietu ministram. Varam droši apgalvot, ka ministra komunikācija ar Kaimiņu notiek vismaz reizi nedēļā. Tuvākais Kaimiņa kunga ieroču nesējs ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs /Aldis Blumbergs/.»

Koalīcijas pastāvēšanas noslēpums

Vaicāts, kā pārraut apburto loku - partiju finansēšana, mantas glabāšana, radio iegāde -, vai jāgaida tiesvedības beigas, jebšu arī eksistē citi varianti, A. Gobzems teica: «Ja ir spēcīga valdība un spēcīgs premjers, valsts var ļoti daudz atrisināt tagad un uzreiz.»

Uz jautājumu, ja Aldis Gobzems būtu premjers, ko viņš darītu, politiķis atbildēja: «Ja Aldis Gobzems būtu premjers, Meroni mūsu valstī nebūtu tādas ietekmes. Patiesībā viņam nebūtu nekādas ietekmes. Tas nav normāli, ka vienu no nozīmīgām biznesa sfērām pārstāv persona, kas ir atzīta par tādu, kas rada bīstamību Latvijas valsts drošībai. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka premjeram ir liela vara, un, ja premjers vēlas pieņemt kādu lēmumu, tad viņš to var pieņemt diezgan efektīvi. Labi pārvaldot valsti, nav tādas situācijas, ka kāds var būt spēcīgāks par valsti un kāds var valsti uzvarēt jebkādās tiesiskās attiecībās. Valstij tikai ir jāgrib sevi aizstāvēt. Kariņš negrib atrisināt nevienu lietu, jo pretējā gadījumā Kariņš nebūs premjers. Kariņš ir izcili vājš premjers, un tas ir izdevīgi šai koalīcijai. Tai ir vajadzīgs premjers, kurš vispār nepieņem lēmumus. Tiklīdz viņš sāks pieņemt lēmumus, tā šīs koalīcijas vairs nebūs. Nepieņemt nekādus lēmumus - tā ir vienīgā Kariņa izdzīvošanas iespēja. Vai sabiedrība ir pamanījusi kaut vienu viņa pieņemtu lēmumu? Pat pieņemtajā budžetā nav neviena no koalīcijas partiju solījumiem. Neviens!»