Par Ordeņu kapitula kancleri ieceļ pieredzējušāko sorosieti Latvijā
Sorosiešu ideoloģijai atbilstošu lēmumu pieņēmis pašreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kas ilgus gadus pats bija Sorosa fonds – Latvija (SFL) valdes loceklis – viņš iecēlis par Ordeņu kapitula kancleri savu kādreizējo priekšnieci Sorosa fondā, ilggadējo SFL valdes priekšsēdētāju Sarmīti Ēlerti.
Pats E. Levits SFL (tagad Fonds DOTS) valdē darbojās no 1997. līdz 2004. gadam. Savukārt S. Ēlerte bijusi SFL valdes locekle no šīs organizācijas dibināšanas 1992. gadā līdz 2007. gadam (no 14 gadiem pēdējos deviņus - valdes priekšsēdētāja).
Jāatgādina, ka 2005. gada janvārī toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Sorosa starptautisko organizāciju tīkla tēvam, starptautiskās oligarhijas redzamākajam pārstāvim miljardierim Džordžam Sorosam personīgi pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni. Tobrīd Dž. Soross Francijā jau bija saukts pie kriminālatbildības un pēc dažiem gadiem viņš tika arī notiesāts galīgajā instancē, turklāt viņam nelīdzēja arī sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Bet nu atkal Dž. Sorosa izredzes saņemt kādu no Latvijas valsts apbalvojumiem ir būtiski pieaugušas.
Jaunā Ordeņu kapitula kanclere S. Ēlerte līdz 2008. gadam bija arī laikraksta Diena redaktore. No 2010. gada S. Ēlerte gan vairāk pazīstama kā politiķe. 10. Saeimas vēlēšanās viņa kandidēja no Vienotības saraksta un tika ievēlēta. Neilgu brīdi ieņēma arī kultūras ministres krēslu. 11. Saeimas vēlēšanās viņa vairs netika ievēlēta, tāpēc no Vienotības saraksta startēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēta.
Jaunā kanclere S. Ēlerte izcēlusies ne tikai Latvijas mēroga sorosiešu struktūrās, bet arī starptautiskā mērogā.
To, ka sorosieši, iegūstot amatus, par savējiem neaizmirst, apliecina arī pašas S. Ēlertes veikums kultūras ministres krēslā. Piemēram, 2011. gadā, ministrijas paspārnē veidojot Integrācijas padomi, tika pieaicināti pat 11 eksperti, kuru vārdi saistīti ar Sorosa fondu.
Uz konsultatīvo Integrācijas padomi tika virzīti: toreizējā SFL valdes locekle Irīna Pīgozne; bijušais SFL valdes loceklis, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs; bijušais SFL izpilddirektora vietnieks, konsultants sabiedrības politikas jautājumos Pēteris Viņķelis; Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras asociētais profesors Deniss Hanovs, kurš savulaik ir parakstījies kā SFL stipendiāts; SFL ilggadēja darbiniece, SFL finansētā sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva (cita starpā - šobrīd Saeimas sekretāra biedre) un bijušais SFL finansētā portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko.
To, ka sorosietim jāatbalsta sorosietis jeb sabiedrības augstākās šķiras homo sorosensus pārstāvis, apliecina 2018. gadā Ungārijas premjera Viktora Orbāna pamanītā publikācija. Ungārs bija izlasījis latviešu izcelsmes politologa, tobrīd eirokomisāra Nila Muižnieka programmatisku publikāciju Džordža Sorosa finansēto organizāciju žurnālā. Publikācijā bija izklāstīts īsteno sorosiešu - Dž. Sorosa «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterānu, valžu locekļu, grantu saņēmēju» - mērķis «izveidot jauna tipa cilvēku homo sorosensus». Publikācijā N. Muižnieks vienkāršā saprotamā valodā vaļsirdīgi izklāstījis Atvērtās sabiedrības institūta pamatmērķi: izaudzināt un izskolot jaunu globālo cilvēku paaudzi - homo sorosensus. Šai paaudzei jāpārņem vara politikā un ekonomikā bijušajā PSRS un tās ietekmes telpā no vecās varas elites, kuru N. Muižnieks dēvē par homo sovieticus.
N. Muižnieks publikācijā gan atzīst, ka divdesmit gadu laikā sorosiešiem ieceri līdz galam nav izdevies realizēt - vara no vecās varas elites joprojām pilnībā nav pārņemta un līdz galam nav izdevies radīt arī homo sorosensus. Pa to starpu notikusi daļēja homo sorosensus saplūšana ar homo sovieticus, un rezultātā radies jauns veidojums - homo pragmaticus, ar kuru sorosiešiem tagad nākšoties sadzīvot.
Publikācijā N. Muižnieks pieteikts kā «politikas pētnieks, Sorosa fonds - Latvija valdes loceklis, Eiropas Komisijas rasisma un neiecietības izskaušanas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Ministru kabineta loceklis, kurš ir vērojis sabiedrības pāreju no komunisma uz Atvērto sabiedrību «gandrīz ikvienā leņķī»».
Publikācijā N. Muižnieks «novērtē, cik dziļi Latvijas pilsoņi un pārējie sabiedrības locekļi ir iekļāvušies Atvērtās sabiedrības vērtībās un praksē».
Loģiski, ka sorosietim Valsts prezidentam atbilstoši sorosisma ideoloģijai ir vai nu jāpietuvina sev esošie sorosieši, vai arī jāizaudzina no tautas slāņiem jauni homo sorosensus.