LBAS: Latvijai vajadzētu darba strīdu izskatīšanas komisiju

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijai vajadzētu darba strīdu izskatīšanas komisiju, kurā izšķirtu darba strīdus, pēc tikšanās ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV) aģentūrai LETA sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņš informēja, ka Lietuvā un Igaunijā jau vairākus gadus pastāv darba tiesas, un arī Latvijā būtu labi tieši šādā tiesā risināt jautājumus, kas skar arodbiedrības biedru atlaišanu, jo apmēram pusē gadījumu arodbiedrība nedod piekrišanu tās biedra atlaišanai. Pēc viņa paustā, 70% līdz 80% lietu, kurām LBAS nedod piekrišanu, tiesā tiek vinnētas, tomēr tiesvedība aizņem divus līdz trīs gadus, kas ir ilgs laiks.

"Mēs to absolūti nevēlamies, tas nav mūsu mērķis, bet tāda tā sistēma. Darba devēji to atkal pārdzīvo, jo īpaši gadījumos, kad viņi zaudē. Tas rada nepatīkamas situācijas arī viņiem. Protams, tikmēr darbinieks nav atlaists un viņam jāsaņem zināma darba samaksa. Tāpēc mēs skatījāmies, ka Latvijā līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā varētu būt pirmstiesas situācija, kad būtu gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvji un, visdrīzāk, Valsts darba inspekcijas pārstāvis, kas varētu izskatīt strīdu situāciju un dotu vērtējumu, kas būtu pielīdzināms tiesvedībai," skaidroja Baldzēns.

Viņš norādīja, ka Igaunijā un Lietuvā darba tiesas lēmumus pārsūdz vien aptuveni 10-20% gadījumu. LBAS vērtējumā, tas atslogotu arī Latvijas tiesu sistēmu, kur tiesvedība ilgst divus līdz trīs gadus.

"Visdrīzāk, darbinieks papildus aizvainojumam, neapmierinātībai un dusmām meklēs kādu jaunu darbu nekā trīs gadus gaidīs kādu rezultātu bez līdzekļiem, lai varbūt varētu atgriezties darbā. Kāds būs rezultāts? Vai man būs kompensācija vai nebūs?" sacīja Baldzēns.

Viņš informēja, ka janvārī varētu sākties sarunas ar Labklājības ministriju, lai rastu racionālu un optimālu risinājumu visām pusēm.

Politika

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais