Rumānijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu varētu izcīnīt labēji populistiskā "Rumāņu vienības alianse" (AUR), liecina pēdējās aptaujas.
Parlamenta vēlēšanas norisināsies politiski saspringtā laikā. Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 24.novembrī visvairāk balsu negaidīti izcīnīja labējais populists Kelins Džordžesku, taču Rumānijas Konstitucionālā tiesa likusi pārskaitīt prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nodotās balsis. Tikmēr Rumānijas Augstākā aizsardzības padome (CSAT) apsūdzējusi sociālo tīklu "TikTok" par atbalstu Džordžesku, neatzīmējot viņa priekšvēlēšanu kampaņas saturu kā politisko propagandu.
Pēdējā aptauja, kuras rezultāti publicēti pirms parlamenta vēlēšanām, liecina, ka AUR varētu izcīnīt 22% balsu, bet galēji labējo partiju "S.O.S. Romania" un nacionālistisko "Jauniešu partija" (POT), ko vada Džordžesku, katru atbalsta 4,6% vēlētāju, tas ir nedaudz mazāk kā 5%, kas nepieciešami, lai iekļūtu parlamentā, vēsta ziņu vietne "Hotnews.ro".
Labējo populistu un nacionālistu koalīcija, kas kontrolētu aptuveni 30% vietu parlamentā, nopietni apgrūtinātu demokrātiskā vairākuma veidošanu.
Aptaujā nav atspoguļota jaunāko politisko notikumu ietekme, proti, balsu pārskaitīšana un sūdzības par iespējamo Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā, kas varētu palielināt labējo un nacionālistisko partiju panākumus parlamenta vēlēšanās, un tādējādi ļautu "S.O.S. Romania" un POT pārvarēt 5% barjeru.
Otrajā vietā aptaujā ar 21,4% balsu ierindojas Sociāldemokrātiskā partija (PSD), kurai seko liberāli konservatīvā Rumānijas Glābšanas savienība (USR) ar 17,5% balsu un Liberālā partija (PNL) ar 13,4%.
USR un PNL koalīcija, kas pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu publicēšanas tika uzskatīta par ticamāko scenāriju, vairs nav reālākais variants. Atkarībā no parlamenta vēlēšanu rezultātiem PNL var nolemt atkal sadarboties ar sociāldemokrātiem, kas nozīmētu tā dēvētās lielās koalīcijas palikšanu pie varas. Taču pat šis scenārijs ir apdraudēts, ja nacionālistu un galēji labējo koalīcija iegūtu vairākumu.
Prezidenta un parlamenta vēlēšanu pārklāšanās rada virkni problēmu, sākot ar tehniskiem aspektiem un beidzot ar vēlētāju apjukumu.
Vēlēšanu komisiju locekļiem vienlaikus bija jāpārskaita prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nodotās balsis un jāorganizē parlamenta vēlēšanas, kā arī jāgatavojas prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai 8.decembrī.