Pēc republikāņa Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā sāksies ļoti agresīva un skaļa protekcionisma politika, tomēr pavisam cits jautājums ir, ar ko šī politika beigsies, intervijā aģentūrai LETA teica bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.
Viņš uzsvēra, ka protekcionisms ir tā politika, kuru Tramps saprot, un tirdzniecības tarifi ir tie mehānismi, uz kuriem viņš liek lielas cerības. Tomēr ir jāvērtē arī kopējā Republikāņu partijas attieksme, un diezin vai visi republikāņi atbalsta izolacionisma politiku.
"Domāju, ka ASV "establišments" saprot, ka Amerikai pasaulē ir pārāk liels svars, lai tā vienkārši sēdētu savā alā. Amerika nevar to atļauties. "Karstajos punktos", kas ir svarīgi pašai Amerikai, - Tuvie Austrumi, Izraēla, Irāna, Krievija, Ziemeļkoreja, Ķīna - tā nevarēs nedarīt neko. Citos reģionos, iespējams, Amerika nebūs tik aktīva," norādīja Teikmanis.
Viņš arī teica, ka Trampa tagadējā administrācija ir izvēlēta pēc citiem principiem nekā pirmās prezidentūras laikā. Svarīgākais ir bijusi lojalitāte un šo cilvēku līdzšinējie uzskati Trampam svarīgos jautājumos, mazāk svarīga bija nepieciešamā kompetence konkrētajā amatā. Tostarp jauno administrāciju veidos visnotaļ neordināras personības.
"Tajā pašā laikā es derībās neliktu savu pēdējo naudu uz to, ka pēc kāda laika tās netiks nomainītas. Šis process varētu būt diezgan dinamisks. Jau ir iezīmējies konflikts starp Stīvenu Banonu (ieņems galvenā stratēģa amatu - red.) un Īlonu Masku (vadīs valdības efektivitātes departamentu - red.), kurš taču nekur nepazudīs," pauda Teikmanis.
Viņš arī pieļāva, ka Trampa izteikumi par vēlmi nopirkt Grenlandi var norādīt, ka Grenlandes jautājums varētu kļūt par vienu no aspektiem, kā Tramps veidos tirdzniecības tarifu politiku ar Eiropas Savienību (ES).
"Amerika nevar uzlikt kaut kādas ekonomiskās sankcijas vienai pašai Dānijai, kas ir ES dalībvalsts. Es tiešām nedomāju, ka Tramps pasludinās Grenlandi par ASV daļu. Viņš mēģinās sarunāt, jo sevi uzskata par labāko sarunvedēju pasaulē. Trampa metode ir sākt sarunas ar ļoti agresīvu, spēcīgu, draudošu izejas punktu," sacīja Teikmanis.
Viņš arī atgādināja, ka Tramps līdzīgi rīkojās savas pirmās prezidentūras laikā, tomēr nekādu fundamentālu panākumu viņa retorikai nebija. Piemēram, Tramps solīja atrisināt Ziemeļkorejas jautājumu un bija pirmais ASV prezidents, kas šajā valstī viesojās. Taču nekādu tālejošu rezultātu tam nebija.
"Tā ka agresīvu draudu politika no Trampa puses noteikti būs, taču iznākums, iespējams, būs pavisam cits," pauda Teikmanis.
Jau vēstīts, ka pirmdien, 20. janvārī, ASV prezidenta amatā oficiāli stāsies republikānis Donalds Tramps un kopā ar nākamo viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu dos amata zvērestu.