Nav viegli būt prezidentam
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumi pret likuma Par tiesu varu grozījumiem ir diskutabli. Tāpat kā virkne citu viņa iniciatīvu, no kurām vairākas Saeima nav respektējusi. Prezidents nejūt drēbi vai cenšas to saplēst, vai arī Saeima nerespektē prezidentu vai arī viņa padomnieku iniciatīvas?
Tikai novembra sākumā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, atceļot 2013. gadā ieviestos ierobežojumus rajona (pilsētas) un apgabaltiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. To dēļ apmēram trešdaļai tiesu priekšsēdētāju amats drīz būtu jāatstāj. Visilgāk, jau kopš 1987. gada, aizsēdējusies Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska, daži tiesneši atpaliek par pieciem gadiem, desmit gadiem. Latvijas Tiesnešu biedrība ierobežojumu atcelšanai aplaudēja, biedējot, ka citādi varētu nebūt tiesnešu, kas vēlētos ieņemt amatu, vai arī amatā tiktu iecelti ne tie kvalificētākie tiesneši. Ja tiesas priekšsēdētājs nestrādā labi, viņu balsojumā par amatu ik pēc viena termiņa beigām varot izkonkurēt spēcīgāki kandidāti. Jā, konkurss gan ir, bet nerakstītie likumi parasti liek nesacelties pret esošo vadību un atbrīvot to no amata vienīgi rupju pārkāpumu, krimināllietu gadījumā.
Taisnība arī, ka jebkurā profesijā, arī tiesnešiem, aizsēžoties amatā, var veidoties, mazākais, iemidzinoša rutīna vai stagnācija, ļaunākais - korupcija, kā arī uzskata mazākumā palikušie tiesneši. Nav nekā nepareiza arī prezidenta argumentā, ka amatpersonu maiņa ļautu arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu un atbildību par nozares attīstību. Dīvaina ir arī tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) nostājas maiņa, rosinot ierobežojumu atcelšanu, bet 2013. gadā balsojot par toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna rosināto ierobežojumu noteikšanu līdz ar virkni citām tieslietu reformām.
Bet! Ja jau ierobežojumu trūkums sekmē stagnāciju un citu profesionāļu izaugsmi, tad jājautā, vai tie nav vajadzīgi arī citu institūciju, piemēram, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja, Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas, vadītājiem, kuru kadences termiņiem nav ierobežojumu? Tikai divus termiņus var palikt ģenerālprokurors, bet virsprokuroriem, ar kuriem varētu vilkt zināmas paralēles ar rajonu un apgabaltiesu vadītājiem, šādu ierobežojumu nav. 2016. gadā divu termiņu amata ierobežojums tika noteikts KNAB vadītājam, savukārt 2014. gadā Saeima noraidīja iniciatīvu tos noteikt valsts kontroliera amatam, respektējot iestādes neatkarību.
Prasās konsekvence un tiesnešu termiņa ierobežojumu skatīšana sistēmiski kontekstā ar citu institūciju amatpersonu ierobežojumiem.
Interesanti, uz kādām izmaiņām cer prezidents, ja tiesu vadītāju ierobežojumu atcelšanu Saeima atbalstīja lielā vienprātībā? Vējonis nevar lepoties ar lielu Saeimas respektu, drīzāk ar to, ka daudzas viņa iniciatīvas Saeima ir izbrāķējusi, stipri modificējusi vai pat noraidījusi saknē. Lielāko rezonansi sabiedrībā raisīja prezidenta rosinājums automātiski piešķirt pilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja vien 39 deputāti. Vairāk nekā puse parlamentāriešu vārdos atbalstījusi Vējoņa vai, pareizāk, mūžseno dežūriniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, taču nekas nenotiek, jo trūkst divu trešdaļu Saeimas atbalsta. Runu līmenī vien palikušas arī iniciatīvas par premjera pilnvaru paplašināšanu, izvēloties ministrus bez Saeimas balsojuma, bet ar prezidenta akceptu.
Arī ar otrreizējai caurskatīšanai atsūtītiem likumprojektiem gājis kā pa celmiem, vairāk ir Saeimas nerespektēti vai formāli respektēti iebildumi, konceptuāli paliekot pie sava. Partiju savstarpējās ietekmes cīņās prezidents aplauzās, mēģinot iebāzt galvu īpašajā maksātnespējas administratoru lauciņā. Vienotību atstājot opozīcijā ar vēlmi tās cilvēkam pārņemt Trasta komercbankas likvidāciju, knaps Saeimas vairākums atbalstīja Kredītiestāžu likuma negrozīšanu arī pēc prezidenta iebildēm, ka grozījumi vieš aizdomas par šīs bankas likvidēšanas procesa ietekmēšanu. Prezidenta viedokli nerespektēja arī attiecībā uz pāreju uz apraidi pilnībā valsts valodā raidstacijās, kurās iepriekš bija noteikts vismaz 51% latviešu valodas īpatsvars, un Saeima likumu 2015. gada nogalē pārapstiprināja tādu, kāds tas bija, vienīgi atlika tā spēkā stāšanos.
Tikai daļēji Saeima akceptēja prezidenta iebildes likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Likumdevējs izrīkojās viltīgi - Eiropas Komisijas un arī prezidenta kritizēto lauksaimnieciskās izglītības prasību zemes kārotājiem aizvietoja ar valsts valodas prasmju prasību paaugstināšanu no pamata uz vidējo līmeni.
Saeima vēl skata prezidenta iebildes attiecībā uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publiskošanu. Vēl nav izkristalizējies gala variants, taču skaidrs, ka deputāti neieliks prezidenta kancelejas ierosmes copy - paste stilā.
Nav viegli būt ne tikai jaunam, bet arī Valsts prezidentam!