Nākamgad īstenos Eiropas Dzelzceļa gadu

© Romāns Kokšarovs/F64

Nākamajā gadā Eiropas Komisija (EK) īstenos Dzelzceļa gadu, lai popularizētu transporta veidu klimatu mērķu sasniegšanai, informēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

"Eiropas Dzelzceļa gada laikā paveras unikāla iespēja vērst uzmanību uz dzelzceļa un tā infrastruktūras kultūras aspektiem, kā arī uz nepieciešamību tādas valstis kā Latvija pēc iespējas ātrāk integrēt Eiropas dzelzceļa tīklā," norādīja politiķe.

Pirmdien EP Kultūras un izglītības komitejas deputāti ar 28 balsīm par un divām atturoties pieņēma komitejas priekšsēdētājas vietnieces Melbārdes gatavoto atzinumu par Eiropas Dzelzceļa gadu.

To pēc EK priekšlikuma paredzēts īstenot 2021.gadā. Deputāte ir gandarīta par iznākumu, jo pieņemtais atzinums ietver daudzus grozījumus Komisijas priekšlikumā, tostarp norādot uz nepieciešamību integrēt tādas valstis kā Latvija Eiropas dzelzceļa tīklā.

Melbārde skaidroja, ka EK Eiropas Dzelzceļa gada nepieciešamību, galvenokārt, pamato ar vajadzību popularizēt šo transporta veidu, kas varētu palīdzēt sasniegt Eiropas Savienības (ES) klimata mērķus.

Politiķe akcentēja, lai arī šāds uzstādījums kopumā ir atbalstāms, ir reizē arī jāvērš uzmanība uz esošo nevienlīdzīgo situāciju dzelzceļa jomā. Piemēram, tādas ES dalībvalstis kā Latvija joprojām nav integrētas Eiropas dzelzceļa tīklā, līdz ar to iedzīvotājiem nav tik lielu iespēju, tai skaitā arī izglītības, tūrisma un kultūras jomās.

"Piemēram, izglītības jomā šī situācija ietekmējusi arī tādu populāru ES programmu un iniciatīvu kā "Erasmus+" un "DiscoverEU" izmantošanu, kuras jauniešiem un studentiem no Savienības nomaļajiem reģioniem nereti izrādās grūti apgūstamas," tā pauda Melbārde.

Viņa secināja, ka kultūras un tūrisma jomā situācija ir līdzīga. Četri no desmit Eiropas iedzīvotājiem savu ceļojuma galamērķi izvēlas, ņemot vērā tā kultūrvides pievilcību. Labākās pozīcijās ir pilsētas un reģioni ar attīstītu transporta infrastruktūru, tostarp labiem dzelzceļa savienojumiem.

Politiķe turpināja, ka līdz ar Covid-19 saistītajiem distancēšanās pasākumiem savienojumā ar ceļotāju piesardzību un samazināto lidojumu skaitu, dzelzceļa popularitāte palielināsies, jo, lai mērotu lielus ceļa attālumus, dzelzceļš kļūst par vienīgo reālo sabiedriskā transporta alternatīvu aviotransportam.

"Tuvākajā nākotnē daudziem potenciālajiem ceļotājiem no ES nomaļākajiem reģioniem arvien mazāk būs pieejami tāli kultūras tūrisma braucieni tikai tāpēc, ka aviotransports viņiem būs pārāk dārgs, bet dzelzceļš viņu reģionā nebūs pieejams," tādu uzskatu pauda Melbārde.

Deputāte ir optimistiska, ka Dzelzceļa gads ir iespēja pievērst uzmanību minētajām problēmām un norādīt uz nepieciešamību paplašināt dzelzceļa ģeogrāfisko pārklājumu.

Viņa pavēstīja, ka Dzelzceļa gada ietvaros mums kā reģionam ir dota unikāla iespēja aktualizēt arī mums svarīgos jautājumus un norādīt, ka mums nav dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu un, ka tādi ir izteikti nepieciešami.

"Kā redzu no darba EP, daudzi politiķi skatās uz dzelzceļa pieejamību savās valstīs un reģionos, un nereti pieņem, ka situācija ir līdzīga pārējā Eiropā. Cita starpā bez efektīviem dzelzceļa savienojumiem ar pārējo Eiropu mūsu ekonomikas atlabšana nenotiks ar pilnu jaudu, un sociālā un teritoriālā kohēzija tiks bremzēta," norādīja Melbārde.

Pirmdien pieņemtajā atzinumā par Dzelzceļa gadu Melbārde pievērsās arī dzelzceļa kultūras aspektiem, tai skaitā vilcienu, dzelzceļa staciju un dzelzceļa infrastruktūras vēsturiskajai un pašreizējai nozīmei.

"Pagātnē šiem infrastruktūras objektiem ir bijusi būtiska nozīme reģionālo tradīciju un identitātes veidošanā; tie veicināja ekonomisko un sociālo attīstību. Mūsdienās tie ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma, kas ir ne tikai jāiepazīst, bet arī jāatbalsta un atbilstoši jāaizsargā," pauda Melbārde.

Viņaprāt, vilcienu stacijas mūsdienās var spēlēt būtisku lomu kvalitatīvas arhitektūras un pārdomātas pilsētplānošanas veicināšanā, kā arī nereti ir kultūru mijiedarbības un mākslinieciskās izpausmes vietas. Savukārt brauciens ar vilcienu, neatkarīgi no galamērķa, var būt piedzīvojums pats par sevi, tā secināja Melbārde.

Lai Dzelzceļa gads labāk akcentētu dažādos ar dzelzceļu saistītos aspektus un būtu vairāk iekļaujošs, Melbārde savā atzinumā arī vērš uzmanību uz vajadzību mācīties no 2018.gadā veiksmīgi notikušā Eiropas Kultūras mantojuma gada.

Melbārdes ieskatā, lai Dzelzceļa gads ne tikai noritētu sekmīgi, bet arī atstātu aiz sevis paliekošu mantojumu, ir jāaizgūst pieredze no iepriekšējā Eiropas gada un aktīvi jāsadarbojas un jāiesaista dažādas grupas, jo īpaši pilsoniskā sabiedrība. Viņasprāt, nozīmīga loma būs arī kultūras biedrībām, jauniešu organizācijām un dažādām izglītības un mācību iestādēm.

Svarīgākais