Eiropas Savienība vienojas līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55%

© imago images/Xinhua/Scanpix/Leta

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji Briselē notiekošajā samitā vienojušies, ka bloka valstis līdz 2030.gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

"Eiropa ir līdere cīņā pret klimata pārmaiņām. Mēs nolēmām samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus par vismaz 55% līdz 2030.gadam," tviterī ierakstīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Vienošanās tika panākta desmit stundu ilgās sarunās, kas sākās ceturtdienas vakarā un turpinājās līdz piektdienas rītam.

Līdzšinējais mērķis paredzēja siltumnīcefekta gāzu izmešus samazināt par 40% salīdzinājumā ar 2030.gada līmeni. Tomēr septembrī Eiropas Komisija ierosināja šo mērķi palielināt līdz 55%.

Pret mērķa palielināšanu iebilda Polija un citas valstis, kuru ekonomikā liela nozīme ir akmeņogļu ieguvei un izmantošanai enerģijas ražošanā. Šīm valstīm paredzēts sniegt palīdzību no ES līdzekļiem, lai kompensētu akmeņogļu lomas samazināšanu.

Jaunais mērķis "nepārprotami nostāda mūs uz ceļa, kas ved uz klimata neitralitāti 2050.gadā", tvītoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Politika

Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.

Svarīgākais