Kritiķi apsūdz Orbānu mēģinājumos šantazēt Eiropas Savienību

© AFP/Scanpix/Leta

Eiropas Savienība (ES) varētu atbloķēt 10 miljardus eiro no Ungārijai paredzētajiem iesaldētajiem līdzekļiem, jo Budapešta ir spērusi soļus tiesu neatkarības stiprināšanai, ceturtdien paziņoja ES amatpersona.

Kritiķi apsūdz Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu draudos bloķēt svarīgu ES lēmumu pieņemšanu par Ukrainu, mēģinot šādi šantažēt ES, lai tā atbloķētu iesaldētos līdzekļus.

ES Padomes prezidents Šarls Mišels pirmdien sarunās ar Orbānu mēģināja mazināt saspīlējumu pēc tam, kad Ungārijas premjers pēdējās nedēļās pastiprināja pret ES vērstu retoriku.

Ungārija ir veikusi pasākumus, kas jūnijā stājās spēkā, par Nacionālās tiesnešu padomes neatkarības un varas atjaunošanu.

Ņemot vērā Budapeštas progresu tiesu neatkarības jomā, pēc "pēdējo atlikušo jautājumu" atrisināšanas var tikt atbloķēti 10 miljardi eiro no iesaldētajiem līdzekļiem, norādīja ES amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Drīz pēc tam varētu tikt atbloķēti vēl 500 miljoni eiro.

ES ir bloķējusi Ungārijai paredzētos kohēzijas līdzekļus 22 miljardu eiro apmērā, līdz šī valsts varēs pierādīt, ka ir veikusi reformas, lai nodrošinātu tiesnešu neatkarību, LGBTQI+ minoritāšu tiesības un augstskolu mācībspēku neatkarību.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā apstiprināja 920 miljonu eiro piešķiršanu Ungārijai valsts atveseļošanas un noturības plāna ietvaros.

Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna vērtība ir 10,4 miljardi eiro. Pārējo šī plāna līdzekļu piešķiršana ir apturēta, kamēr Budapešta nav apmierinājusi vairākus nosacījumus par likuma varas ievērošanu.

Orbāns ir vienīgais ES valsts līderis, kurš turpina uzturēt tuvas attiecības ar Krieviju. Viņš draud izmantot veto tiesības ES samitā decembrī, lai bloķētu palīdzību Ukrainai un sarunu uzsākšanu par Ukrainas iestāšanos ES.

Politika

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais