VAKARA ZIŅAS: Slavenu dzimtu lāsti un traģēdijas

Jau rakstījām par Latvijas junioru šosejas riteņbraukšanas izlases līdera Niklāva Aleksandra Čakša pēkšņo nāvi. Arī par to, ka viņa brālis Reinholds Čakšs traģiski gāja bojā riteņbraukšanas sacensībās. Gan Niklāva, gan Reinholda mūžs aprāvās 17 gadu vecumā vienā un tajā pašā datumā – 24. aprīlī.

Pašnāvību virkne, nāve neskaidros apstākļos, kaitīgi ieradumi un nāvējošas slimības, kuras no saviem slavenajiem vecākiem mantojušas ģimenes atvases, - mistiķi, ezoteriķi, dziednieki un vēsturnieki, kuri pēta slavenu dzimtu biogrāfijas, secinājuši, ka pie visa vainīgs tā sauktais dzimtas lāsts.

No nelaimju virknes un traģēdijām nav pasargāta neviena dzimta, sākot ar aristokrātu dinastijām, industriju magnātu klaniem līdz pat vienkāršām ģimenēm. Slavenākām un ietekmīgākām dzimtām tiek pievērsta plašāka sabiedrības uzmanība. Skeleti skapjos ilgi nevar slēpties un nonāk mediju uzmanības lokā, radot dažādus mītus un leģendas. Ļevs Tolstojs savā slavenajā romānā «Anna Kareņina» saka: «Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas cita citai, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā.» Tomēr dažas dzimtas nelaimes pievelk kā magnēts, vairākās paaudzēs piedzīvojot dažādus traģiskus notikumus, liekot runāt par tā saukto asinsradniecīgās līnijas lāstu. Hābsburgi, Romanovi, Grimaldi, Kenediji, Guči un Ginesi. »Vakara Ziņas« piedāvā pāršķirstīt šo dzimtas koku vēstures lappuses.

Romanovi - vardarbīgai nāvei nolemtie krievu cari

Par Krievijas impērijas caru dinastijas Romanovu ģimenes lāstu vēsta vēsturiska leģenda, kas saistīta ar viltus carienes, poļu viltvārdes Marinas Mnišekas, divu Viltus Dmitriju (krāpnieki, kuri uzdevās par Krievijas cara Ivana Bargā dēlu Dmitriju, kurš mira bērnībā) sievas dēla pakāršanu. Viltus Dmitrija II dēlu Ivašku Zaglēnu pakāra Maskavā pie Serpuhovas vārtiem, lai viņš nerīkotu troņa apvērsumu nākotnē, kad 1613. gadā pie varas nāca Mihails Romanovs, caru dinastijas pamatlicējs. Leģenda vēsta - Mnišeka pareģoja, ka slepkavības šajā dzimtā turpināsies līdz tam brīdim, kad pēdējais Romanovs būs miris. Patiesības labad jāatzīmē, ka neviens dzimtas stiprā dzimuma pārstāvis nevarēja lepoties ar labu veselību. Pats Mihails, kurš mira 49 gadu vecumā, bija vārgs vīrietis un dzīves pēdējos gadus pavadīja ratiņkrēslā. No viņa 10 bērniem seši mira agrā bērnībā. Viņa mantiniekam Aleksejam bija jau 16 bērni. Neviena no viņa 10 meitām neapprecējās, trīs mira drīz pēc dzimšanas, bet no trīs dēliem, kuri izdzīvoja līdz valdīšanas sākumam, dzīvs palika tikai Pēteris I (viņa vecākais brālis Fjodors Aleksejevičs mira 20 gadu vecumā, neatstājot mantinieku, bet Ivans V, kurš mantoja troni kopā ar Pēteri I, mira 30 gadu vecumā).

Kā zināms, Pēteris I apcietināja pats savu dēlu Alekseju, kurš mira ieslodzījumā, tādējādi paliekot bez pēcnācējiem un ievadot galma apvērsumu laikmetu savā dzimtā. 19. gadsimts Romanovu dzimtā sākās ar cara nogalēšanu: Katrīnas II dēlu Pāvelu pilī nosita paša apsargi. Viņa mantinieks Aleksandrs I, lai arī nepiedalījās slepkavībā, zināja par sazvērestību pret tēvu. Aleksandrs I mira, neatstājot mantinieku (imperatoram piedzima divas meitas, kuras mira agrā bērnībā), un tronī sēdās viņa brālis Nikolajs I, kura dēls - imperators Aleksandrs II gāja bojā no teroristu rokas sprādzienā Pēterburgā, kur vēlāk Aleksandrs III lika uzcelt Pestītāja asiņu baznīcu («Spas na krovi»). Pats imperators kā daudzi citi Romanovu dinastijas vīrieši nenodzīvoja līdz 50 gadu vecumam, bet viņa dēla Nikolaja II un ģimenes traģiskais liktenis 20. gadsimtā ir labi zināms. Kā dzimtas lāsta sastāvdaļas min arī vairākas sakritības, proti, dzimtas vēsture sākās ar Mihaila kronēšanu Ipatjevas klosterī un noslēdzās inženiera Ipatjeva namā Jekaterinburgā, kur boļševiki nošāva visu cara ģimeni. Cara slepkavība veikta kā īpaši dēmonisks rituāls - septiņi dzimtas locekļi un četri kalpi tika šauti, dedzināti, aplieti ar sērskābi un samesti šahtā. Atliekas atrastas un identificētas 2005.-2007. gadā. Slepkavu komandu vadījis čekists Jurovskis. Dzimta sākās un beidzās ar caru, kura vārds bija Mihails. Zināms, ka Nikolajs II pirms noslepkavošanas atteicās no troņa jaunākā brāļa Mihaila labā, kurš savukārt atteicās no troņa par labu laicīgajai varai.