Zelts atgriežas Rīgā

© Romans Kokšarovs F64

Vakar beidzās Latvijas sieviešu basketbola līgas sezona. Superfināla starp TTT un Cēsis izšķirošajā, piektajā, mačā uzvaru izcīnīja rīdzinieces un pēc viena gada pārtraukuma atkal kļuva par Latvijas čempionēm. Sudrabs cēsniecēm, bet bronzas medaļas izcīnīja RTU/Merks.

Jau bija piemirsies, kā tas ir, kad sieviešu čempionāta finālā nepieciešamas visas spēles. Kopš Latvijai ir savs nacionālais čempionāts, tā iepriekšējos astoņpadsmit finālos tikai vienu reizi sērija ilgusi piecu spēļu garumā, un tas bija pasen – 1999. gadā, kad TTT meitaskomanda TTT/Rapa, kuru vadīja Maija Kubliņa un kuras sastāvā pirmos nopietnos soļus pretī lielajam basketbolam spēra Anete Jēkabsone, ar 3:2 pieveica ne jau savu māti lielo TTT un ne jau tā laika pieklājīgi nokomplektēto RTU/Klondaiku, bet gan US. Lielā TTT togad vispār palika bez medaļām... Tādi, lūk, bijuši laiki pašmāju sieviešu basketbolā.

Laiki ir mainījušies, un šodien (pēdējos trīs gadus) par primadonnu statusu cīnās tikai divas komandas – TTT un Cēsis. Vieni taisnību meklē basketbola laukumā, otri uzvaras izcīnīšanai izvēlas visus iespējamos līdzekļus. Arī ne pārāk korektus, emociju izplūdu devīto vilni sasniedzot pēc trešās spēles Rīgā. Ceturtajā mačā izlīdzinājušas rezultātu, nomierinājušās arī Cēsu oficiālās personas. Pirms izšķirošās zelta dalīšanas spēles no Vidzemes puses pūta rāmie vēji, asins uzkarsēšanu atstājot piektdienas vakaram. Šajā sezonā abas komandas tikušās biežāk nekā citos gados – astoņas reizes, un, kā jau spēkos līdzvērtīgām komandām pienākas, tad pirms izšķirošās kaujas savstarpējo spēļu bilance ir neizšķirta (4:4). Simboliski, ka tieši piektajā mačā tiks pielikts punkts savstarpējās attiecībās – viena komanda būs izcīnījusi Latvijas zeltu un pie reizes uzvarējusi arī savstarpējā duelī.

Sezonas pēdējo maču (cēsniecēm vēl gan jāspēlē Lietuvas čempionātā, taču tās ir kaimiņvalsts padarīšanas) komandas iesāka šādos piecniekos. TTT: Kārkliņa, Eibele, Vaita, Leisija, Brumermane; Cēsis: Valentiene, Eglīte, Horelika, Menna un Morisa. Spēles sākumā ātrumi vairāk nekā pieklājīgi. Ātrais temps vairāk parocīgs bija mājiniecēm, jo tomēr TTT rezervistu soliņš ir maķenīt garāks un par kādiem pāris santīmiem kvalitatīvāks. Ja Varis Krūmiņš varēja rēķināties ar trīs puslīdz nopietnām palīdzēm (Vītola, Ozoliņa un Krastiņa), kuru funkcijas ir uz neilgu laiku aizstāt pamatsastāva spēlētājas, dodot viņām atelpu, tad Aigaram Neripam nebaltām dienām bija Krumberga, Villisa un nepieciešamības gadījumā arī Dreimane un Veinberga. Pirmajām divām rezervistēm ir pietiekami liela loma kopējās spēles veidošanā.

Viešņas iesāka ar nelielu Morisas uguņošanu – pieci punkti pēc kārtas lika Neripam meklēt aizsardzības speciālisti Krumbergu, un pirmajā ceturtdaļā Cēsu leģionāre vairāk pie punktiem netika. Pirmajā puslaikā nevienai no komandām tā arī neizdevās nopietni pieteikumi zelta medaļām. Visu laiku pāris soļus priekšā pretiniecēm atradās rīdzinieces, lielāko pārsvaru sasniedzot otrās ceturtdaļas vidū (25:19), taču Anete Horelika nedaudz pasaimniekoja zem TTT groza ar četriem pēc kārtas gūtiem punktiem, neļaujot laukuma saimniecēm aizskriet drošākā attālumā (26:23), bet pēdējās minūtes sākumā Ievas Krastiņas divi soda metieni pilnībā atjaunoja intrigu (27:26). Līdzīgu pretinieču dueļos ļoti bieži uzvarētāju nosaka atsevišķas nianses, un, kurai šādu plusiņu sakrāsies vairāk, tā komanda parasti arī uzvar. Vienu šādu plusiņu savas komandas labā nopelnīja Aija Brumermane, kura pirmajā puslaikā pateica pēdējo vārdu – līdz ar uzbrukuma laika beigām divi samocīti punkti un vēl viens soda metiens (30:26).

Brumermane pabeidza pirmo puslaiku un iesāka otro – acīm redzami cēsnieces nebija gatavas pieskatīt Aiju soda metiena līnijas zonā un pašas vainīgas. Jau pirmajā puslaikā Aija iemeta vienu pustālo, liekot saprast, ka garā gala spēlētājas punktus var gūt ne tikai no groza apakšas. Pa reizei aizsardzībā noslinkoja arī TTT. Mennas trīspunktnieks atgādināja, ka šī tomēr ir spēle par Latvijas zeltu, nevis ikdienišķa bumbošanās (32:31). Kā vēlāk izrādījās, tad tās bija pēdējās epizodes, kad cēsnieces bija pietuvojušās viena punkta attālumā. Līdz pat 27. minūtei laukuma saimnieces nebija iemetušas nevienu trīspunktnieku (Cēsis – 3), un tieši šajā brīdī divu minūšu laikā Villisa, Vaita (divreiz) un Krumberga iemet četrus tālos pēc kārtas – 48:35 ir ļoti nopietns pieteikums uzvarai mačā un visā sezonā. Tas bija beigu sākums. Ja vienai komandai krīt viss, kas palaists groza virzienā, tad agri vai vēlu otrai komandai nolaižas rokas. Trešās trešdaļas pēdējā minūtē vēl viens tālais iekrita Vilisai un jau +15 TTT.

***

LČ BASKETBOLĀ SIEVIETĒM

Fināls. Piektā spēle

TTT un Cēsis 77:57 (13:15, 17:11, 23:15, 24:16)

TTT: Vaita 21, Vilisa 18, Kārkliņa 13, Brumermane 13, Eibele 7, Krumberga 3, Leisija 2;

Cēsis: Menna 14, Morisa 13, Horelika 11, Valentiene 7, Krastiņa 4, Vītola 3, Eglīte 3, Ozoliņa 2.

Sērijā: 3:2

Fināls par 3. vietu

Liepājas metalurgs un RTU/Merks 60:67

Liepājas metalurgs: Niedola 29 (13 atl. bumbas), Zuzāne 8, D. Līne 6, M. Līne 6, Pelše 5, Pinstere 4, Zdanovska 2;

RTU/Merks: Gotfrīda 25, Lazdeniece 15, Langenfelde 11, Pavlovska 9, Malkevica 7.

Sērijā: 1:3

***

LATVIJAS ČEMPIONĀTU GODALGOTO VIETU IEGUVĒJAS

1992 TTT Jūrmalas BK LSPA

1993 TTT Jūrmalas BK Arkādija

1994 Arkādija/RTU TTT Variants

1995 TTT Arkādija/RTU Liepājas lauma

1996 RTU/Arkādija TTT Liepājas lauma

1997 RTU/Klondaika TTT/Rapa US

1998 RTU/Klondaika TTT/Rapa Liepājas lauma

1999 TTT/Rapa US RTU/Klondaika

2000 RTU/Klondaika US TTT/Rapa

2001 TTT RTU/Klondaika Rapa

2002 TTT RTU/Klondaika BK TTT

2003 TTT RTU/Klondaika Liepājas lauma

2004 TTT RTU/Klondaika Liepājas lauma

2005 TTT RTU/Klondaika Avantis

2006 Avantis TTT Cēsis

2007 TTT Avantis Cēsis

2008 TTT Cēsis Avantis

2009 Cēsis TTT Liepājas metalurgs

2010 TTT Cēsis RTU/Merks

Svarīgākais