Kalvītis nosauc grūtāko uzdevumu pie Latvijas Hokeja federācijas stūres

Nākamajos četros gados grūtākais uzdevums pie Latvijas Hokeja federācijas (LHF) stūres būs saglabāt jau iepriekš izveidoto hokeja sistēmu, otrdien pēc pārvēlēšanas amatā sarunā ar žurnālistiem teica LHF prezidents Aigars Kalvītis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Kalvītis otrdien LHF kongresā atkārtoti pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Amatpersonu atkārtotam termiņam virzīja LHF ģenerālsekretārs un viceprezidents Viesturs Koziols, savukārt pārējie klātesošie biedri citu kandidatūru nepieteica.

"Sabiedriskās organizācijās svarīgs ir biedru viedoklis. Ja tie ir dažādi, viedokļi ir jārespektē. Gadījumā, ja tiktu pieteikts vēl viens kandidāts, notiktu pilnvērtīgas vēlēšanas," atkārtoto ievēlēšanu amatā skaidro Kalvītis.

"Domāju, ka Latvijas hokejam priekšā ir grūti laiki. Lielākais izaicinājums nākamajos četros gados būs saglabāt šobrīd esošo hokeja sistēmu. Pasaules ekonomikā nauda ies tikai mazumā, un mūs sagaidīs problēmas. Arī Latvija ekonomika nebūs izņēmums."

Savukārt LHF valdē starp sešiem locekļiem atkārtoti tika ievēlēts Māris Martinsons, kura uzvārds iepriekš izskanējis vairākos kriminālprocesos. Martinsona kandidatūru virzīja pats Kalvītis. "Vienmēr esmu vadījies pēc principa - nav nekāda notiesājoša sprieduma. Tāpat jāsaprot, ka mēs esam sabiedriskā labuma organizācija, kas būtībā strādā pēc saviem principiem."

""Mogo" ir viens no Latvijas vadošajiem klubiem, tāpēc tikai pašsaprotami, ka es izvirzu Māri Martinsonu šim amatam. Tāpat liels atbalsts bija arī no biedriem, kas man ir svarīgi," bilst LHF prezidents.

Jaunajā LHF valdē pārvēlēti līdzšinējā sastāvā esošie Valentīns Bļugers, Ralfs Bukarts un Martinsons, savukārt pārējos krēslos būs redzami arī Edgars Buncis, Koziols un Oskars Mors, kurš hokeju Liepājā pieskata kopš laika, kad bankrotu pieteica slavenais "Liepājas Metalurgs". Oļegs Sorokins, Aivars Zeltiņš un Armands Šteinbergs ieguva kandidāta locekļa statusu.

Pēc Kalvīša nākšanas pie varas, kas notika 2016.gadā, LHF ir izdevies sakārtot federācijas iekšieni, par ko pats Kalvītis pauž lielāko gandarījumu. Tāpat priecē iespēja nākamgad Rīgā uzņemt planētas prasmīgākos hokejistus.

"Galvenais bija sakārtot federāciju kā organizāciju. Paši redziet, cik šobrīd aktīvi ir visi LHF biedri," stāsta Kalvītis, kura vadītās organizācijas ikgadējo kongresu neapmeklēja vien četri no līdzšinējiem 46 biedriem. "Domāju, ka līdz tam šis nebija paveikts tik labi, taču visam nepieciešams laiks."

"Vēl arī lepojos par iegūtajām tiesībām rīkot pasaules čempionātu kopā ar Baltkrieviju. Uzvarējām Somiju ar vienu balsi, kas, manuprāt, vispār ir vēsturisks panākums. Pats iepriekš baltkrieviem teicu, ka Somiju viņiem neuzvarēt, vismaz ne bez mums. Ir liels gandarījums, ka Latviju hokeja starptautiskajos kuluāros jau ciena vairāk, un ar viedokli vēlas dalīties ne tikai Kazahstāna vai Baltkrievija, bet arī Zviedrija, Somija, ASV, Kanāda un citas valstis."

Tāpat dažādās vecuma grupās visai veiksmīgi izdevies noturēt Latvijas hokeja līmeni pasaules čempionātos, kā arī vairākiem vietējiem spēlētājiem starptautiskā līmenī bija iespēja pārstāvēt klubu izlasi.

"Nākamajā sezonā pirmo reizi mēģināsim izspēlēt arī Baltijas turnīru, kurā piedalīsies arī Lietuvas un Igaunijas klubi," plānus atklāj Kalvītis. "Šo ieceri finansiāli jau atbalsta Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF), kā rezultātā komandām nebūs jāiegulda papildu finansējums."

Viegli nebūs aizvadīt "Optibet" hokeja līgas turnīru, kurā šogad komandu skaits sarucis par vienu, jo pēc pagājušās sezonas par aiziešanu paziņoja hokeja klubs "Kurbads". Federācija lūko dažādus veidus, kā sniegt atbalstu vietējam hokejam, taču to panākt nav viegli, jo nodokļu politika mazajiem uzņēmumiem nav draudzīga. Kripatu atbalsta izdodas paņemt no lielajiem sponsoriem "Latvijas Gāze" un "Bite", kā arī citiem, kas primāri balsts pieaugušo izlasi, taču reizēm finansējums atrodas arī pašmāju klubiem un čempionātiem.

"Skandināvijas valstīs lielu atbalstu vietējam sportam sniedz lokālie uzņēmumi, taču Latvijā nodokļu politika tam nav pateicīga. Būtībā varam paļauties tikai uz lielajiem atbalstītājiem, kuriem arī interesē lielais sports. Ja runāt par izlases sponsorēšanu ir visai viegli, grūtāk ir piesaistīt atbalstu vietējām komandām, jo par salīdzinoši mazu naudu, ir iespēja iegūt pietiekami lielu ietekmi."

"Domāju, ka sabiedrība šajā sakarā būtu biežāk jāinformē, jo jāsaprot, ka atbalsts Latvijas sportam ir mecenātisms, nevis iespēja nopelnīt."

Tikmēr pašas organizācijas finansiālā situācija uzskatāma par gana stabilu. 2019.gada LHF gada pārskats liecina, ka LHF ieņēmumi pārsniedza 3,2 miljonu eiro atzīmi, bet izdevumi bijuši 3,1 miljona eiro apmērā.

"Jāsaka, ka pirmo krīzes vilni pārdzīvojām labi. Mums ir uzkrātas pietiekami lielas rezerves, kas nodrošinās nākamo hokeja sezonu," LHF maciņu paver prezidents. "Vēl gan jautājums ir, vai spēsim nodrošināt tikpat lielu pašu finansējumu, taču kopumā hokeja sezonai esam gatavi."

Tāpat līdz 2022.gadam nav jāsatraucas par to, kurš vadīs pieaugušo izlasi, jo ar šā brīža speciālistu Bobu Hārtliju vienošanās ir panākta jau iepriekš.

Kalvītis par LHF prezidentu pirmo reizi tika ievēlēts 2016.gada 7.oktobrī, kad negaidīti no amata tika gāzts Kirovs Lipmans.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).