Sieviete, kurai ir autisms un viņa nerunā, nepamatoti uz 45 gadiem tika ieslodzīta psihiatriskajā klīnikā Lielbritānijā, vēsta "The Sun".
Sieviete, kuru dēvē par Kasibu, taču tas nav viņas īstais vārds, orģināli nāk no Sjerraleones. Tā ir valsts Rietumāfrikā. Kad sievietei vēl nebija pieci gadi, viņa tika pārvesta uz Lielbritāniju un mitinājās bērnu namā.
Septiņu gadu vecumā Kasiba tika ievietota psihiatriskajā klīnikā.
Sieviete 25 gadus klīnikā dzīvoja nošķirti no citiem. Reizēm viņa tika ieslēgta viena pati istabā 23 stundas pēc kārtas, nesastopot nevienu citu cilvēku. Žogā, kas bija apvīts ap garīgās veselības klīniku, tika izgriezts neliels caurums, lai Kasiba pa logu varētu redzēt, kas notiek ārpasaulē.
Kasibai nebija ģimenes. Pēc daudziem gadiem, kurus Kasiba bija aizvadījusi klīnikā, par viņas lietu uzzināja klīniskā psiholoģe Petija Steita. Izpētot Kasibas lietu, ārste uzsāka deviņus gadus ilgu cīņu, lai panāktu, ka sievieti izraksta no klīnikas.
"Es nekad nebiju redzējusi nevienu dzīvojam tādā situācijā, kādā viņa dzīvoja. Un es domāju, ka patiesi šokējoši bija tas, ka viņai tur nebija jābūt," norāda ārste. Pirmo reizi par Kasibu un viņas nepamatoto ieslodzīšanu klīnikā viņa cēla trauksmi jau 2013. gadā.
Ārste norāda, ka klīnikas darbinieki raksturoja Kasibu kā "bīstamu" un "vardarbīgu", taču viņa ierakstos atrada tikai vienu gadījumu, kas noveda pie šāda pieņēmuma. Evakuācijas laikā, kad Kasibai bija 19 gadi, iedarbojoties ugunsdzēsības signalizācijai, viņa bija dezorientējusies un saskrāpējusi citu pacientu.
Gadiem ilgi ārste cīnījās par to, lai Kasibu izrakstītu no klīnikas un galu galā viņai tas izdevās. Šobrīd Kasiba dzīvo brīvībā, viņai palīdz atbalsta personāls. "Viņai ir visbrīnišķīgākā humora izjūta. Viņa ir skaista cilvēciska būtne," sacīja viņas aprūpētājs.
Džess Makgregors, Kamdenas padomes pieaugušo un veselības lietu izpilddirektors, izdevumam "Metro" sacīja: "Tā ir traģēdija — neviens no mums negribētu pavadīt tik ilgu laiku slimnīcā. Kasibai to nevajadzēja piedzīvot, taču tas, ka viņa to piedzīvoja, ir tas, kas mūs motivē turpināt darbu, lai tas nenotiktu citiem. Mēs darām visu, lai izvairītos no situācijām, kad cilvēki ilgstoši atrodas slimnīcā."
