Lietuva un Dānija neuzskata par nepieciešamu veidot desmit eiro zonā neietilpstošo Eiropas Savienības (ES) valstu bloku, piektdien paziņoja Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada septembrī ir uzrādījis labus pieauguma tempus un gada griezumā ir palielinājies par 8,1%. Pārtikas precēm pieaugums bijis par 2,5 %, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 16,5 %, savukārt auto degvielas mazumtirdzniecība šajā periodā samazinājās par 4,3 procentiem.
Pašlaik nav neviena iemesla, kāpēc Latvijai tagad būtu jāizstājas no Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Eiropas Parlaments rezolūcijā aicina izstrādāt ES visaptverošu plānu krīzes risināšanai. Rezolūcija iestājas par Eiropas banku rekapitalizāciju, turpmāku nacionālo nodokļu sistēmu saskaņošanu, eirovērtspapīru izdošanu un ES ekonomikas pārvaldības stiprināšanas pasākumiem eirozonā.
Pēc tam, kad Slovākijas parlaments nepieņēma likumprojektu par eiro stabilitātes fonda noteikumu izmaiņām, opozīcija ir piekritusi likumprojektu atbalstīt otrreizējā balsojumā, jo ir vienojusies, ka valdošā koalīcija izsludina ārkārtas vēlēšanas.
Septembrī zelta un citu dārgmetālu cenas mainījās neierasti plašā amplitūdā – sudraba cenas svārstījās vidēji ap 30-34% amplitūdā EUR un USD valūtās, bet zelta – vidēji ap 13-15,7% attiecīgajās valūtās, liecina kompānijas „Goldinvest Asset Management” tirgus apskats.
Vācijas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atbalstījis Eiropas finanšu stabilitātes fonda pilnvaru stiprināšanu. Tanī pašā laikā Vācijas politiķi noliedz, ka pašlaik tiktu runāts arī par fonda rīcībā esošo naudas līdzekļu tālāku palielināšanu.
Vācijas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atbalstījis Eiropas finanšu stabilitātes fonda pilnvaru stiprināšanu. Tanī pašā laikā Vācijas politiķi noliedz, ka pašlaik tiktu runāts arī par fonda rīcībā esošo naudas līdzekļu tālāku palielināšanu.
Eiro zonā ir iestājusies ļoti dziļa krīze, kurai patlaban nav skaidra risinājuma, uzrunājot Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) kongresa dalībniekus, trešdien sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Eiro zonas parādu krīzes dēļ var sabrukt visa Eiropas Savienība (ES), trešdien brīdināja ES prezidējošās valsts Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis.
Trešā daļa jeb 36% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta Latvijas iestāšanos eirozonā 2014.gadā, kamēr vairāk kā puse (51%) iedzīvotāju ir pret, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktā aptauja.
Čehija atkārtoti apstiprinājusi iepriekš pausto informāciju, ka valsts pagaidām neplāno pievienoties eirozonai. Mēs piekritām pievienoties valūtas, nevis parādu savienībai, uzsvēris Čehijas premjerministrs Petrs Nekašs.
Neskatoties uz pasaulē izskanējušajiem apgalvojumiem par eirozonas iespējamo nestabilitāti un pat sabrukumu, finanšu analītiķi un eksperti Latvijā uzskata, ka mūsu valstij jāturpina iesāktais ceļš eiro ieviešanai.
Vācijas un Francijas līderu Angelas Merkeles un Nikolā Sarkozī paziņojumi par plānoto eirozonas valstu valdības izveidi, Eiropas valstu budžetu stabilizēšanu un nodokli banku operācijām nav devuši cerēto rezultātu – biržās vakar kritusies akciju un eiro vērtība, pieaugusi zelta cena.
Nevienai eirozonas valstij nebūs atļauts risināt savas finanšu problēmas, atsakoties no eirovalūtas, – tā paziņojis Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Īvs Meršs.
Eiropas centrālā banka (ECB) jau otro reizi šogad paaugstināja bāzes procentu likmes. Kā zināms, tad ECB depozīta likme 2009. gada 13. maijā tika noteikta 0,25% lielumā. Šī likme bija tik zema, lai palīdzētu eirozonas ekonomikai pārvarēt krīzi. Taču tagad ir cita aktuāla problēma – inflācija eirozonā sāk pārsniegt plānoto. Šā gada 13. aprīlī un 13. jūlijā ECB paaugstināja depozīta likmi par 0,25 procenta punktiem ik reizes, un tagad ECB depozīta likme jau ir 0,75%.