No Polijas pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru, Dānija solījusies tuvākā pusgada laikā darīt visu, lai ES 27 dalībvalstis kļūtu vienotākas, – pirmām kārtām tas attiecas uz bloka finansiālo problēmu risināšanu.
Ilgstošā krīze eirozonā un patērētāju zemais pārliecības līmenis rada riskus Lielbritānijai nonākt atkārtotā recesijas periodā, otrdien brīdina Lielbritānijas Sabiedriskās politikas pētījumu institūts (IPPR).
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona veto, ar kuru tika bloķēta iecere veikt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līgumā, Eiropas politiķi ir kritizējuši, turpretim Lielbritānijā viņa rīcība ir izraisījusi divējādas noskaņas.
Komentējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada trešajā ceturksnī, finanšu ministrs Andris Vilks norāda: "Ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir straujākā kopš 2007.gada, un pirmo reizi sāk tuvināties pirmskrīzes pieauguma tempiem. Jāatzīmē, ka izaugsme trešajā ceturksnī ir izrādījusies spēcīgāka nekā iepriekš prognozēts, un IKP pieaugums 2011.gadam kopumā, visticamāk, būs labāks nekā šobrīd prognozēts - aptuveni5% līmenī. Tomēr pēdējos mēnešos novērotā ārējās vides pasliktināšanās liek būt ļoti piesardzīgiem par izaugsmes perspektīvām 2012.gadā."
Šodien, 8.decembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis devies uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenās diskusijas Eiropadomē būs veltītas eirozonas stiprināšanas pasākumiem.
Ja Eiropas Savienība (ES) vēlas saglabāt vienotu valūtu, nav cita ceļa, kā ieviest lielāku fiskālo kontroli pār eirozonas un visas savienības dalībvalstīm. Cita ceļa nav, ir pārliecināti ekonomisti.
Eiropas Savienības (ES) līderu samitā 8.–9. decembrī Eiropas līderi piedāvās izmaiņas ES un eiro zonas dibināšanas dokumentos, lai stiprinātu reģiona ekonomisko vadību un finanšu disciplīnu.
Eirozonas valstis ir iekļuvušas savdabīgā slazdā. Vēsturiski eiro ieviešana tika pasniegta kā brīnumlīdzeklis, kā instruments, kas veicinās visas Eiropas iedzīvotāju labklājību. Sākumā tā arī bija.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele ir apņēmušies vienoties par nepieciešamajiem soļiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti Eiropā. Abi politiķi sanāksmes laikā šodien plāno vienoties par neatliekamajām reformām Eiropas Savienībā.
Latvijā tikai 17% iedzīvotāju uzskata ekonomikas krīzi par draudu valsts iekšējai drošībai, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina nule publicētā "Eurobarometer" aptauja, kuru jūnijā pēc Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion".
Francija, Vācija un Itālija ir gatavas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu eiro stabilitāti, atzinis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Parīze un Berlīne tuvākajās dienās iesniegs kopīgus priekšlikumus Eiropas Savienības reformēšanai.
Politiķi šobrīd cenšas atgūt kontroli pār krīzi, un lai arī lielākie draudi šobrīd koncentrēti tieši eirozonā, tie var izplesties pa visu pasauli, norāda Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomniece ekonomikas jautājumos Beatrise di Mauro.
Situācija ir tik reāla kā nekad, lai 2013.gada vasarā Latvija saņemtu uzaicinājumu pievienoties eiro zonai, otrdien žurnālistiem teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Eirozonas sabrukums izraisītu satricinājumu visā pasaulē, mainītu ģeopolitiskā spēka samērus un izraisītu, iespējams, pat būtisku nākotnes priekšstatu pārvērtēšanu, uzskata aģentūras Reuters aptaujātie eksperti.
Vācija un Francija ir iesaistījušās intensīvās sarunās par atsevišķu eirozonas valstu grupas ciešāku integrāciju, lai tādējādi labāk nodrošinātos pret citu eirozonas valstu ekonomiskās un politiskās nestabilitātes radītajiem draudiem visai eirozonai.
„Ja mēs runājam par pāreju uz citu valūtu, tad es tiešām domāju, ka šobrīd tos cilvēkus – valsts vadītājus, kas runā par pāreju uz eiro, atvainojos, es viņus nevaru nosaukt par garīgi veseliem,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Otrdien, 1. novembrī, Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu.