Kad skursteņslaucītāji lec uz skursteņa malas, tad jostas sprādze palīdz noturēties, lai nenoveltos. Tā vajadzīga arī, lai vēderu nesasistu uz kāda asa stūra. Līga Ondzule parāda, kā to dara. Nē, šoreiz ne uz skursteņa. Viņa ir vienīgā sieviete skursteņslaucītāja Latvijā. Pagaidām vienīgā.
Vīrieši met līkumu
Ādažu skursteņslaucītājs apmācot skursteņslaucītāju, tālab pēc laika Latvijā būs vēl viena sieviete ar skursteņslaucītāja zeļļa diplomu. Kaimiņvalstīs sievietes šajā arodā strādā, piemēram, Igaunijā četras, Bosnijā un Hercegovinā - viena, bet Vācijā - daudz. Līga un viņas tētis Jānis Andersons, kurš meitu apmācījis skursteņslaucītāja amatā, nefilozofē par sieviešu un vīriešu darbiem. Līga saka: jāstrādā gan ar galvu, gan fiziski. Un pieredze rodas, tikai darot. Nu jau viņa paskatoties vien saprot, kas darāms, kādas kļūdas pieļāvis mūrnieks vai podnieks, kādas - pats saimnieks kurinādams. Un sievietes jau kopš seniem laikiem pašas pratušas iztīrīt krāsni un, ja vajag, arī skursteni izbirstējušas, bet vīrieši nez kāpēc krāsnīm met līkumu. Tāds ir Līgas un Jāņa novērojums.
Pirmajā mācekļa gadā daža laba saimniece uz Līgu raudzījusies ar aizdomām - jauns skuķis grābājas gar krāsni, ko tāds zina! Laiku pa laikam uzrunāja Līgas tēti: «Jāni, varbūt tu paskatīsies?» Tagad neviens nešaubās par Līgas prasmi, pieredzi un zināšanām.