Leģendārais un neatkārtojamais Peksis, īstajā vārdā Andris Aleksejevs, ir Rīgas atpazīstamākais panks. Interesanti ir tas, ka viņu gluži kā ikonu pazīst un atceras vairākas paaudzes. Ir viegli viņu iztēloties kopā ar citiem rokmūzikas vai metālmūzikas mīļotājiem, bet Peksi atpazīst arī tie, kas nav regulārie «Melnās piektdienas» viesi.
Pastāsti, kā tu kļuvi tik atpazīstams daudzām paaudzēm un ļoti dažādiem cilvēkiem? Kā viss sākās?
Es vienmēr esmu bijis ar visiem un visur. Sākumā gan biju vienpatis. Tad, kad izdzinu grebeni un kļuvu par panku, mani nepieņēma, jo Rīgā pārsvarā bija tikai nacpanki, viņi iestājas par tīro rasi. Es biju vienīgais no anarhistiem. Anarhopanks. Sazarojums tur ir tāds, ka galvu var salauzt. Šobrīd pankus ar grebenēm var saskaitīt uz pirkstiem. Mēs esam izmirstoša subkultūra, man liekas, kā dinozauri. Jā, vari izdzīt grebeni, bet kas tu esi iekšēji? Es vairāk esmu panks pēc dzīvesstila. Daudzi mani paziņas ir metālisti vai hiphopā. Es kontaktējos ar viņiem visiem.
Savā laikā, kad ceļoju pa Latviju, sapazinos, un viss kaut kas notiek tādos pasākumos. Iekulties nepatikšanās varēja no 90. gadu vidus un līdz 2000. gadu sākumam. Tad bija cīņas ar zemessargiem, grieza nost grebenes... 1997. gadā jau bija likums, kas aizliedza aiztikt matus, ka tas ir sodāms cilvēktiesību pārkāpums. Bet man tik un tā 1997. gadā Kauguros policija nogrieza grebeni. Bez kādiem jautājumiem policijas busiņš piebrauca, iedeva pa rīkli, aizveda uz iecirkni, izdomāja aizturēšanas iemeslu. Un noturēja visu nakti. Tā tas darījās. Tā viņiem bija izklaide.
Kādā vietā bija koncerts, un mani toreiz brīdināja, ka policija uzdarbojas. Es pretojos. Mani aizveda uz iecirkni. Man bija draudzene no Ventspils, viņa aizbrauca uz mājām, kur dzīvoju. Atradās advokāts. Mani atrada. Iecirknī nezināja, kur mani likt, jo jebkurā brīdī varēja ierasties advokāts un varēja būt ziepes, jo mani aizturēja bez pamata. Nākošajā rītā mani aizveda uz tiesu. Pretošanās policijai - interesants pants bija sarakstīts, ielika uz 11 diennaktīm, nieres nedaudz sāpēja, bet izkūlos ar sodu.
Pilnu interviju lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!