Pirms 50–60 gadiem Latvijas galvaspilsētas plānotāju kabinetos noritēja «tramvaju kaujas». Vieni galvaspilsētas «trambulim» paredzēja milzīgu uzplaukumu un saulainu nākotni, bet citi to norakstīja kā pagātnes palieku. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū sāka izstrādāt projektus, kā tramvaja sliedes aizvilkt aiz Latvijas galvaspilsētas administratīvās robežas uz tuvējiem pagastiem, toreiz – ciemu un kolhozu centriem.
Viss iesākās ar domu, ka vajadzētu tramvaju (6. līnijas pagarinājumu) līdz Brīvdabas muzejam (pirms vairākām desmitgadēm tas atradās Rīgas rajona, tātad - provinces, teritorijā, nevis Rīgas robežās, kā tagad), tad līdz Berģiem (Garkalnes pagastam) un pat slavenajam Ādažu kolhozam. Vēlāk, un pēc tam jau arī šajā gadsimtā, visā nopietnībā sprieda, ka būtu nepieciešams 2. tramvaja līniju no Tapešu ielas Pārdaugavā aizvirzīt līdz Rīgas lidostai (Mārupes pagastā). Šai tramvaja līnijai būtu jāaizstāj 22. maršruta autobuss.
Bet pirms trim gadiem portālā «manabalss.lv» sāka parakstu vākšanu, lai veco kūdras purva mazbānīti, ar kuru savulaik no purva līdz lielceļam veda kūdru, pārtaisītu par šaursliežu tramvaju, kas savienotu Baložus (Ķekavas pagastā) ar Ziepniekkalnu. Ideja par mazbānīša pārtapšanu par tramvaju izgaisa tikpat ātri kā radusies, un, pēc visa spriežot, tas bija veiksmīgs mārketinga triks, lai Baložu kūdras bānīša atjaunotāji pievilinātu ekskursantus. Tramvajs uz lidostu atkrīt, jo nu uz turieni trauksies «Rail Baltica». Bet tramvajs uz Garkalnes pusi pēc tā apjomiem pašreizējai Rīgas rātei ir zinātniskās fantastikas utopijas projekts, un tas atkal, tāpat kā pirms pusgadsimta radies, uz tikpat ilgu laiku atkal varēs dzīvot mūsu saulainās nākotnes vīzijās. Bet ko atcerēties un pieminēt ir…
Pirms gandrīz 60 gadiem gan Latvijas, gan Krievijas (sevišķi jau Pēterburgas jeb, kā toreiz to dēvēja - Ļeņingradas) pilsētplānotāju kabinetos prātoja par modernu tramvaja satiksmi Rīgā - ātrgaitas pazemes tramvaju, kas pilsētas centrā ienirtu tuneļos un iznirtu ārup kaut kur tālāk no centra, piemēram, pie VEF. Hruščovlaika plāni bija grandiozi. 1965. gadā ziņu aģentūra «Latinform» vēstīja: «Latvijas inženieri un arhitekti projektē republikas galvaspilsētai Rīgai ātru pazemes tramvaju. Pēc speciālistu domam, pašreizējie transporta veidi vēlāk nespēs apmierināt pilsētas vajadzības. Sakarā ar jaunu dzīvojamo namu rajonu un uzņēmumu celtniecību sagaida, ka pēc 15 gadiem pasažieru pārvadājumi sasniegs 500 miljonu cilvēku gadā. Tie būs apmēram divas reizes lielāki nekā pašlaik. Ātrā pazemes tramvaja trase ap 70 kilometru kopgarumā, pilsētas centrā sazarodamās, savienos savā starpā attālās nomales. Pilsētas centrālajā daļā līniju paredzēts izbūvēt pazemē, bet perifērijā tā atradīsies speciālās tranšejās un uz estakādēm. Ieprojektēts izbūvēt pazemes vestibilus mūsdienu arhitektoniskajā stilā, kā arī segtas stacijas zemes virspusē, skaistas un caurspīdīgas, to apdarei plaši izmantojot plastiskās masas. Lai būtu labāka satiksme ar priekšpilsētām un varētu ērtāk pārsēsties, dažas tramvaja stacijas atradīsies kopā ar dzelzceļa stacijām.»
Par to celsmīgi, ar patosu 1965. gada 16. maijā rakstīja Rīgas rajona laikraksts «Darba Balss». Viena no pirmajām jaunā ātrgaitas pazemes tramvaja līnijām būtu 6. maršruts, kas centru savienoja ar Juglu. Tad nu tapa pārdrošas domas, kā šo maršrutu pagarināt - līdz Brīvdabas muzejam, Garkalnes (Berģu) kultūras namam vai pat Ādažu kolhoza centram. Tomēr Maskavas Kremlī Hruščovu nomainīja Brežņevs, un mainījās arī padomju impērijas sabiedriskā transporta koncepti. 1972. gada 5. oktobrī trimdas latviešiem paredzētā čekas kūrētā avīze «Dzimtenes Balss» jau rakstīja: «Pēdējos gados tramvaja līniju garums nedaudz samazinājies. Mēdz uzskatīt, ka tramvajs ir «nemoderns» - toties pilsētā strauji sazarojušās jaunas trolejbusu līnijas.»
Tramvajs vairs nebija moderns, un sāka prātot par Rīgas metro celtniecību. Maskavas varas gaiteņos Rīga izpelnījās vislielāko labvēlību. Izmaksu ziņā tas būtu visdārgākais metro projekts visā Padomju Savienībā. Tika veikti pirmie kontrolurbumi, bet tā arī nekur tālāk par tiem netika - nāca Atmoda ar vienu no saviem saukļiem: «Metro - nē!»
Runas par Rīgas tramvaja aizvirzīšanu līdz galvaspilsētas kaimiņpagastiem atsākās jau šajā gadsimtā - jau atjaunotās Latvijas laikā. Piemēram, pirms dažiem gadiem Rīgas plānošanas reģions izstrādāja ģeniālu «Rīcības plānu Rīgas metropoles areāla attīstībai» (šo dokumentu var atrast internetā). Viens no uzstādījumiem - «Pierīgas sliežu transporta (dzelzceļš, tramvajs) attīstība», ko būtu bijis jāsāk risināt jau pērn un jāpabeidz 2027. gadā. Vadoties pēc šī dokumenta, jau vajadzētu būt ieklātiem pirmajiem tramavajsliežu ceļa metriem no Juglas uz Berģu pusi...
Bet krietni agrāk - 2010. gadā - Satiksmes ministrija izstrādāja stratēģisko «Rīgas un Pierīgas Mobilitātes plānu», kurš paredzēja, ka 2. maršruta tramvaja līniju no Tapešu ielas aiz Zasulauka stacijas pagarinās līdz Rīgas lidostai. Tas būšot ekonomiski izdevīgi, jo dzelzceļu uz lidostu būvēt esot neprātīgi dārgi un izšķērdīgi. Gan jau kādi zinātnieki un pētnieki, kā arī ierēdņu armija saņēma brangu «piķi» par 2. tramvaja līnijas pagarinājuma projekta ideju uzlikšanu uz papīta. Bet no tā visa čiks vien iznāca…
Tāpat jāpiebilst, ka «Rīgas Pilsētas tematiskajā plānojumā līdz 2030. gadam» minēts arī Mārupes, Ķekavas, Rumbulas virziens tramvaja līniju pagarināšanai nākotnē: «Telpiskā vīzija 2030: Tālākā perspektīvā izvērtējama arī blīvāka sliežu infrastruktūras tīkla attīstība Pierīgā, piemēram, Rīgas pilsētas tramvaja līniju pagarināšana vai vieglā sliežu transporta izbūve Ādažu, Ķekavas, Mārupes virzienā.» Arhitektūras problēmām veltītajā interneta platformā «a4d.lv» var atrast 2007. gada apcerējumu «Ar 6. tramvaju līdz Garkalnei»: «Nākotnē plānots pagarināt 6. maršruta tramvaju līniju. Ar šo virzienu tiek saistīts zemās grīdas tramvaju projekts, zem Gaisa tilta tramvajus iecerēts novirzīt pa jaunizbūvētu tuneli, turklāt šo līniju plānots pagarināt līdz Garkalnes pagasta padomes ēkai Berģos. Rīgas pilsētas attīstības plānā līdz 2018. gadam paredzēta vairāku jaunu tramvaja līniju izveidošana, tajā skaitā līdz Purvciemam, Andrejsalai, Rumbulai, Skanstes ielai un arī lidostai.»
Pēc tā spriežot, rīdziniekiem jau četrus gadus it kā vajadzēja ar «trambuli» traukties uz Rumbulu, mazliet pāri Rīgas robežai uz tagadējā Ropažu novada teritoriju vai uz lidostu Mārupes pagastā. Bet joprojām nevienā «stratēģiskā plānā» nav pat iezīmētas pieturvietas, kur šādu tramvaju var sākt gaidīt.
Tāpat kā skaists nodoms palicis arī pirms trim gadiem iesāktā iniciatīva Baložu kūdras bānīti pārvērst par tramvaja līniju no šīs Pierīgas mazpilsētas līdz Ziepniekkalnam. Portālā «manabalss.lv» pat tika sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu Baloži-Ziepniekkalns: «Baložu pilsēta ir trīs kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šoseju kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam un pa kuru no kūdras fabrikas «Baloži» uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra. Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to. Tramvaja savienojums Baloži-Ziepniekkalns nodrošinātu sabiedriskā transporta funkciju, lai Baložu pilsētas iedzīvotāji varētu nokļūt uz Rīgu un pretēji.»
Tomēr idejas autori - biedrība «Bānīša draugu klubs» - neguva atsaucību, un tā viņu priekšlikums iegūla labo nodomu aizmirstības atvilktnēs. Gandrīz trīs gadu laikā zem šīs iniciatīvas savākts tikai 1321 paraksts, tas ir, tikai katrs piektais Baložu iedzīvotājs vēlas savā pilsētā redzēt tramvaju.
***
Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!