Modernais ciguns. Piemērots latvietim

5 reālas prakses, kas palīdzēs vairot enerģiju un kliedēt rudens nogurumu, uzlabos saikni ar dabu un ticību saviem spēkiem.

Ciguns ir tradicionāls ķīniešu prakses veids, kas apvieno kustības, meditāciju un kontrolētu elpošanu, balstoties uz ķīniešu medicīnu, filozofiju un cīņas mākslām. Ciguna mērķis ir veicināt fizisko, garīgo un emocionālo labklājību. Ciguna praksēs jāveic noteiktas kustības, jāelpo kontrolēti un koncentrējas uz iekšējo enerģiju, sauktu par ci, un savu elpošanas ritmu. Šīs prakses tiek izmantotas, lai uzlabotu ķermeņa enerģijas plūsmu, uzlabotu veselību, palielinātu izturību un mazinātu stresu. Ciguns var būt lēnām plūstošas kustības līdzīgi kā taiči, vai arī tas var ietvert dinamiskākas vingrojumu formas. Ciguns ir populāra prakse ne tikai Ķīnā, bet arī daudzās citās valstīs un tiek izmantota kā līdzeklis veselības uzturēšanai, slimību profilaksei un emocionālās labklājības uzlabošanai.

Kas izdomāja ciguna praksi?

Vēsturiski ir grūti precīzi nosaukt vienu personu vai periodu, kad ciguns sāka attīstīties, jo tā saknes ir dziļi iesakņojušās vēsturē un senajā Ķīnā. 20. gadsimtā Ķīnā ciguns tika sistematizēts un popularizēts kā veselības un dziedināšanas prakse. Daudzi ciguna skolotāji un meistari veicināja šo praksi un izstrādāja dažādus ciguna veidus, kas tagad tiek praktizēti visā pasaulē. Ciguna prakses saknes ir dziļi iesakņojušās ķīniešu kultūrā, tāpat Ķīnas tradicionālajā medicīnā, filozofijā un cīņas mākslās. Vairākus tūkstošus gadu senas ķīniešu tradīcijas ir veicinājušas ciguna attīstību un popularitāti arī mūsdienās. Ciguna prakses nebija vienas konkrētas personas vai izgudrotāja rezultāts, tās ir attīstījušās pakāpeniski, kā daļa no Ķīnas tautas dzīves un kultūras. Vēsturiskās ķīniešu tradīcijas, piemēram, daoisms un konfūcisms, ietver daudzus elementus, kas līdzīgi cigunam, tostarp ķermeņa un gara saskaņošanu.

Rudens ir laiks, kad vasaras saulē uzņemtās vitamīnu rezerves sāk sarukt, tumšie rīti un drūmi vakari ietekmē noskaņojumu un ap sirdi sāk gruzdēt saldsērīgas skumjas un ilgas. Krīt lapas, un lai arī tās ir zeltainas un skaistas, koki paliek kaili, un tādas jūtas arī skumju piepildītās sirdis. Pēc lietaina rudens nāks barga ziema un tad garš gada sākums, līdz pavasara atnākšanai ļaujot izplēnēt visām Jaungada vēlmēm un cerībām. Vai šogad varam iesākt visu labāk? Vai rudens var atnest prieku un tauriņus vēderā? Vai daba tiešām spēj dziedināt un cilvēks var baudīt arī sliktus laika apstākļus? Meklējam atbildes ciguna praksē un filozofijā, kā pārlaist šo rudenīgo laiku, esot un paliekot pilniem vasaras dzirksts, dzīvesprieka, enerģijas, miera un drošības sajūtas.

Kā katrs no mums zina, laika pavadīšana dabā ir lieliska veselībai. Arī zinātnieki šajā sakarā veic arvien jaunus pētījumus, lai kvantitatīvi noteiktu dabas ietekmi uz cilvēku veselību un mēģinātu izprast dažādos ar to saistītos mehānismus, taču galvenais fakts ir tāds, ka mums klājas labāk, ja mūsu dzīvē ir pietiekami daudz dabas klātbūtnes, ja pavadām pietiekami daudz laika kontaktā ar dabu. Taču ne vienmēr mēs varam saprast savu saikni ar dabu un to, ko īsti mēs ar sevi varam iesākt, esot dabā. Kā izkopt saiknes sajūtu ar dabu, kuras mums dzīvē pietrūkst? Jo steidzīgā dzīves ritmā ir ierasts, ka nav norma «vienkārši būt». Ciguns piedāvā dažādus prakses veidus, kā attīstīt saikni ar zemi, vienlaikus iesaistot ķermeni un prātu. Tradicionāli to arī praktizē ārā, ja laikapstākļi atļauj.

Ciguna stilus var iedalīt trīs galvenajās kategorijās: medicīniskais, cīņas un garīgais. Galvenā atšķirība starp šiem ciguna veidiem ir nodomā - kāpēc mēs nodarbojamies ar praksi? Vai tas ir mūsu fiziskajai veselībai? Vai tas ir paredzēts, lai padarītu mūsu ķermeni pietiekami stipru, lai izturētu cīņas mākslas izaicinājumus? Vai arī tas ir mūsu emocionālajai vai garīgajai labklājībai? Taču necentieties izvēlēties uzreiz vienu no šiem veidiem. Praktizējot cigunu dabā, mēs varam gūt labumu no visām trim šīm pieejām.

Stāvi kā koks

Viens no vienkāršākajiem ciguna veidiem ir stāvošs ciguna. Šī vienkāršā prakse bieži tiek tulkota kā stāvēšana kā mietam vai stāvēšana kā kokam. Tā ir dabiski piemērota dabas saiknei. Pirmkārt, pasmaidiet! Pēc tam vienkārši ieņemiet ērtu pozu, stāvot ar kājām apmēram plecu platumā, nedaudz salieciet rokas elkoņos un kājas ceļu locītavās un saglabājiet taisnu muguru un kaklu. Ļaujiet gurniem nedaudz noliekties uz priekšu, lai sajustu nelielu muguras lejasdaļas pagarinājumu. Stāvot padomājiet par gurniem, kas it kā stiepjas pret zemi, kamēr galvas augšdaļa ir vērsta uz debesīm. Sajūtiet savu roku paduses, gandrīz tā, it kā tajās būtu ieliktas tenisa bumbiņa. Tad domās koncentrējieties uz sava vēdera lejasdaļu tieši zem nabas, kur atrodas smaguma centrs. Dziļi ieelpojiet caur degunu, ievelkot gaisu līdz pat vēderam, un tad pavērojiet, vai izjūtat jebkādu spriedzi savā ķermenī. Atrodot saspringto vietu, ļaujiet tai maigi atraisīties un atbrīvoties līdz ar katru izelpu. Stāviet un elpojiet savā ritmā, līdz izjūtat līdzsvaru sevī un apzināties, ka jūs ne vien esat tobrīd kopā ar sevi, bet esat arī kopā ar dabu.

Šūpojoties vējā

Mēs varam spert vienu soli tālāk un iedomāties, ka esam īpašs koku veids. Mēs varētu ņemt paraugu no savas apkārtnes. Varbūt jūs sevi izjūtat kā senu dižozolu vai lielu liepu, kā priedi, kas stiepjas debesīs, vai egli, kad sadugusi zem sevis gaismu neielaiž, vai kā apsi, kuras lapas atsaucas uz katru vēja plūsmu. Kāds koks esi tu? Ja cilvēks ir spējīgs atrast sev identifikāciju apkārtnē, ciguna prakse savieno cilvēka dabu ar šī koka enerģiju, vairojot to, izplešot un ļaujot ienest dziļāku saikni. Saikni ar sevi, ar dabu, ar savu dzīvi un visiem zemes resursiem, kas var palīdzēt grūtos vai pat izšķirīgos brīžos, kad vajadzīga ticība, drosme, prieks, miers un līdzsvars. Stāviet ar kājām apmēram plecu platumā, nedaudz salieciet rokas elkoņos, bet turiet tāpat, gar sāniem un kājas ceļu locītavās un saglabājiet taisnu muguru un kaklu. Ļaujiet gurniem nedaudz noliekties uz priekšu, lai sajustu nelielu muguras lejasdaļas pagarinājumu. Dažas reizes dziļi ieelpojiet un izelpojiet savā ritmā. Un turpiniet stāvēt. Elpojiet. Stāvēšana uz vietas var palīdzēt sajust ciešāku saikni ar dabu. Ja ir vējaina diena un atrodaties netālu no kāda koka, šūpojieties tā, kā vējš to liek darīt šim kokam. Šūpojieties kopā ar koku. Kļūstiet uz brīdi par šo koku. Un koks atsauksies. Noticiet!

Kusties kā dzīvnieks

Tradicionāli ciguna praksēs ir attēlot un atdarināt dzīvnieku kustības. Patiesībā viens no vecākajiem ciguna vingrojumu komplektiem saucas «Piecu dzīvnieku komplekss». Tas ir tīģeris, kas pārstāv drosmi, spēku un iedvesmu, briedis, kas nes grāciju, relaksāciju, mieru un vieglumu, lācis, kas dod apņēmību, stabilitāti un aso ožu, pērtiķis, kas ir elastīgs, rotaļīgs, koordinēts un veikls, un visbeidzot dzērve, kas saistās ar līdzsvaru, vieglumu, līdzsvarotību un relaksāciju. Katra dzīvnieka būtība izpaužas arī noteiktā vingrinājuma tehnikā, kas ļauj mainīt un pielāgot slodzi atbilstošai sava ķermeņa spēkam, veiklībai un konstitūcijai. Piedāvāju izmēģināt praksi «Savvaļas zoss plivina spārnus». Stāviet ar kājām apmēram plecu platumā, nedaudz salieciet rokas elkoņos, bet turiet tāpat, gar sāniem un kājas ceļu locītavās un saglabājiet taisnu muguru un kaklu. Ļaujiet gurniem nedaudz noliekties uz priekšu, lai sajustu nelielu muguras lejasdaļas pagarinājumu. Dažas reizes dziļi ieelpojiet un izelpojiet savā ritmā. Tad ieelpojot lēnām paceliet rokas uz sāniem, it kā jūs būtu zoss vai cits liels putns, kas plivina spārnus. Ļaujiet kustībai sākties no pleciem un virzieties uz rokām ar viļņveida kustībām līdz pat pirkstu galiem. Kad jūsu spārni ir atlocīti uz augšu, jūs varat arī nedaudz iztaisnot kājas vai pat uzspiesties uz pirkstgaliem. Izelpojot nolaidiet rokas uz leju, atkal sākot no pleciem un pabeidzot kustību līdz pirkstu galiem. Laižot spārnus uz leju, varat nedaudz pietupties, lai padarītu šo par visa ķermeņa kustību.

Ievēro savu apkārtni

Vēl viens lielisks veids, kā izmantot cigunu, lai izveidotu savienojumu ar dabu, ir iedomāties, ka saņemat dziedinošo enerģiju tieši no dabas. Tradicionāli cigunā izmanto piecu elementu modeli, kurā piecas krāsas ir saistītas ar piecām galvenajām ķermeņa orgānu sistēmām, taču mēs varam to saglabāt vienkārši un iedomāties, ka saņemam dziedinošu enerģiju no dabas. Stāviet ar kājām apmēram plecu platumā, nedaudz salieciet rokas elkoņos un kājas ceļu locītavās un saglabājiet taisnu muguru un kaklu. Ļaujiet gurniem nedaudz noliekties uz priekšu, lai sajustu nelielu muguras lejasdaļas pagarinājumu. Dažas reizes dziļi ieelpojiet. Kad jūtaties atslābinājies, iedomājieties, ka dziedinošā enerģija baltas gaismas veidā nāk no jūsu dabiskās vides un nonāk jūsu galvas augšdaļā. Varat iedomāties, ka tas iekļūst jūsu galvas augšdaļā un piepilda jūs ar dziedinošo enerģiju, vai arī dziedinošā enerģija plūst uz leju pār jūsu ādu kā ūdens, atslābinot jebkādu spriedzi jūsu ķermenī un dziedinot ķermeni, kad tā caur jums plūst atpakaļ zemē. Kad esat gatavs beigt, pielieciet savas rokas pie vēdera, un mierīgi veicot pāris ieelpas un izelpas, iedomājieties, kāda skaista, gaiša, noderīga un jaudīga enerģija tur tiek uzkrāta.

Peldi mežā

Viena no mums viegli pieejamajām ciguna veida praksēm ir «Meža peldēšanās». Ciguns ir lielisks papildinājums jebkurai meža pastaigai. Vienmēr ir iespējams apvienot ķermeņa kustību praksi un vietu, kur atrodamies, bet mežs šajā ziņā ir ļoti jaudīga vieta. Mežs dod iespēju «enerģētiski nomazgāties» savā mežonīgajā vidē. Stāviet kājās, pēdas plecu platumā, ceļgali nedaudz atviegloti uz priekšu, mugura taisna, rokas nedaudz ieliektas elkoņos. Sākumā veiciet dažas dziļas ieelpas un izelpas, tad iekārtojoties it kā miera un atslābinātā stāvoklī, ieelpojot kaut nedaudz pietupieties un iedomājieties, ka no zemes smeļat dziedinoša enerģiju. Tad, ceļoties augšā, paceliet rokas virs galvas, it kā jūs uzšļakstītu ūdeni uz sejas. Izelpojot iedomājieties, ka enerģija plūst lejup pa jūsu ķermeni, kad jūsu rokas lēnām nokrīt ķermeņa priekšā un atgriežas pie jostasvietas, nedaudz atkal elkoņos ieliektā pamatstāvoklī. Atkārtojiet šo vingrinājumu tik reižu, cik vēlaties, un pabeidzot novietojiet rokas uz vēdera lejasdaļas un veiciet dažas ieelpas un izelpas atpūšoties. Pasmaidiet sev un mežam, izbaudiet kaut uz brīdi meža mieru. Atgriežoties ikdienā, mēģiniet atcerēties šo mežā gūtu miera, piepildījuma, labsajūtas un enerģijas pilnības sajūtu un paņemiet to sev līdzi ikdienas gaitās.