Vakara Ziņas

«Man nav dzimšanas dienas svinēšanas tradīciju, vienīgi – man šajā dienā patīk būt ārpus Rīgas. Tāpēc forši, ka dzimšanas diena ir vasarā un ir iespēja nebūt pilsētā,» saka režisore Paula Pļavniece. Viņai dzimšanas diena - 27. jūlijā.

Diriģente, producente un dziedātāja Antra Dreģe šogad svin nozīmīgu darba jubileju – trīsdesmit gadus, kopš viņa strādā ar vokālo grupu «Putni». «Kopā radītas neskaitāmas koncertprogrammas, apceļota puspasaule, bijusi iespēja uzstāties kopā ar daudziem izciliem mūziķiem. Jau izskanējušas divas jubilejas sezonas koncertprogrammas, savukārt ar trešo programmu «Sacred & Profane / Dvēseles putni», kurā ne tikai dziedam, bet arī spēlējam dažādus mūzikas instrumentus, vēl koncertēsim Latvijā. Arī citi mani darbi ir cieši saistīti ar kultūras nozari, tādēļ man vienmēr svarīga ir iedvesma, aizrautība, spēja atvērties iespaidiem, sajūtām un domām, daudz atrasties dabā. Tas palīdz atjaunoties pēc intensīvāka darba perioda un atbrīvot galvu jaunām domām,» saka Antra.

Memoriālo muzeju apvienība savā mājaslapā ir apkopojusi šos stāstus, un ar tiem iepazīstinām »Vakara Ziņu« lasītājus

Reti kurš rīdzinieks zina, ka pašā Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – viduslaikos liesmojuši sārti, kuros dedzinātas raganas un burvji no visas pašreizējās Latvijas teritorijas. Toties Sarkandaugavā burvji un raganas tika peldināti vai slīcināti, kā nu kurā gadījumā labpatika izrīkoties baznīcas kalpiem. Iespējams, raganas un burvji bija baznīcas izpratnē ķeceri, kuri patiešām nodarbojās ar maģiju un būrās, bet, iespējams, sārtu kūra arī zem tiem, kuri Romas katoļu baznīcas inkvizitoriem nepatika tāpat vien.

Dzegužkalns joprojām nav zaudējis sava Rīgas augstākā kalna statusu – tas kā augstākais dabiskais zemes virsas punkts Latvijas galvaspilsētā slienas 28 metrus virs jūras līmeņa. Skatu uz pilsētu gan aizsedz koki, nu vairs brīvi nevar vērot ne Rīgas torņus, ne Zasulauku un Torņakalnu, kur nu vēl jūru pāri Bolderājas kāpai, kaut arī gaisa līnijā līdz centram ir nieka 2,9 kilometri.

Cilvēkiem ar vājiem nerviem šo nevajag lasīt. Ja godīgi sev atzīstaties, ka melnā humora piešprice uzsit zosādu, arī tad pāršķiriet lapu. Bet visiem pārējiem informācijai – gadījums nav no gaisa grābts, lai cik neticams tas šķistu daļai lasītāju. Jo īpaši tiem, kuri dzīvojuši vai dzīvo laukos, kur sakāpinātai jūtelībai īsti nav vietas. Jo īpaši tiem, kuri netic, ka ir cilvēki, kuri arī pieauguši ir pārliecināti, ka piens kaut kā pats ietek pakās, ka brūnie lāči ir tikpat mīlīgi kā Vinnijs Pūks, ka gaļu iegūst nevis no nokautiem lopiem, bet, teiksim, 3D printerī. Un zivis... Jā, zivis cēli nomirst dabīgā nāvē un pēc tam kā filejas vai steiki tiek novietotas veikalos uz ledus.

Novecojot cilvēka ķermenim ir nepieciešams par aptuveni 50 % vairāk olbaltumvielu nekā jaunībā, jo tās palīdz saglabāt muskuļu masu un palēnināt kaulu masas zudumu, vienlaikus pietiekams proteīna daudzums palīdz saglabāt imunitāti un paātrināt atveseļošanos, skaidro eksperti.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Inese Šlesere uz dziesmu un deju svētku pasākumu ieradās stilizētā tautas tērpā un uzkrītošu saktu bija piespraudusi pie brunču jostas. Tāda rīcība izpelnījās gan nosodījumu, gan uzslavas sociālajos tīklos. Tomēr jāatgādina, ka Šlesere nebūt nav bijusi oriģināla savā saktas valkāšanas izvēlē – pirms trim gadiem beļģu modes dizainers latvju saktu bija ielicis jostas sprādzē.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

9. jūlijā, kad Mežaparka estrādē izskanēja šā gada dziesmu svētku noslēguma koncerts, pasaulē nāca Vidzemes augstskolas un Valmieras kultūras centra jauniešu kora «Skan» dziedātājas Helēnas Zvaigznītes meitiņa, kurai vecāki devuši vārdu Anne. Zināms, ka jaunā māmiņa iepriekšējā vakarā nodziedājusi koncerta ģenerālmēģinājumā un pēc tam uzreiz nogādāta Rīgas Dzemdību namā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par nesavtīgo un pašaizliedzīgo garīgo kalpojumu latviešu sabiedrībai un nozīmīgo veikumu latvietības stiprināšanā un latviešu jaunatnes audzināšanā ārpus Latvijas.

Viens no daudziem latviešiem, kura personība un karjeras kāpums varētu radīt daudz jautājumu un neskaidrību, nerunājot par konkrēta vērtējuma izteikšanu, ir Augusts Kirhenšteins.

Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošajai solistei un vairāku starptautisku konkursu laureātei Annijai Kopštālei ir jaunas rūpes un milzu prieks vienlaikus, ko viņai sagādā astoņus mēnešus vecā sunīte Bella. Dienā, kad notiek mūsu saruna, Annija Kopštāle priecīgi paziņo, ka tieši tagad aprit pusgads, kopš viņa ir Kavaliera karaļa Čārlza šķirnes sunīša saimniece. Pieredze gan pagaidām nav liela, taču šis pusgads bijis ļoti piepildīts, tas izdevies kā interesants laiks, pilns mīļuma un pozitīvu emociju. Iepriekš māksliniecei ir piederējuši vien mazie grauzēji – kāmīši, jūrascūciņas, savukārt viņas vecākiem – kaķi. «Bella ir mans pirmais nopietnais mājdzīvnieks, līdz ar to pirmā patstāvīgā pieredze,» viņa smejas.

«Nu jau piecus gadus mans koncertsezonas noslēgums ir Saullēkta koncerts,» norāda pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Savukārt oktobra sākumā Rēzeknē jau astoto reizi notiks viņas rīkotais festivāls «ORGANismi».

"Francijā savā dzimšanas dienā es parasti staigāju pa rožu dārziem un pilīm un ēdu varžu kājiņas,» saka aktrise Lelde Vikmane. Viņai dzimšanas diena 16. jūlijā.

Bailes no kāda skaitļa tiek dēvētas par fobiju un attiecīgi apzīmētas. Triskaidekafobija ir bailes no skaitļa 13, tetrafobija – no skaitļa 4, neizrunājamā paraskevidekatriafobija apzīmē bailes no piektdienas, 13. datuma. Šīs fobijas jeb bailes sakņojas kultūras un tradīciju atšķirībās un joprojām eksistējošos aizspriedumos. Par laimi, bailes ir tikai viens no skaitļu simboliku pavadošajiem aspektiem.

Dziedātāja Paula Dundere vislabāk varētu būt pazīstama šova «X faktors» skatītājiem un veido raidījumu «Mazās sarunas». Paula rada arī dziesmas, un pirms neilga laika klajā nāca viņas jaunais singls «Ķīmiska atkarība», kuras līdzautori ir Agnese Rozniece, Dagnis Roziņš un jaunais hiphopa mākslinieks Zeļģis. «Dziesma ir par jauniešiem ļoti aktuālu problēmu – ka vēlamies būt mīlēti un saprasti, taču mēs ātri vēlamies noķert devu ar pozitīvām emocijām tā vietā, lai veidotu un darītu kaut ko nopietnāku. Īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad cilvēki atveras un meklē ātrus prieciņus,» saka Paula.

Vēl salīdzinoši nesen skaidrojumos par civilo aizsardzību sadaļā «Antropogēnās katastrofas» (cilvēka izraisītās katastrofas) bija minēti sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušies ugunsgrēki, ēku un būvju sabrukums, elektrotīklu bojājumi, sabiedriskās nekārtības, terora akti utt. Taču – ne vārda par atomkatastrofām. Pēc Krievijas militāristu draudiem Ukrainā uzspridzināt Zaporižjas AES antropogēnajām katastrofām var pievienoties arī kodolsprādziens. Vai Latvija ir gatava tā sekām?

Rīgā ir kāda īpaša liela dzīvojamā māja, pēc kuras parauga gribēja celt šādu vērienīgu namu rindu, kas puslokā ieskautu Rīgas vēsturisko centru. To iezīmētu Pērnavas iela, un tai pat bija nosaukums – Pērnavas loks. Tas būtu staļiniskās Padomju Savienības galvaspilsētas Maskavas Dārza loka samazināts variants.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.