Vakara Ziņas

Ko tik cilvēce savā ilgajā pastāvēšanas laikā nav izgudrojusi, lai sevi pasargātu no uzbāzīgajām mušām. Padomju laikā kaitinošos kukaiņus iznīcināja ar «Dihlofosu» vai dizainiski nepievilcīgajām papīra strēmelēm – mušpapīru. Mūsdienās uz palodzēm puķpodos audzē plēsīgo kukaiņēdāju augu dioneju jeb Veneras mušķērāju. Savukārt tie, kuri neko nezina par romiešu mīlas dievietes vārdā nosaukto plēsēju, izlīdzas ar baziliku, timiānu, lavandu vai ģerānijām vai citronos sprauž krustnagliņas.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Tagad par Minhauzenu «apsaukājam» fantazētāju un meli, bet Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720–1797) bija dzīvs un īsts vīrietis ar dzīvu un nevaldāmu fantāziju. Pateicoties grāmatu autoriem, ar laiku Minhauzens pats kļuva par galveno personu šajos fantastiskajos piedzīvojumos, kaut gan ir divi Minhauzeni. Divi!

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēstnieka amatam pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO nominēja ilggadējo Latvijas diplomātiskā korpusa pārstāvi Māri Riekstiņu.

«Ar teātri viss ir cauri, un es jau tur neieņemu tādu vietu, lai manā dzimšanas dienā tur ko īpašu organizētu. Un es arī nemaz negribu,» saka tautā mīlētā aktrise Ilze Vazdika. 3. augustā viņa svinēja savu 80. dzimšanas dienu. Sirsnīgi sveicam!

«Savā dzimšanas dienā man patīk pabūt klusumā, apdomāt padarīto un ieskicēt nākotnes plānus,» saka komponists un «Radioteātra» skaņu režisors Valdis Zilveris. 28. jūlijā viņš svinēja savus 60. šūpuļsvētkus.

Īsteni trollīšu Muminu fani, izlasot šo ceļojuma pieredzi, rauks degunu, norādot, ka es neizprotu Muminu parka koncepciju. Nestrīdos, varbūt arī neizprotu, bet tik komercializētā izklaides vietā biju pirmo reizi – manas gaidas nesaslēdzās ar realitāti. Bet nu par visu pēc kārtas.

Ne velti uguns ir viens no četriem pirmelementiem. Sengrieķu mitoloģijā ir leģenda par titānu Prometeju, kurš dāvāja cilvēkiem uguni. Latviešiem uguns patrons ir Labrencis, un Labrenča jeb Uguns diena ir 10. augusts. Bet izsenis un arī tagad īpašus guns rituālus veic vasaras saulgriežos, bet ne tikai tad. Iespējams, pat nezinām, kāpēc to darām...

Iepriekšējā žurnāla numurā publicējām stāstu par smagi slimā Roberta mammu Jolantu Kalniņu – iestājoties dēla pilngadībai, viņa ir saskārusies ar vairākām problēmām. Sarunā Jolanta stāstīja arī par to, cik sarežģīti smagi slimu bērnu vecākiem ir vienkopus atrast visu informāciju par to, kā soli pa solim jārīkojas, lai varētu noteikt aizgādnību un jau pilngadīgajam bērnam atņemt rīcībspēju, kā arī par citām problēmām, ar kurām jāsaskaras.

Bija laiks, kad jaunajam pārim, vēl svinību tērpus nenovilkušiem, lika zāģēt malku, mazgāt un autiņos tīstīt lelli, lai tādā veidā apliecinātu gatavību ģimenes dzīvei. Un bija laiks, kad līgavas zagšana Latvijā bija aizliegta.

No 24. jūlija Latvijas Nacionālā teātra direktora (valdes locekļa) pienākumus nākamos piecus gadus pildīs Māris Vītols, šajā amatā nomainot Jāni Vimbu. Šim amatam par piemērotāko Vītols ticis atzīts 14 pretendentu konkurencē. Daudziem viņš aizvien palicis atmiņā kā viens no jaunākajiem Saeimas deputātiem un īslaicīgs izglītības un zinātnes ministrs, toties ne mazāk daudzi, iespējams, būs pārsteigti, uzzinot, ka Vītols ir laikmetīgās mākslas kolekcionārs, starptautisku kultūras projektu vadītājs un izstāžu kurators. Bet viņa nokļūšana Latvijas Nacionālā teātra direktora amatā noteikti pārsteidza daudzus.

Horoskopa zīme ne vien nosaka mūsu raksturu, bet arī veselību un organisma reakciju, lietojot uzturā dažādas dabas veltes. Tāpat kā mēs, arī augi ir pakļauti planētu ietekmei. Augu valsts saistība ar astroloģiju ir zināma kopš seniem laikiem. Lai nostiprinātu veselību, vairotu dzīvības enerģiju un mazinātu stresu, astrologi iesaka lietot zālītes, kas sader ar mūsu horoskopa zīmi. Augu noslēpumu zinātāji saka, ka zālītes tējā jāber «tik, cik divos pirkstos var saņemt».

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

24. jūlijā leģendārais Latvijas Nacionālā teātra ilggadīgais aktieris Jānis Kubilis svinēja savu 100. dzimšanas dienu. Sazvanīts savās Baltezera mājās, gaviļnieks smej: «Ko es sev novēlētu? Pirmām kārtām, protams, veselību. Saglabāt vēlēšanos būt pozitīvam. Arī pasaules mērogā gaidu, kad beidzot kaut kas nomierināsies, jo ļaunuma ir mazliet par daudz. Bet pats galvenais – cilvēks nedrīkst kļūt atkarīgs! Tāpēc mana lielākā vēlēšanās ir līdz pēdējam elpas vilcienam būt noteicējam pār sevi, sakārtot sevi un, cik tas iespējams, būt neatkarīgam!» uzsver jubilārs.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Tiklīdz mājās ir kaķis, dzīve virs nebūs tāda kā iepriekš. Tā nu tas ir. Un tur neko nevar darīt.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Daudzu apstākļu sakritības dēļ noslēdzu savus pedagoģiskos pienākumus. Skaistu savas dzīves posmu un laiku esmu pavadījusi Rīgas Doma kora skolā,» saka dziedātāja, mūziklu aktrise un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Pirms pāris nedēļām rīdzinieces Jolantas Kalniņas dēlam Robertam apritēja 18 gadu, tātad likuma priekšā viņš kļuva pilngadīgs. Tiesa, nebija ne dzimšanas dienas ballītes, ne arī jubilārs saņēma meiteņu bučas un draugu rokasspiedienus, jo diemžēl viņš ir neārstējami slims. Savukārt Jolanta, gaidot dēla pilngadību, lai nokārtotu viņa invaliditāti uz mūžu un aizgādnību, saskārās ar Latvijas likumdošanu un ierēdņu attieksmi visā tās krāšņumā.

Zinām Rīgas jūgendstilu, vairāk vai mazāk populārus pieminekļus, mīlīgus nostūrīšus pilsētas nomalēs. Bet garāmskrienot var arī nepamanīt cilni pie nama Maskavas ielā 178. Nezinātājam tas var šķist savdabīgs un nesaprotams, jo trūkst konteksta, kāpēc tika veidots mākslas projekts «Speķa ielas republika» un vai tāda vispār ir.

Pirms Rīgas 800 gadu svinībām tika izsludināta akcija – meklēt slavenus rīdziniekus. Bet daudzi no viņiem jau tolaik bija rodami Lielajos kapos. Ko nozīmē – slavens? Kad noskaidro, kas slēpjas zem katra smilšu uzkalniņa, tad katrs no apbedītajiem ir vērts, lai viņu atcerētos.

«Spriežot pēc tā, ka fotogrāfija ir melnbalta, tā varētu būt tapusi ap 1985. gadu,» saka mūziķis un folkgrupas «Laimas muzykanti» dibinātājs Artūrs Uškāns un ar smaidu piebilst, ka, visticamāk, bildē iemūžināts brīdis, kad viņš kopā ar saviem draugiem un kursabiedriem Gunāru Igauni (no kreisās) un Ivaru Šminiņu varētu būt nodarbojies ar kaut ko visai nelegālu.