Vakara Ziņas

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Stilisti un imidža skolas/studijas «Unastyle» direktori Unu Bernatoviču vislabāk raksturojot darbs, ceļojumi un ģimene, taču viņas dzīvē ir arī ļoti daudz citu svarīgu lietu. Un viņas moto ir: «Ja ir dota iespēja – izmanto to!»

25. marts un 14. jūnijs ir datumi, kas Latvijā tiks pieminēti tik ilgi, kamēr pastāvēs pati valsts. Tie ir deportāciju datumi, kuros no visām trim Baltijas valstīm uz Sibīriju un Kazahstānu tika izsūtīti desmitiem tūkstošu cilvēku.

Šakira ir viena no šī gadsimta veiksmīgākajām latīņamerikāņu mūziķēm. Lai gan Šakiras dzimtā valoda ir spāņu, viņa tekoši runā angļu, portugāļu, franču, itāļu, kā arī katalāņu un arābu valodā, ar ko pārliecinoši izceļas starp citiem mūzikas talantiem. Īstajā vārdā Izabela Mebaraka Ripolla, kuru visa pasaule pazīst ar skatuves vārdu Šakira, kas ir viņas pirmais vārds pasē, un tieši tas viņu simbolizējot visspilgtāk ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē. Dzimusi un uzaugusi Kolumbijā. Dziedātāja savu prasmi uzstāties publikas priekšā un arī vēderdejas atklājusi jau skolas gados, kad viņa dziedājusi koncertos un konkursos.

Ikdienā mēdzam kādu cilvēku apveltīt ar neglaimojošu zīmogu – tas ir enerģētiskais vampīrs! To sakot, vadāmies pēc sajūtām, jo šāds «enerģijas sūknis» nogurdina, atņem spēku un pat izraisa fizisku nelabumu un galvassāpes.

1973. gada 3. jūnijs ir datums, kuru zina ikviens cilvēks, kas kaut pavirši interesējas par aviācijas vēsturi. Laburžē lidlaukā, kas atrodas netālu no Francijas galvaspilsētas, notika starptautiskā Parīzes Aviācijas izstāde. Jau pāris dienu iepriekš šeit bija nosēdušies divi tehnikas «brīnumi», kas izstādes apmeklētājiem no sajūsmas lika aizrauties elpai

Latviešu jaunpagānu kustība – Dievturu sadraudze – meklēšanā izsludinājusi savu svētakmeni, kurš, sarkanarmijai 1940. gadā okupējot Latviju, pazudis bez pēdām no dievturu Saiešanas nama Rīgā, Lazaretes (tagad – Jeruzalemes) ielā 6. Tā ir relikvija – akmenī iekalts Māras krusts, ko veidojis dievturības teorētiķa un izveidotāja Ernesta Brastiņa (1892–1942) brālis, rakstnieks, tēlnieks un dievturu žurnāla «Labietis» redaktors Arvīds Brastiņš (1893–1984).

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Uguns ir stihija, kas savā ceļā spēj nopostīt pilnīgi visu, sākot ar baznīcām un tempļiem, beidzot ar fabrikām un dzīvojamo ēku kvartāliem. Tā nesmādē arī teātru zāles un skatuves – pat tad ne, ja tās tikko kā atjaunotas. 1969. gadā uguns liesmas postīja Liepājas teātra mazo zāli, kas nesen bija izremontēta. Norisa Johana Štrausa operetes «Vīnes valsis» mēģinājums. To režisēja Pauls Putniņš, kurš vēlāk kļuva par vienu no Latvijas labākajiem dramaturgiem. Izrādes koncertmeistars – Kurts Kalsings. Teātra muzikālais vadītājs Ādolfs Reinbergs šī iestudējuma ģenerālmēģinājuma laikā aizgāja mūžībā. Viņa darbu turpināja Aivars Ozols.

Viena no Latvijas vismazākajām, bet tajā pašā laikā visromantiskākajām pilsētām ir Aizpute. Romantiska tāpēc, ka, lai arī pilsēta, tās robežās pastaigas laikā, ja izturēsies klusi, iespējams sastapties ar kādu zaķi, lapsu, stirnu, vāveri vai citu savvaļas dzīvnieciņu. Savukārt motosporta cienītājiem Aizpute ir labi zināma tādēļ, ka Misiņkalna motokrosa trasē ik gadu notiek starptautiskas sacensības.

Leģendārais komponists Imants Kalniņš nupat nosvinējis dzimšanas dienu. Pastiprinātā sabiedrības uzmanībā nonākusi mūziķa bijušās sievas Velgas Hānbergas grāmatā aprakstītā dzīvesbiedra bohēma un atkarība, un pirms kāda laika arī komponista labvēlīgā attieksme pret Krievijas diktatoru Putinu.

Nule kā tapis jauns seriāls «Kolektīvs» – četri stāsti, kuri veltīti dziesmu un deju svētku dalībniekiem un pie skatītājiem nonāks jūlija sākumā. Sērijas «Gaismas pils» autors ir topošais kinorežisors Edgars Kaupers, kurš līdz šim plašākai auditorijai, iespējams, vairāk bijis zināms kā grupas «Carnival Youth» dalībnieks.

Septiņi ziloņi, nolikti mājās uz galdiņa, nes veiksmi. Arī skarabejs – vabole, kas veļ mēslus. Tūristiem, kas Ēģipti apmeklē tikpat bieži kā kapusvētkus kādā attālākā Latvijas kapsētā, šis amulets suvenīrbodīšu piedāvājumā nav svešs. Tomēr – kā radušies dažādi talismani un amuleti, un cik pamatoti dzīvniekiem, augiem un kukaiņiem tiek piedēvētas maģiskas spējas un īpašības? Kur aug kājas leģendām, ticējumiem un, būsim godīgi, nereti arī māņticībai? Ja jau pat olimpiskajām spēlēm un sportistiem ir savi talismani, tātad kaut kas tajā visā ir.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Dārgakmens ir kā sīks piliens, kurā koncentrējusies Visuma bezgalība, dzīvās dabas mutuļojošais spēks, žilbinošā Saule un biedējošās okeāna dzīles. Viss vienā lāsē!

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Nav jāpierāda, ka vaļasprieks palīdz izkrāsot un dažādot dzīvi. Tāpēc jau cilvēki izvēlas visdažādākās ar savām interesēm saistītās nodarbes. Retāk gadās tā, ka nodošanās vaļaspriekam palīdz un iedvesmo darbā savus pienākumus paveikt arvien labāk. Tā sanācis Vidzemes rajona tiesas tiesnesei Rasmai Mednei, kuras aizraušanās jau aptuveni desmit gadus ir ziedu audzēšana. Darbojoties ar un ap puķēm, lieliski atpūšas prāts, līdz ar to kļūst vieglāk izanalizēt kādas situācijas, pieņemt svarīgus lēmumus, saistītus ar pamatdarbu. Dienā, kad notika mūsu saruna, tiesnese posās atvaļinājumam. Ja citi plāno savā brīvajā laikā kādus tuvākus vai tālākus braucienus, Rasma Medne pirmām kārtām domā, kas darāms siltumnīcās un dobēs, taču viņai prieku sagādā arī ceļošana.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Ko dara cilvēks, ja viņu māc jautājumi, kas paša spēkiem nav atrisināmi? Ir tādi, kuri vēršas pēc padoma pie astrologa, tarologa, numerologa vai zīlnieka.

Tik skarbi komponists Zigmars Liepiņš pamatojis savu vēlmi no šo dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta «Kopā augšup» repertuāra atsaukt dziesmu «Svētī debesīs šo zemi», kuras teksta autors ir skandalozais dziesminieks Kaspars Dimiters.

Klausoties rakstnieces un publicistes Gunas Rozes stāstījumā par viņas trim ģimenes mīluļiem – orientāļiem Klēru un Munku un bezšķirnes kaķīti Orvelu, šķiet, ka tas būtu labs materiāls grāmatai. Rakstnieces novērojumi par visiem trim un piedzīvojumi ar tiem ir tik neparasti, ka izsauc izbrīnu. Kaut vai apgalvojums, ka jaunākais no kaķiem Orvels pazīstot pulksteni. Kā tas iespējams? Izrādās, ir iespējams. Nemaz jau nerunājot par to, ka vecākā no mīluļu kompānijas – Klēra – rakstniecei asistē, kad top kāds literārs vai publicistiskas ievirzes darbs, it kā saprazdama, ka patlaban viņas saimniece ir aizņemta ar ko ļoti nopietnu. Rakstnieces ģimenē visi trīs minči tiek uztverti kā pilntiesīgi ģimenes locekļi.

Nebūs daudz pārspīlēts, apgalvojot, ka Tibetas budistu garīgais līderis, XIV dalailama mūsdienās ir ieguvis teju vai šovbiznesa zvaigznes statusu. Uz viņa lekcijām plūst cilvēki, kuriem par budismu ir tikai attāla nojausma, viņu par savējo uzskata gados jauni ļaudis, ar viņu tiekas tās amatpersonas, kas nebaidās no Ķīnas valdības dusmām, jo oficiālā Pekina turpina iztēlot trimdā padzīto dalailamu kā «bīstamu separātistu». Bet viņš pats savos gados saglabājis itin labu fizisko formu un laiku pa laikam pārsteidz žurnālistus ar izteikumiem, par kuriem nav skaidrs – tie domāti nopietni vai tomēr kā joks. Nesen traci sacēla Tibetas garīgā līdera piedāvājums mazam zēnam pasūkāt viņa mēli, ko dalailama pēcāk attaisnoja ar savu īpašību «ķircināt cilvēkus».