Vakara Ziņas

Zinājāt, ka Indonēzijā dzīvo nosauļotā žurka? Tā ir viena no pasaulē sastopamiem daudziem desmitiem žurku sugu. Latvieši žurkas nav mīļojuši. Dainās žurkas minētas maz, ticējumos – negatīvā kontekstā. Toties Austrumos žurkas ir pielūgsmes objekts. Vienīgās vietas, kur žurkas nav radušas sev mājvietu, ir Arktikas un Antarktikas apvidi, kā arī dažas okeānu salas.

No Latvijas izbraukušie latvieši ārzemēs turpina uzturēt latviskās tradīcijas un kultūru. Lielākie pasākumu organizatori Anglijā – «Bērzes strazdi» – vairāk nekā desmit gadus organizē koncertus, labdarības un izglītojošus pasākumus arī ar Latvijas mākslinieku un mūziķu piedalīšanos.

Līdztekus ierastajiem muzejiem daudzās pasaules valstīs darbojas arī neparastas iestādes, kurās var aplūkot īpatnējus eksponātus dažādās tematikās, kas liek ne tikai apdomāties, bet, iespējams, pat pārsteigumā ieplest acis, vēsta kanāls «National Geographic».

«Laikam taču ilgāk par nedēļu nekad neesmu bijis prom no šīs mājas. Mīļākais foto? Iespējams, ka viens no. Un ne jau runa par to, kas redzams, bet gan par to, kas tajā visā ir iekšā,» stāstot par savu mīļāko fotogrāfiju, saka rakstnieks un Radioteātra producents Dzintars Tilaks.

Aleksandrs Kiršteins ir Nacionālās apvienības biedrs un septiņu sasaukumu Saeimas deputāts. Visu savas publiskās darbības laiku strikti ieturējis «nacionālo līniju», jau sākot ar laiku, kad uzvirmoja Atmodas laika pirmās vēsmas. Piedalījies slavenajā LNNK dibināšanā Arkādijas parkā, balsojis par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

«Maijs man kopš bērnības vienmēr ir bijis «gaidīšanas svētku» sākums. Māsai dzimšanas diena ir 1. maijā, man – 31. maijā. Iespējams, tāpēc ar māsas dzimšanas dienu man sākās savas dzimšanas dienas lielā gaidīšana,» saka dziedātājs un dziesmu autors Arnis Miltiņš. Šogad viņam 65. šūpuļsvētki.

Mārupietis Andris Daubergs, mācoties 11. klasē, apmaiņas programmas laikā, kā pats smej, iemīlējās Dānijā tik ļoti, ka vēlējies tur noteikti atgriezties. Tā arī notika: pabeidzot Mārupes vidusskolu, Andris devās uz Dāniju otrreiz. Mērķis bija iegūt augstāko izglītību un kļūt par automatizācijas inženieri. Arī pēc studiju pabeigšanas darba gaitas sāktas Kopenhāgenā. Savukārt tagad saistībā ar darba komandējumu Andris atrodas Dalasā Teksasas štatā ASV.

Kādi ir jūsu Jāņi?

Latvijā 1950. gadā Jāņi vai, kā tolaik sacīja, Līgo svētki, vairs nebija oficiālo svētku dienu sarakstā. Nekāda brīvdiena – jāstrādā! Pēc tam tie tika vai it kā tika aizliegti, bet ap pagājušā gada sešdesmito gadu vidu un vēlāk presē atkal parādījās Jāņu nosaukums.

Runājot par 23. jūnijā un 24. jūnijā svinamiem svētkiem, viena daļa Latvijas iedzīvotāju tos sauc par Līgo svētkiem, citi – par Jāņiem. Tulkošanas birojs un mācību centrs «Skrivanek» skaidro, ka pareizāk šos svētkus būtu dēvēt par Jāņiem.

Latvija pasaules slavu ieguvusi ar vairākiem alkoholiskajiem dzērieniem – ne tikai ar «Rīgas melno balzamu» un gardo miestiņu, bet arī ar karalisko liķieri «Allažu ķimelis», kas smeķēja Anglijas karalienei Elizabetei II. Šogad šis liķieris, kura dzimtene meklējama Siguldas novada Allažos, svin savu 200. dzimšanas dienu.

Droši vien visus ne, tomēr kādu daļu sabiedrības interesē nākotnes prognozes. Var pieļaut, ka lielākā daļa cilvēku tās izlasa un aizmirst, tāpēc vien ir vērts atgādināt.

Pēc Leona Rusiņa pastrādātā nozieguma 16. aprīlī Jēkabpilī beidzot īpašas uzmanības centrā Latvijā nokļuvusi akūta problēma – vardarbība pret sievietēm. Ne mazāk aktuāla tā ir arī citās valstīs. Taču vispirms nepieciešams skaidri definēt, kas ar šo vārdu savienojumu domāts, jo nereti tas mūsu valstī tiek uztverts sašaurināti.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Aktrise Madara Melne-Tomsone jau pērnā gada decembrī devusi zvērestu un nupat kopā ar 28 citiem kolēģiem ir pabeigusi pamatapmācības kursu.

Oficiālā peldsezona ir sākusies 15. maijā, tāpēc atkal jāatgādina, ka Latvijā gadā noslīkst gandrīz pusotra simta cilvēku. Skaudra statistika. Biedrība «Peldēt droši» sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izstrādājusi «noslīkšanas melno punktu karti», kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem. Statistika liecinot, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020. gadā kopā 122, 2021. gadā – 100 un 2022. gadā – 94 cilvēki. Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau vairāk nekā 40 mirušu cilvēku, vēsta ziņu aģentūra LETA. Šāda statistika ierindo Latviju līderpozīcijās noslīkušo cilvēku skaita ziņā visā Eiropas Savienībā.

Īsi pēc mūsu tikšanās ar Ilzi Maskalāni, kura relatīvi nesen atgriezusies Latvijā pēc ārzemēs pavadītiem divdesmit gadiem, un viņas stāsta par aitu audzēšanu uzklausīšanas notika tā, ka, nākamajā rītā aizejot uz aploku, Ilze konstatēja – tas ir tukšs. Viņas pirmā doma bijusi, ka aitas ir nozagtas, kā tas jau noticis aptuveni pirms gada. Toreiz dzīvniekus atguvusi ar policijas palīdzību, taču šajā reizē palīdzējuši pazīstami cilvēki, jo aitas izbīlī bija aizmukušas pašas. Šis ir stāsts ar laimīgām beigām.

Itāļu dziedātājs Albano Antonio Karizi, ko zinām ar skatuves vārdu Al Bano, dzimis 1943. gada 20. maijā. Nebūs melots, ka Al Bano un viņa nu jau bijušās sievas Rominas Paueres duets slavas zenītā uzsitās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Lai kā būtu abu dzimtajā Itālijā, bet pašreizējie pirmspensijas un svaigpensijas vecuma ļaudis Latvijā noteikti atceras diskotēkas, kurās skanēja dueta «Al Bano & Romina Power» lipīgās un jaunu cilvēku ausīm tīkamās melodijas. Piebildīsim, ka ir pārdoti vairāk nekā 165 miljoni Al Bano ierakstu kopiju.

Ko par jaunievēlēto Valsts prezidentu vēsta astrokarte?

«Šis fotogrāfiju pāris, kuru izvēlējos, ir interesantas ar vairākiem laika nogriežņu un paaudžu saskares punktiem. Interesanti, ka patiesībā visu darīju nejauši un tikai vēlāk ievēroju dažas sakritības,» par savām izvēlētajām fotogrāfijām saka pazīstamais žurnālists un gids Dzintris Kolāts, piebilstot – viņaprāt, tajās lieliski attēlota pēctecība un dzīvības stars, kurš, cerams, vēl kādu laiku nebeigsies.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Nesen lasītājiem vēstījām par vairākām epizodēm ar nozieguma sastāvu, kuras īsi pēc 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» pieņemšanas pastrādāja milicijas īpašo uzdevumu vienība OMON. Galvenokārt tās notika Rīgā, taču pa kādai arī citās Latvijas pilsētās.