Vakara Ziņas

Deniss Vasiļjevs – sportists un mākslinieks no dabas. Nesen pasaules daiļslidošanas čempionātā Japānā ieguvis 13. vietu. Iegūtas dažādas medaļas dažādās sporta sacensībās. Titula «Latvijas gada sportists» īpašnieks.

Ik gadu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, ieskaitot tādus, kas ir ar bojāgājušajiem, Latvija diemžēl ir līdere citu Eiropas valstu vidū. Lai nelaimes riskus mazinātu līdz minimumam, būtu pašsaprotami ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Satiksmes regulēšanā ļoti liela nozīme ir luksoforiem vai, izsakoties tiešāk, to gaismas signālu ievērošanai. Luksofori ar mums visiem labi zināmajiem gaismas signāliem pasaulē tiek izmantoti 110 gadus.

1987. gada 26. maijs bija pavisam parasta darba diena, taču tolaik, pirms 36 gadiem, Krāslavas novada Aulejas ciemā tā izvērtās traģiska. Savu dienesta un sabiedrisko pienākumu pildīšanas laikā tika nošauts ciema padomes priekšsēdētājs Voldis Roberts Pudniks – 28 gadus vecs vīrietis, dvīņu tēvs un gādīgs vīrs. Tā bija dzēruma neprātā izdarīta slepkavība. Vairākus mēnešus pēc notikušā nomira arī 26 gadus vecais slepkava – tiesa viņam piesprieda augstāko soda mēru.

Mazā, valšķīgā Lola, viņas neatkārtojamais šarms un sievišķīgā pievilcība Jozefa fon Šternberga (1894–1969) režisētajā mākslas filmā «Zilais eņģelis» ir viens iemesliem, kāpēc ļaudis no visas pasaules, ierodoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, labprāt apmeklē Vācu kinematēku jeb filmu un televīzijas muzeju (Deutsche Kinemathek – das Museum für Film und Fernsehen). Nenoliedzami, lielākais dzinulis varētu būt interese par Lolas atveidotāju – leģendāro vācu kinoaktrisi un dziedātāju Marlēnu Dītrihu (1901–1992). Tikai pēc muzeja apmeklējuma cilvēks sāk apjaust, kādu «pērli» nupat skatījis. Otrs, turklāt ne mazāk nozīmīgs atklājums ir fakts, ka Vācu kinematēkai ir arī saistība ar Latviju.

Viņos ieklausās, no viņiem mācās, viņus citē. Viņus apbrīno, pielūdz, viņiem uzticas un pakļaujas. Par viņiem neaizmirst pat pēc nāves.

Neilgi pirms Lieldienām maestro Raimonds Pauls un šarmantais Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs mūzikas namā «Daile» publiku iepazīstināja ar savu jaunāko kopīgo veikumu – koncertprogrammu «Vīrieši labākos gados».

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Ja Latvijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties, tad lielākā daļa pensijā vēlētos doties agrāk, nekā tas šobrīd Latvijā paredzēts. Tas noskaidrots bankas «Citadele» veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022. gada jūnijā. Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairums jeb 57 % pensijā vēlētos doties 51–60 gadu vecumā. Atgādināsim, ka Latvijā pensionēšanās vecums šobrīd ir 64 gadi un seši mēneši.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Bija skaidrs, ka īpašā bilde būs viena no tām ar «Poetiem» – manu otro ģimeni, jo viņi noteikti neiebilst publicitātei atšķirībā no manas pirmās pakāpes radiniekiem,» teic grupas «The Sound Poets» dalībniece – čelliste Undīne Balode, piebilstot: «Tas ir tik neaptverami, ka mēs, grupa, jauši un nejauši satikušies cilvēki, esam kopā jau divpadsmito gadu, pazīstam cits citu tādos rakursos, kā neviens cits, un vēl aizvien kopā uzšķiļam radošas dzirksteles un darām mums nozīmīgas lietas! Un visforšāk, ka tas rezonē arī citos, ka mūsu mūzika ir svarīga arī klausītājiem. Tas ir īpašs laimes paveids.»

Traumu skaits brīvdienās, jo īpaši garajās brīvdienās, nereti ir lielāks nekā darbadienās, liecina «SEB Life and Pension Baltic SE» atlīdzību statistika. Kopumā atlīdzību statistikā dominē sadzīviska rakstura traumas, un viena no traumatiskākajām nodarbēm, saskaņā ar atlīdzību datiem, ir... vienkārši iešana ne tikai ziemā, kad ietves ir apledojušas un aizputinātas, bet arī citos gadalaikos.

Pirms dažām nedēļām klajā nācis pazīstamās TV žurnālistes Maijas Miglas-Streičas stāstu krājums «Sapnis par sargeņģeli». «Tie ir sirsnīgi un patiesīgi stāsti par bērniem, kas dzimuši pagājušā gadsimta vidū, pēckara paaudze, kura augot izbaudīja gan vecāku aizņemtību un nevērību – vismaz mūsdienu ieskatā –, gan pret ģimeni vērstas represijas, gan dažādas citas situācijas, kuras varētu beigties gaužām bēdīgi, ja vien…» stāsta autore, piebilstot, ka grāmatā līksmi stāsti mijas ar ne tik priecīgiem un daži ir patiešām skumji, taču, kā uzsver Maija, viņasprāt, grāmata tomēr viešot cerību, ka glābiņš iespējams pat īpaši smagās situācijās.

Detektīvu karalienes Agatas Kristi romāni tiek pārrakstīti atbilstoši laika garam. Citiem vārdiem sakot, «nepareizie» vārdi vai pat teksta fragmenti tiek izņemti, lai nekādā veidā neaizvainotu kādu sabiedrības grupu. Par to šogad martā rakstīja britu laikraksts «Telegraph».

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Viens no 2022. gada novembrī Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem bija SIA «Xstunda», un šis nosaukums, piekritīsiet, rosina uz apokaliptiskām aizdomām. Iespējams, Latvijā mums ir grūti vienoties par to, vai mūsu komiķu un humoristu joki ir smieklīgi un, ja ir, tad cik ļoti, tomēr uzņēmumu nosaukumi apstiprina, ka protam uzjautrināties un smīdināt arī citus.

Angļu rakstniekam un ārstam seram Arturam Konanam Doilam ir daudz literāro darbu, taču viņa varonis, kas slavenāks par pašu autoru, ir detektīvs Šerloks Holmss. Protams, pārī ar uzticamo līdzgaitnieku doktoru Vatsonu. Šis tandēms iekarojis lasītāju sirdis, ir uzņemtas filmas, iestudētas teātra izrādes. Slavenā detektīva pēdas atrodamas arī Rīgā. Savulaik Dailes teātrī skatītājus priecēja lielisks mūzikls ar Valentīnu Skulmi titullomā, un nams Vecrīgā, Jaunielā, pārtapa par slaveno adresi – Beikerstrīta 221b – slavenajā padomju laiku seriālā ar Vasiliju Ļivanovu galvenajā lomā. Filmēšana notikusi arī Krimuldā un Ķemeros. Bet kopš 2012. gada Rīgā plaši tiek atzīmēta dižā detektīva dzimšanas diena.

«Pasaule ir prasīga un izaicinoša visās profesijās, tāpēc domāju, ka labākais scenārijs ir tajā visā sadzirdēt sevi, palikt uzticīgam sev un savām vērtībām, neizslēdzot jaunus radošos meklējumus un eksperimentus. Tad arī dzīve piespēlē attiecīgus izaicinājumus, projektus un situācijas,» secina Anna Elizabete Kasparsone, kura modes plašajā un prasīgajā pasaulē ir ienesusi jaunas vēsmas. Turklāt – uz palikšanu.

Rūta Jasinoviča nāk no Skrundas puses, taču 10 gadus mitinās Rīgā. Šobrīd strādā «ATU Duty Free» par konsultanti, ar ļoti dinamisku un mainīgu darba ikdienu. Beilija saimniece atzīst, ka dienas lielākoties tiek pavadītas strādājot, gatavojot un apmeklējot sporta zāli, taču lielākās rūpes tiek mīlulim Beilijam.

Humora izjūta ir dīvains fenomens. Savā ziņā tā ir sestā maņa – bez humora izjūtas varbūt var iztikt, tomēr dzīve bez tās šķiet nepilnīga. Vai zvaigznēs ierakstīts, ka cilvēks būs varens joku plēsējs un ļaužu smīdinātājs? Cik liela loma dzīvē, attiecībās ir humora izjūtai? Vai tā palīdz vai traucē? Viedoklis būs katram cits.

Bija pienākušas 1974. gada maija beigas, vasara jau «klauvēja» pie durvīm. Lai nu ko, bet strādāšana bija pēdējais, kam gribējās veltīt domas un enerģiju. Ienācis savā darba kabinetā un uz galda ieraudzījis Rīgas pilsētas prokuratūras vecākās izmeklētājas v. i., otrās klases juristes Vilcēnas sagatavotu dokumentu, ko bija nepieciešams apstiprināt, Latvijas PSR Nopelniem bagātais jurists, tieslietu padomnieks Jevgeņijs Tiščenko nopūtās. Dziedi vai raudi, bet jāstrādā vien būs. Sācis šķirstīt mašīnraksta lapas un iedziļināties lēmumā par krimināllietas Nr. 25801 nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai, Tiščenko pat aizrāvās. Ir nu gan pilsoņiem izdoma!

Nepelnīti piemirsta. Pavisam aizmirsta viņa nav, un nesen par viņu atgādināja Jānis Kalnačs grāmatā «Valmiermuiža», rakstot, ka ģenerāļa Ludviga Nikolausa fon Hallarta atraitne bijusi Valmiermuižas pazīstamā iemītniece, latviešu zemnieku labdare un hernhūtiešu kustības atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte. Gandrīz pirms 10 gadiem – 2014. gada aprīlī – Vidzemes augstskolā un Valmieras muzejā notika starptautiska konference «Brāļu draudze Vidzemes kultūrtelpā», kas bija veltīta arī Valmiermuižas īpašniecei Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei.