Vakara Ziņas

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Džūlija Vendela kļuva par interneta sensāciju pēc tam, kad nāca klajā ar paziņojumu – viņa varētu būt Madelēna Makena, meitene, kas 2007. gadā mīklaini pazuda ģimenes brīvdienu laikā Portugālē, vēsta digitālais izdevums «edinburghlive.co.uk». Privātdetektīve un pašpasludināts medijs Dr. Fia Johansone, kura jau iepriekš palīdzējusi ASV policijai pazudušo personu lietās, turpina pārbaudīt Džūlijas apgalvojumus un dalās ar tiem internetā.

Pagājušā gada vasarā žurnāls "VAKARA ZIŅAS" viesojās Bīriņu pilī un tikās ar "Ugunsgrēka" radošo komandu, arī Intu Gorodecku.

«Negribas, lai laime ir īsa un tikai ķermeniska vai jutekliska. Jā, ir lieliski ēst gardu ēdienu sveču gaismā un baudīt mīļotā pieskārienu, bet cilvēks jau meklē kaut ko neaptveramu, ilgmūžīgu un garīgu,» secina Amanda Ozoliņa, kas bērnībā nemitīgi skaitīja savas dzimšanas dienas, klusībā vēloties ātrāk pieaugt, lai var lemt par savu dzīvi, doties, redzēt, pieļaut kļūdas un mēģināt vēlreiz.

«Pirms iešanas pensijā domāju – o, man būs ļoti daudz laika, varēšu darīt visu to, kam līdz šim laika nepalika: izlasīšu visas grāmatas, noskatīšos filmas, pastaigāšu pa teātriem un izstādēm, braukšu ceļojumos… Kaut ko no tā visa arī, protams, izdarīju, taču man jāsaka: puiši un meitenes, kuri plānojat doties pensijā – laika jums nebūs nepavisam! Nudien, laika būs ļoti, ļoti maz!» sarunā ar »Vakara Ziņām« saka atvaļinātais policijas ģenerālis, bijušais Valsts policijas priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa, piebilstot – šajos vairāk nekā divdesmit gados kopš aiziešanas no darba par garlaicību viņam nepavisam nav nācies sūdzēties.

Lieldienu sala savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties holandiešiem, tāpēc ka pirmoreiz tikusi ieraudzīta 1722. gada Lieldienu svētdienā. Plašāk tā zināma ar savām gigantiskām akmens statujām. Tomēr Lieldienu sala Klusā okeāna dienvidaustrumos ir apliecinājums arī tam, cik trausla ir ekosistēma.

«Populārais teiciens, ka diennaktī ir par maz stundu, manuprāt, ir bezcerīgi stulbs. Rietumu pasaules vājprāts. Mēs šeit, pasaulē, esam, lai baudītu un darītu, nevis skrietu un jūgtos nost. Ja liekas, ka ir par maz stundu, tad jāatstāj tikai patiesi svarīgās lietas, prioritātes, jo nevienam no tevis nebūs jēgas, ja beigās nojūgsies un sagandēsi veselību», secina brīvmāksliniece Amalija Andersone, kura pati ir krāšņa glezna, kas nebeidz pārsteigt.

Nākotnes televīzijā «Go3» ir skatāms Latvijas un Ukrainas kopdarbs – seriāls «Čornobiļa 2022. Iebrukums», kas vēsta par trim jauniešiem, kuri ir devušies ekstrēmā pārgājienā uz Čornobiļas slēgto zonu tieši dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, un par viņu gaitām, nokļūstot Krievijas armijas gūstā okupētajā Čornobiļas atomelektrostacijā. Seriālu, kurā lomas atveido gan ukraiņu, gan arī latviešu aktieri Elīna Bojarkina, Kaspars Zāle, Juris Lisners, Gatis Gāga u.c., veidojis pazīstamais ukraiņu režisors Dmitro Malkovs. «Gribu, lai eiropieši, skatoties šo seriālu, saprastu, ka tas viss ir daudz nopietnāk, nekā tiek rādīts ziņu sižetos; ka tas nav joks vai «specoperācija», ka tā nav «atbrīvošana»!» sarunā ar »Vakara Ziņām« saka Dmitro.

Kontrtenoram Sergejam Jēgeram fotogrāfiju nudien netrūkst. Ar to palīdzību dokumentēta ne tikai viņa kā operdziedātāja dzīve, bet arī daudz ceļojumu, tajā skaitā uz dažādām eksotiskām zemēm, un citi svarīgi notikumi. Dziedātājs savus fotoattēlus glabā ne tikai datorā un mobilajā telefonā, bet arī vairākos biezos fotoalbumos, kurus vai nu vienatnē, vai draugu kompānijā ik pa laikam pāršķirsta.

Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Kaut pagājis jau aptuveni 30 gadu, kopš Latvijas Televīzijas skatītājus sestdienas rītos iepriecināja izklaidējošā programma vai, citiem vārdiem, raidījums «Rīta stunda», ļaudis to atceras joprojām. Protams, ar ikvakara ziņu pārraidi «Panorāma», kam nupat atzīmēja 65. dzimšanas dienu, tas sacensties nevar, taču savu skatītāju sirdis «Rīta stunda» bija iekarojusi uz ilgu laiku. Ne vienās vien mājās katru sestdienas rītu pulksten deviņos tika ieslēgts televizors, lai stundas garumā skatītos kārtējo pārraidi.

Proklamējot Latvijas Republiku, toreizējie valstsvīri pakļāvās pilnmēness «noteikumiem», kad emocijas sit augstu vilni, un tā nu mūsu valsts oficiālā dzimšanas brīža debess spīdekļa stāvok-lis joprojām ietekmē notikumus Latvijas politiskajā dzīvē, uz-skata astrologi. Valstiski svarīgiem notikumiem jauši vai nejauši bieži vien tiek izvēlēts pilnmēness laiks, kas daudz ko saasina negatīvā virzienā.

Rakstniece Zane Nuts bērnībā sapņoja par slavu, panākumiem un bagātību, taču tagad – par siltiem laikapstākļiem, jo tad var staigāt pa āru basām kājām. Viņai ir maģistra grāds tiesību zinātnē, taču pēc šīs profesijas viņa nealkst. Viņa ir sešu grāmatu autore, ieguvusi neskaitāmu lasītāju uzticību un negrasās apstāties, lai Latviju un ne tikai to pārsteigtu no jauna ar savu rokrakstu.

Vienam no skatītāju iecienītākajiem Latvijas Televīzijas raidījumiem «Panorāma» tā veidotāji – vairāku paaudžu ļaudis – atzīmēja 65. dzimšanas dienu. Viens no televīzijas darbiniekiem, kurš strādājis gan Āgenskalna, gan Zaķusalas studijās un kādu laiku ar ziņu raidījumu bijis cieši saistīts, ir Vilnis Meliņš. «Diez vai šodien vēl kāds mani atceras kā televīzijas žurnālistu,» viņš kautrīgi piebilst, kad aicinu uz interviju. Šāda piebilde tāpēc, ka viņa dzīvē darīts arī daudz citu, ne mazāk svarīgu lietu. Turklāt laiks, kurā Vilnim Meliņam pagājuši paši aktīvākie gadi, bijis bezgala spilgts. Latvija atguva reiz zaudēto neatkarību, valsts atdzima no jauna, turklāt tieši Ukrainā bija jāveido mūsu valsts vēstniecība.

Viena no personībām, kam Dievs šūpulī ielika divus pilnīgi dažādus talantus, bija Emīls Braunbergs. Kopš bērnības, kas pagājusi dzimtajā pilsētā Tukumā, viņu aizrāva zīmēšana un gleznošana, tāpēc bijusi doma iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Taču Emīls paklausījis mātei un izvēlējies praktiskāku profesiju, kas būs vajadzīga vienmēr, tāpēc kļuva par ķirurgu. Gleznošana nekur nepazuda, tai ķirurgs veltīja savus brīvos brīžus, piemēram, pēc operācijām, lai «izlādētos», ārsts gājis dabā un gleznojis ainavas. Turklāt, strādājot Jūrmalas slimnīcā, viņš līdztekus pamatdarbam vairāk nekā gadu bija arī Jūrmalas muzeja mākslas izstāžu filiāles vadītājs.  

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Jautāta, kā Jana Streļeca vēlētos, lai viņu piesakām žurnāla lasītājiem, viņa iesmejas un atbild: «Ļoti daudzpusīga personība!» Jau vairāk nekā gadu, kamēr Ukrainā norit karadarbība un okupanti bezjēdzīgi nogalina daudzus civiliedzīvotājus, masu medijos viņas vārds pārsvarā izskan šajā kontekstā. Jana ir biedrības «Latvijas ukraiņu kongress» pārstāve. Savā feisbuka profilā Jana regulāri ievieto kodolīgu informāciju, ko smēlusies no drošiem, pārbaudītiem avotiem. Sekojot tai līdzi, rodas aptuvens priekšstats, kas notiek Ukrainā un kāda ir situācija.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Šajās dienās par Mārgaritu Romānu rakstīts daudz – 1912. gada 16. martā Latvijā dzimušajai sievietei apritēja 111 gadu. Līdz 107 gadu vecumam Mārgarita dzīvoja patstāvīgu dzīvi savā mājā, vien pēdējā laikā mīt aprūpes namā. Toties nav zaudējusi ne prāta asumu, ne interesi par dzīvi. Starp citu, viņa ir atrodama arī feisbukā, un, ja vēlamies, varam apsveikt savu tautieti dzimšanas dienā.

Smiltenes dzejniecei Marikai Svīķei bija īss, bet skaists mūžs. Ar viņas brīnišķīgās dzejas vārdiem tapa grupu «Kaimiņi», «Kantoris 04», «Sestā jūdze» un «Zeļļi» dziesmas. Marikas vārsmas izskanēja daudzviet. Vēl jaunos gados viņu piemeklēja smagas veselības likstas – galvā atklāja audzēju, kas diemžēl bija liktenīgs. Marika bija teikusi, lai viņu neapglabā aukstā, tumšā kapā kapsētā, bet lai pelnus pēc kremēšanas izkaisa. Dzīvesbiedrs Vilnis Svīķis, ar kuru kopdzīvē nodzīvoja 32 gadus, teic, ka ilgi nevarējis izdomāt, ko ar tiem darīt. Tad nolēmis izkaisīt Gaujā, kas pašai Marikai bija mīļa, un ģimene pie tās bieži kopā tvērusi skaistus mirkļus. Atbildi deva arī Marikas dzejolis un «Sestās jūdzes» dziesma «Upe» – rekviēms, ko dzejniece pati sev uzrakstījusi. »Vakara Ziņas« uzklausīja Viļņa smeldzīgo, tomēr skaisto atmiņu stāstu

Laikā, kad lielu daļu Latvijas iedzīvotāju ir satraucis notikušais Jēkabpilī, kur vardarbīgais Leons Rusiņš pēc ilgstošas vajāšanas noslepkavoja savu bijušo dzīvesbiedri un bērna māti, beidzot mazliet lielāka uzmanība tiek pievērsta problēmai, kas mūsu valstī jau sen ir aktuāla līdz izmisumam. Brīvdienu žurnālā "VAKARA ZIŅAS" publicēts šokējošs stāsts par vardarbību baznīcas kalpa ģimenē un tiesībsargājošo iestāžu attieksmi, kad sieviete izmisīgi lūdza palīdzību.