Vakara Ziņas

Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs

Daudzi cilvēki baidās lidot, un kādi tikai melnie jociņi nav dzirdēti par to, ka gaisā neviens nav palicis. Un ikviens aviokatastrofā izdzīvojušais tiek uzskatīts par brīnuma rezultātu. Nevar būt, ka kāds izdzīvo kritienā no milzu augstuma! Bet, jā, izdzīvo. Viens no tādiem neticamas izglābšanās gadījumiem notika nesen ASV, Teksasā – aviokatastrofu pārdzīvoja mācītājs Kenons Vons.  

Dzejniece Ārija Elksne dzimusi 1928. gada 7. februārī, mirusi 1984. gada 29. septembrī. Mediķe, bet vairāk gan – atzīta un iemīļota dzejniece. Vienpadsmit dzejoļu krājumu autore. Viņas dzeja lasāma kā autobiogrāfija. Šogad dzejniecei – 95. 

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

LĪGA MEŅĢELSONE, VESELĪBAS MINISTRE

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Dzīvot vajag skaisti, dzīvot vajag ilgi un dzīvot vajag priekā! Un ar mīlestību pāri visam,» saka aktieris un režisors Juris Rijnieks. 4. februārī viņš svinēja savu 65. dzimšanas dienu.

Izrādās, iepriekšējie divi gadi dziedātājas Endijas Rezgales dzīvē ir ieviesuši lielas pārmaiņas: viņa gan lasa lekcijas studentiem, kuri apgūst sociālā darbinieka iemaņas, gan strādā ar jauniešiem, palīdzot viņiem risināt psiholoģiskas problēmas un citus jautājumus, gan ieguvusi maģistra grādu sociālā darbinieka specialitātē. «Tiesa gan, dzīve pašreiz sagriezusies tā, ka meklēju ceļu atpakaļ uz dziedāšanu. Kovida dēļ bija liela pauze koncertdarbībā, lai gan, vairāk nekā pusgadu pavadot Dienvidāfrikā, atradu iespēju rīkot «online» koncertiņus, savukārt tagad man dziedāšanai pietrūkst laika. Protams, noteikti kādā brīdī atkal braukšu uz Dienvidāfriku, jo ļoti ilgojos pēc šīs zemes. Tā kā vienu mēnesi universitātē energoresursu taupības dēļ lekcijas notiks attālināti, man bija ķecerīga doma braukt jau februārī, jo lekcijas jau var lasīt no jebkuras vietas pasaulē.»  

Agrita Baltmane nāk no Dobeles novada, Penkules pagasta, taču jau 16 gadu dzīvo Rīgā. Pati atzīst, ka ir izteikta meitene no laukiem, kurai patīk pavadīt laiku svaigā gaisā, pie dabas. Profesionāli sevi pierāda «Baltic XL» vairumtirdzniecības uzņēmumā, bet ikdienā rūpējas par saviem diviem mīluļiem – Maksi un Flokiju. 

Viens no populāriem sižetiem, ko iecienījuši gan kriminālromānu rakstnieki, gan piedzīvojumu filmu režisori, nemaz nerunājot par lasītājiem un skatītājiem, ir bēgšana no ieslodzījuma vietām. Lai paliek radošo cilvēku fantāzija, reālajā dzīvē bēgšana no cietuma, kaut arī tā uzskatāma par izņēmumu, notiek ar zināmu regularitāti. Mūsdienās nevienu nepārsteidz, ja masu medijos parādās ziņas par kārtējo bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu no ieslodzījuma vietas. Vēl vairāk – pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē šāda informācija publiski parādījās tik bieži, ka cilvēki pie tās paguva pierast. 

«Mans fatālisms ar gadiem ieņem aizvien pārliecinošākas pozīcijas. Es tiešām aizvien biežāk pārliecinos, ka tas, kam ir lemts notikt, notiks, lai vai ko mēs paši plānotu,» atzīst bijusī TV personība, tagad diplomēta uztura speciāliste Anna Rozīte. 

Grāmatvedības dokumentu viltošanā apsūdzētajam bijušajam Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam prokurors prasa piespriest naudas sodu 9300 eiro apmērā. Kaimiņš apsūdzēts par SIA «Al De media» grāmatvedības dokumentu, proti, Kaimiņa uzņēmumam SIA «Suņu būda» izsniegto rēķinu, viltošanu. 

Ja aizgājēja pēdējā griba ir, lai viņa pelnus izkaisa vai nu jūrā, vai vairākās viņam mīļās, nozīmīgās vietās, kalnos vai vēl citur, tad kā rīkoties šīs gribas izpildītājiem? Paklausīt un izdarīt, lai cik neiespējami tas šķistu?  

«Atrodiet laiku saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar jums mūžīgi. Dāvājiet siltu apskāvienu cilvēkiem, kas atrodas jūsu tuvumā, jo tas ir dārgums! Atvēliet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām. Dzīvojiet!» aicina multimākslinieks Kašers. 

«Pirms vienpadsmit mēnešiem pēc mana vīra iniciatīvas liktenis lēma aizsākties projektam «Angels for Ukraine»/«Eņģeļi Ukrainai», lai glābtu cilvēkus, kuru mājās ieradies karš,» saka dziedātāja Marija Naumova.  

Šķiet, nav tādas paaudzes bērnu, kuri būtu uzauguši bez rotaļām un spēlēšanās. Tādas spēles kā paslēpes, ķerenes, laupītāji (jeb «kazaki razboiņiki»), krāsas, gurķi un daudzas citas būs zināmas to paaudžu bērniem, kuri spēlējās māju pagalmos. Visas nosauktās spēles vieno kopīgs faktors, proti, tās spēlējot, ir jākustas: jāskrien, jālec, jāslēpjas. Otra ļoti svarīga spēļu grupa ir galda spēles, kur kustēties nevajag, taču domāt gan. Arī tās daudzu paaudžu bērniem bija iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids. Cirks, riču-raču, domino, loto, dambrete, kārtis, vislabākajā gadījumā arī šahs, kas pelnīti tiek ierindots sporta veidu sarakstā.  

Izcilā aktrise Elza Radziņa (1917–2005) neapšaubāmi bija viena no Latvijas Nacionālā teātra granddāmām un viena no trim sava laika teātra karalienēm. Taču, kā lasāms kādā intervijā, aktrise pati uzskatījusi, ka pareizāk būtu viņu saukt par Dullo Elzu. Aktrisei veltīti dzejas krājumi, režisore Laima Žurgina par viņu uzņēmusi dokumentālo filmu «Stella Stellarum», mākslinieks Laimdonis Grasmanis viņu iemūžinājis gleznā Stellas Kempbelas tēlā, bet Gunārs Zemgals – Žoržas Sandas tēlā; aktrise bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle. Savukārt 1994. gada martā Elza Radziņa no Kembridžas Starptautiskā biogrāfiju centra saņēma oficiālu apstiprinājumu, ka viņa par izciliem nopelniem savā profesijā iekļauta Pasaules ievērojamāko sieviešu biogrāfiskajā izdevumā. 

Šopavasar būs gatava filma «Izlaušanās» par izcilās rakstnieces, esejistes, lektores Zentas Mauriņas dzīvesbiedru Konstantinu Raudivi. Viņš gan cilvēkiem ir zināms daudz mazāk, bet Raudive ir pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojot savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot elektronisko balsu fenomenu. Viņš rakstījis arī romānus, kuri gan nav kļuvuši tik populāri kā dzīvesbiedrei.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes. 

Tiesneša Guntara Stūra darbadienas paiet, iztiesājot krimināllietas, savukārt brīvos brīžos viņš kopā ar dzīvesbiedri Diānu veltī vaļaspriekam, dejojot līnijdejas. Šī aizraušanās tiesnesim sākusies it kā ne pārāk nopietni, vairāk kā joks, taču, laikam ejot, izveidojusies par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Kopš 2009. gada pastāv līnijdeju grupa «LexDancer», kuras dejotāji satiekas pirmdienu un trešdienu vakaros, lai Guntara Stūra vadībā kārtīgi izdejotos un apgūtu jaunas un arī sen aizmirstas dejas.

Lasītājiem nav sveši prozaiķes Baibas Zīles romāni «Melu meistars» (2017), «Rausītis un karma» (2019), «Aukstākā ziema simt piecdesmit gados» (2020), «Piezīmes no Citurzemes» (2021) un «Alma – pasaules mala» (2022). Viņa ir viena no redzamākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm, kuras grāmatas ir īpašs notikums, lasītāji visā Latvijā tās iecienījuši un lasa. Šobrīd Baiba raksta jaunu grāmatu – pārsteigumu lasītājiem, jo tā būs pasaka. 

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes