Vakara Ziņas

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Varētu šķist, ka tikai pieredzējuši zinātnieki var būt atklājumu autori, tomēr izrādās, arī bērni un jaunieši ar saviem izgudrojumiem maina pasauli. Izgudrot var jebkura vecuma cilvēki, un īpaši bērni ar savu neparasto skatījumu var sniegt labumu visiem.  

«Deja atbrīvo un disciplinē. Tā dziedina un stimulē. Dejojiet! Ir tik labi apzināties savu ķermeni un izkopt tā kustības,» ir pārliecināta Arita Kukuvasa. Māksliniece ikdienā lolo savu deju studiju «Royal dance studio», veidojot dažādas horeogrāfijas un spodrinot jaunos censoņus, kas tāpat kā viņa pati vēlas sludināt sievišķību, precizitāti un enerģiju, kas piemīt dejas eiforijai.  

««Supernovas» konkursā pirms sešiem gadiem, tātad – 2017. gadā, piedzīvotais visspilgtāk atsauc atmiņā emocijas brīdī, kad «Triānas parks» tika pasludināts par šā konkursa uzvarētāju un beidzot piepildījās mans ilgi gaidītais sapnis par piedalīšanos «Eirovīzijā». Turklāt todien kopā ar mani bija gan grupas biedri, gan mana ģimene,» par savu mīļāko fotogrāfiju saka dziedātāja un grupas «Triānas parks» soliste Agnese Rakovska.  

Par Rīgas Volstrītu dēvētā Smilšu iela vismaz pēdējo simt gadu laikā ir ļoti mainījusies, bet kas gan viss tur noticis kopš 1317. gada, kad iela izveidota! 

Kamēr dīvāneksperti tīmeklī deva padomus, kā Jēkabpilij cīnīties ar plūdiem, un kamēr valsts lēmēji ilgi domāja, līdz izdomāja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana nav nepieciešama, pilsēta cīnījās gan ar saviem spēkiem, gan ar dažādu dienestu palīdzību. Bija iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Zemessardze un citas valsts struktūras

Neapšaubāmi, latvieši ir lieli klasiskās mūzikas cienītāji un ir gatavi doties pat uz Vīnes Valsts operu. Īpaši, ja tur dzied kāda no mūsu opermūzikas zvaigznēm, piemēram, Elīna Garanča, kura pirms neilga laika debitēja Amnerisas lomā Džuzepes Verdi operā «Aīda». Tiesa gan, biļetes uz šo izrādi nopirkt nebija vienkārši. Iespējams, arī tāpēc, ka šajā izrādē piedalījās trīs pasaules līmeņa zvaigznes: titullomu šoreiz dziedāja krievu soprāns Anna Ņetrebko, bet Radamesu – lieliskais vācu tenors Jonass Kaufmans. Un, protams, kas gan būtu Vīnes apmeklējums bez gastronomiskām baudām.  

Pašā pavasara plaukumā, 1932. gada 11. maijā, Rīgā fabrikas strādnieka un šuvējas ģimenē pasaulē nāca puisēns, kuram vecāki deva vārdu Haralds un kuram liktenis bija lēmis kļūt par vienu no izcilākajiem Latvijas baletdejotājiem un vairāku paaudžu skatītāju mīlētu skatuves mākslinieku.  

Šī kapsēta ir viena no neparastākajām visā pasaulē. Tā ir plaši pazīstama ar krāsainajiem un apgleznotajiem kapu pieminekļiem, kas ataino tur apglabāto cilvēku dzīvi. «Cimitirul Vesel» jeb «Jautrā kapsēta» ir atzīta par UNESCO Pasaules mantojuma vietu un tagad tiek uzskatīta par ideālu vietu, kur pārvarēt bailes no nāves, izmantojot ironiju un pieminot tuviniekus ar smaidu uz lūpām. 

Viena no problēmām, ko Latvijas iedzīvotājiem nesis jaunā gada pirmais mēnesis, ir plūdi Jēkabpilī un tās apkārtnē. Ūdens līmenis Daugavā bija sasniedzis pat vairāk nekā astoņus metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Kaut plūdi šajā reģionā nav retums, parasti tie sākas vēlāk – martā.  

 *

Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) apkopojusi 2022. gada ceļotāju iecienītākās pilis un muižas. LPMA izpilddirektors Armands Muižnieks norāda, ka vienā no iecienītākajām akcijām «Apceļo Latvijas pilis un muižas 2022» tūristi tika aicināti nosaukt, pēc viņu pašu kritērijiem, draudzīgākās muižas un pilis. No ceļotāju piezīmēm varējis secināt, ka augstāko novērtējumu guva ne lielākās un zināmākās, bet gan tās, kurās informācija tiek pasniegta saprotami, nav problēmu ar viesmīlību un ikviens viesis jūtas gaidīts.  

«Kamēr pasaulē notiek briesmu lietas, kamēr viena vājprātīga cilvēka dēļ mēs visi esam bezdibeņa malā, nekādas svinības man nav prātā,» saka aktrise Gunta Virkava. 28. janvārī viņai bija dzimšanas diena. 

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes. 

Interesanti fakti par matiem.

Nesen aizvadītā gadu mija parasti saistās ar domām par nākotni. Tuvāku. Tālāku. Ar ticību un cerību. Ar nākotnes plāniem. Gan reāliem, gan nereāliem, bet noteikti labāku dzīvi nesošiem. Ir apņemšanās, cerības, nodomi un idejas, kā padarīt nākotni vai vismaz nākamo gadu labāku, laimīgāku, veiksmīgāku. Ne vienam vien prātā ienāk doma, ka būtu labi šo nākotni zināt. Tad tiešām viss izdotos, būtu daudz drošāk, skaidrāk un vieglāk. Zinātu, kur pakritīs, spilventiņu paliktu. 

Viens no tematiem, kas lasītājus saistījis visos laikos, ir apraksti par noziegumiem un arī tas, kādu sodu tiesa piespriedusi vainīgajiem. Parasti par to sabiedrību informē masu mediju pārstāvji. Savulaik laikraksta «Padomju Jaunatne» lasītāji korespondenta Jura Blaumaņa (13.03.1934.–04.07.2012.) rakstus gaidīja ar milzu nepacietību. Arī Elita Veidemane, kura pagājušā gadsimta 80. gados strādāja tā paša laikraksta redakcijā, rakstīja par aktuālām krimināllietām. Latvijas kriminālistikas vēsturē paliekoša vieta ir Veidemanes rakstam 1988. gada aprīlī saistībā ar izmeklēšanu krimināllietā par uzbrukumiem taksometru šoferiem, kur viņa kopā ar izmeklētāju nolēma riskēt, taču rezultāts tika sasniegts – noziedznieki notverti. Bez abiem minētajiem par krimināllietām Latvijas presē rakstījuši arī citi.  

«Ja dzimšanas diena iekrīt darbadienā, aiznesu kolēģiem kādu dzeramo, kādu uzkožamo, bet pēdējos gados nekādas ballītes pie mums vairs nenotiek. Ja cienastu vēl notiesā, tad pudeles gan ilgi mētājas neizdzertas. Laiki ir mainījušies,» secina Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījuma «Daudz laimes, jubilār!» vadītājs Andrejs Volmārs.

Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs, tiesnesis ar 24 gadu darba stāžu Jānis Grīnbergs ir saimnieks diviem taksīšiem – deviņus gadus vecajam Rodžeram un divus gadus vecajai Grētai. Ģimenē abus mīluļus dēvē par brāli un māsu, taču realitātē radniecība tos nesaista. Vairākus gadus foto un video koplietošanas lietotnē «Instagram» apskatāms profils «Rodžers & Grēta», kurā Jānis Grīnbergs šad un tad ievieto vislabāk izdevušās abu taksīšu fotogrāfijas un video. Viņš atzīst, ka to dara paša priekam, kā arī tāpēc, ka, laikam ejot, ir interesanti paskatīties, kā mainījušies viņa draugi. 

Daugavpils universitātes profesors entomologs Arvīds Barševskis komponistam Raimondam Paulam dzimšanas dienā sagādājis burvīgu dāvanu – maestro vārdā nosaucis Filipīnās jaunatklātu vaboļu sugu «Acronia paulsi». Zinātnieks uzskata, ka tā ir skaistākā viņa atklātā jaunā suga pērn, un sola vaboles attēlu ierāmēt un nosūtīt Paulam kā apliecinājumu viņa mūža veikumam.