Vakara Ziņas

«Protams, mani galvenie plāni vienmēr ir saistīti ar Jauno Rīgas teātri,» pirms sarunas pētot telefonā darbu sarakstu, saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Viņam ir arī daudz citu darbu: pirmizrāde režisora Jura Poškus filmai «Saule spīd 24 stundas», kurā Andrim bija uzticēta galvenā loma; viņa balss skan studijas «Animācijas brigāde» jaunajā animācijas filmā «Lielais Indriķis». Un vēl, ja viss ritēs, kā plānots, aprīlī gaidāms Andra un maestro Raimonda Paula kopdarbs, kas būs skatāms Mūzikas namā «Daile». «Esam izdomājuši nekad nebijušu programmu. Viss vēl ir miglā tīts, vēl nav nosaukuma, bet uzsvars tiks likts uz jautri pavadītu un prieka pilnu vakaru.»

To, kas te būs lasāms, Andra nevēlējās stāstīt ar savu īsto vārdu. Viņa pagaidām nezina, kāpēc. Nekas pārāk slēpjams viņai gan nav – vecāki sen zem zemes, pati apmeklējusi psihologus, psihoterapeitu un pat psihiatru, savedusi savu dzīvi kārtībā, izmācījusies, izaudzinājusi bērnus... Tomēr atmiņas uzjundīja ieraksti feisbukā, un Andrai tie izraisīja divējādas sajūtas: viņai gribējās gan aizstāvēt, gan nosodīt savu mammu alkoholiķi. Jā, tieši mammu. Viņa arī apzinās, ka savu alkoholiķu bērna līdzatkarību ne vienmēr prot «atkost», lai gan nopietni strādājusi ar sevi. Tieši – alkoholiķu, jo tāds bijis arī Andras tēvs, kuru viņa atceras ļoti fragmentāri.

Neapšaubāmi, viņa ir viena no provokatīvākajām māksliniecēm, kas redzēta mūzikas industrijā 21. gadsimtā, pateicoties savam ģērbšanās stilam, nervu kutinošajiem šoviem un mūzikas videoklipiem, kas spēj izraisīt asas diskusijas. Taču viņas talants ir pietiekami daudzpusīgs, lai sevi pieteiktu arī kino jomā. Māksliniece ar lielo burtu, kas nebeidz pārsteigt.

Pirms gadiem divdesmit un trīsdesmit Rīgas naktsdzīve nebija iedomājama bez tolaik tik populārajiem naktsklubiem «Cita opera», «Četri balti krekli», «Kabata», «Slepenais eksperiments», «Bimini, Mūzikas akadēmijas Studentu klubs… Pirms tam bija leģendārā «poligrāfiķu» diskotēkas ēra, bet vēlāk publika izvēlējās klubus «Essential», «Pulkvedim neviens neraksta», «Kardināls» un citas tikpat populāras izklaides vietas. Tiesa, par tām tagad lielākoties vēsta vien kolorīti atmiņu stāsti un, iespējams, kāda fotogrāfija albumā.

Viena no visvairāk apspriestajām un par noslēpumainu atzītajām gleznām joprojām ir «Mona Liza» jeb «Džokonda». Lai gan pagājuši jau vairāk nekā 500 gadu kopš renesanses laikmeta spožākā vīra Leonardo da Vinči nāves, viņa daiļrade turpina fascinēt tos, kas vēlas atklāt pasaulslavenā meistardarba noslēpumus. Pateicoties jaunākajām attēlu apstrādes tehnoloģijām, mākslas detektīviem ir izdevies izvirzīt jaunas versijas par modeles identitāti, vēsta TV kanāls «National Geographic». Raidījuma «Senās mistērijas» jaunā sezona aicina uzzināt par pārsteidzošiem cilvēces noslēpumiem, ko atklāj pasaules vadošie pētnieki, arheologi, vēsturnieki un citi savas jomas profesionāļi.

Latviešu dziedātājs, ģitārists, dziesmu autors vai, kā daudzi viņu pazīst, latviešu rokenrola karalis Elviss Preslijs. Ivars Pētersons nesūdzas par darba trūkumu. Koncertu un uzstāšanos ir tiešām daudz. Šogad rudens pusē mūziķim būs 55 gadu jubileja, un pēc paša iedibinātas tradīcijas viņš nozīmīgo gadskārtu atzīmēs ar plašāku koncertu, kuram jau nopietni gatavojas. Ivars atzīst – rokenrols cilvēkiem vēl arvien patīk.  

«Es būtu gribējusi sev dzimšanas dienu vasarā, lai, satiekoties ar draugiem, var pasēdēt ārā. Ziemā jūtos ierobežota telpā,» saka operdziedātāja Evija Martinsone. Viņai dzimšanas diena 19. februārī.

«Šis mirklis fotogrāfijā iekausēts deviņdesmito gadu sākumā Aizputē, pie manis dzīvoklī. Tas ir kāds mēģinājums, kuri parasti notika pie kāda no mums mājās. Šis mēģinājums bija īpašs, jo mums bija sava fotosesija. Mārtiņš un Ingars Gudermanis (mūsu draugs un grupas «Ilze» dalībnieks) bija paņēmuši līdzi savu fotoaparātu. Mārtiņš un Ingars aizrāvās ar fotografēšanu un paši arī attīstīja bildes. Bija nodomāts sarīkot mūsu fotosesiju, un tad nu tā tapa,» par savu mīļāko fotogrāfiju saka režisore, liepājniece Maija Kalniņa.

Vai esat domājuši par to, kā radušies teicieni, apzīmējumi, ticējumi? Kāpēc mēdzam pieklauvēt pie koka un izvairīties no ceļu šķērsojoša melna kaķa? Kālab mēdzam sacīt, ka atvērusies trešā acs? »Vakara Ziņas« meklē, kur tam visam aug vai varētu augt «kājas». 

«Man tagad laiks salikts burtiski pa minūtēm,» telefonsarunā saka pazīstamais juvelieris, metālmākslinieks un daudzu balvu autors Armands Jēkabsons. Pirms neilga laika viņa darinātās statuetes aizceļoja pie šā gada «Muzikālās bankas»; Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons», Lielās Mūzikas balvas laureātiem  un drīz pie Gada balvas medicīnā laureātiem, kuri arī saņems Armanda darinājumus. «Tagad trīs nedēļas sapņos redzēšu tikai balvas. Atklāti sakot, par šīm statuetēm domāju 24 stundas diennaktī divas trīs nedēļas, tāpēc nekāds sapņu tulkotājs man nav vajadzīgs,» viņš smejas un piebilst, ka šajos gados kopā izgatavots vairāk nekā divtūkstoš dažādu balvu.  

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Sociolingviste, vairāku ar latviešu valodas izpētes jautājumiem saistītu grāmatu līdzautore un pedagoģe Dite Liepa ir pārliecināta, ka īsi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas cilvēki lietoja daudz rupjākus vārdus, izbaudīja valodas brīvību  un sacentās izteiksmes daudzveidībā. Tie bija trauksmainie pagājušā gadsimta 90. gadi. Vai tiešām tā var būt, ka, laikam ejot, kļūstam pieklājīgāki un uzmanīgāki pret dzimto valodu? Vai spējam savu valsti un valodu uztvert kā vērtības? Šķiet, ne viena vien cilvēka prātā vērtību pārvērtēšana notikusi tieši pēdējā gada laikā, precīzāk, kopš 2022. gada 24. februāra.  

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Kaut arī valsts valoda mums visiem ir viena un tā pati, dažādiem sociālajiem slāņiem piederoši indivīdi runā ļoti atšķirīgi. Pat tik lielā mērā, ka cilvēkam, kurš pieder citam sociālajam slānim, nav lemts šo leksiku saprast. Šķiet, pilnīgi visos laikos ļoti atšķirīga no literārās valodas normām ir tā leksika, kas tiek lietota ieslodzījuma vietās. Cietumos. Soda izciešanas vietās. Kolonijās. Vienalga, kuru no šiem sinonīmiem mēs izvēlētos, runa ir par vienu un to pašu, proti, vietu, kur nokļūst ļaudis, kas izdarījuši noziegumu. Likumpārkāpēju leksikai jeb cietumnieku žargonam laika gaitā ir tendence mainīties tieši tāpat kā ikvienam valodas slānim.  

Biedrības «Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi» paspārnē tapusi kustība «Miljons sveču grupu mājai». Tas ir sapnis par savu māju, kur varētu dzīvot pieauguši cilvēki ar smagu invaliditāti. Tāpēc Rīgas pašvaldības finansētā dienas aprūpes centra telpās iekārtotajā Sveču darbnīcā ik dienu top visdažādākās sveces.

Jā, tiešām: kas ir astrolabija (arī – astrolabs) un kur to var apskatīt? Astrolabija ir garuma un platuma grādu noteikšanai paredzēta ierīce. Kā skaidrots datorvārdnīcā «www.letonika.lv», astrolabija ir teodolīta sencis – vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai attiecībā pret Zemi jebkuram laika momentam. 

«Godīgi sakot, jau gaidu vasaru. Man «zvaigznes ir tā sastājušās», ka šī ziema jau ir par garu,» smaidot saka pazīstamais astrologs Andris Račs. 15. februārī viņam bija 60. dzimšanas diena, un viņš to sagaidīja saulē – uz kādas salas Vidusjūrā.

Mākslinieks un bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis kopš savas personālizstādes «Imanta Lancmaņa māksla» atklāšanas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pērnā gada novembrī turpinājis strādāt ar tēmu «Nāves deja», uzgleznojot divus jaunus darbus.  

Kvalitatīvs un veselīgs miegs mūsdienās ir greznība. Par to ir pārliecināta cesvainiete Inga Vasilišina, kura kopš 2009. gada lolo savu zīmolu «SilkSecret», mudinot līdzcilvēkus dot priekšroku zīdam. Inga atzīst, ka bieži sevi cenšas pārbaudīt. Viņa neslēpj: «Šķiet, manī ir visas iespējamās bailes, taču mācos mesties tajās. Lieku sev darīt trakas lietas, lai mācītos un iegūtu dzīves pieredzi ar domu, ka tādējādi mazināsies bailes.» 

Ja kaut kur Vakareiropā vēl no Romas impērijas laikiem ir aktuāls teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu, tad Latvija šajā ziņā nav pieskaitāma šai Eiropas daļai. To apliecina Valsts adrešu reģistrs, kurš skaidri un gaiši vēsta, ka Latvijā Romas vārdā ir nosauktas tikai divas ielas (Jelgavā un Jēkabpilī), bet Rīgas vārdā 79 Latvijas pilsētās un miestos, un tam plusā vēl pa vienai Rīgas gatvei un prospektam, kā arī divās apdzīvotajās vietās ielas lepni dēvē par Rīgas šosejām. Ar rezultātu 83:2 Rīga ir pārāka par Romu. Latvijā ir 81 pilsēta, un vieglāk būtu nosaukt pilsētas vai ciemus, kuros nav Rīgas ielas (nav ko brīnīties, ka Rīgas vārdā nosaukto ielu skaits ir lielāks par Latvijas pilsētu skaitu, jo valsts galvaspilsētas nosaukumā brauktuves dēvē arī Kurzemes ciemos un Latgales sādžās).  

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Dzīve ir tā vērta, lai ieraudzītu un piedzīvotu, lai sajustu un apjaustu, cik bagāti esam, jo varam nonākt maģiskās vietās, kur pēkšņi laiks apstājas un elpa aiz sajūsmas aizraujas. Šādu emociju gammu sniedz Stāmerienas pils, kas atrodas Gulbenes pusē, Vecstāmerienā. Vietā, kur pagātne ieskauj tagadni, veidojot nākotnes atspulgu. Tāpat, pateicoties pils neparastajai vēsturei, unikalitātei un skaidrajam vēstījumam, šī greznā vieta ir radījusi interesi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Turklāt ne velti Stāmerienas pili šodien dēvē par Eiropas romantisma pērli, kas apbrīnas patieso būtību izkrāso spilgtāk.