Sieviešu sitējs pakaras siltumnīcā

© Reinis Hofmanis / F64

Iespējams, 38 gadus vecais jelgavnieks Atis nemaz negribēja pakārties, bet tikai iežēlināt savu draudzeni, kura bija pārtraukusi ar viņu attiecības. Sieviete nolēma vīrieti pamest, kad viņš kārtējo reizi bija draudzeni sitis un pazemojis, bet draudzenes mammu gandrīz nožņaudzis.

Dārzkopības sabiedrībā «Atpūta», kas atrodas pie pašas Jelgavas robežas, šobrīd valda klusums – aptaujātie nemaz nav dzirdējuši, ka te notikusi pašnāvība. Kāds gan zina teikt, ka pašnāvnieks aiziešanai no dzīves izvēlējies svešu vasaras mītni. «Es to puiku zinu, viņš dzīvoja netālu,» »VZ« saka jelgavnieks Viktors, kurš uz «Atpūtu» atnācis pie draugiem. «Manā skatījumā viņš bija labs, solīds cilvēks, strādāja – mašīnas ķīlēja, visādus māju remontus taisīja, visu ko darīja. Tad viņš kādu nedēļu bija pazudis, atrada viņu sasalušu tukšā, svešā «dāčā».»

Atis esot dzīvojis kopā ar kādu sievieti, taču pašķīries, iespējams, tāpēc arī galu sev padarījis. Sieviete notikušo ļoti pārdzīvojot, viszinoši apgalvo Viktors. «Bet viņam tak kaut kāda brūtele bija,» »VZ« un Viktora sarunā iesaistās kāds no tuvējās mājas iznācis kungs. «Viņam? Dulls neesi, viņai bija «štucers»,» Viktors sakās zinām visu. Viņš arī nenoliedz, ka Atis mīlējis iedzert, turklāt bijis «bišķiņ jocīgs», jo jau iepriekš ne reizi vien mēģinājis izdarīt pašnāvību. Tomēr abus vīriešus visvairāk šokējis fakts, ka Atis no dzīves šķīries svešā īpašumā, to apgānot. «Cilvēkiem taču tur vēl jādzīvo un bērni jāaudzina!»

Mēģinājis nonāvēties, dzerot dzīvsudrabu

To, ka Atis mēģinājis izdarīt pašnāvību arī iepriekš, «VZ« apstiprina arī vīrieša draudzenes Mairas māte, 64 gadus vecā Gaidas kundze. Tomēr kundze ir pārliecināta, ka tas allaž bijis tikai triks, lai iežēlinātu viņas meitu. «Ui, ko tik viņš ir iepriekš darījis! Plēsa termometru, dzēra dzīvsudrabu, lai parādītu, ka taisīs galu. Un arī tagad izskatās, ka gribējis tikai pabiedēt, kā teica eksperti, pēc pozas, kādā viņš atrasts, izskatījies, ka nav gribējis to darīt, viņam misējies. Viņš bija apsēdies uz ķeblīša, uzlicis cilpu, bet, tā kā bija pamatīgi piedzēries, kritis no ķeblīša, un viss. Viņam roka bijusi pie cilpas, bet laikam pats vairs nav spējis tikt vaļā. Un tādu sastingušu, saliektā pozā viņu aizveda uz morgu. Tur teikuši, ka tādu saliekušos ragā pirmo reizi redzot,» stāsta Gaida.

Arī siltumnīca nav izraudzīta nejauši. Vēl janvārī Atis Mairas draudzenei prasījis, vai neesot kāds darbiņš. Viņa tad arī uzticējusi Atim vasarnīcas atslēgas, lai viņš tur salabojot eņģes un vēl kādus sīkumus. Pēc kāda laika Atis pazudis, viņu meklējuši radi, draugi, kāds 23. janvārī viņu redzējis Jelgavā uz ielas stipri piedzērušos. «Meitas draudzene bija aizgājusi līdz vasarnīcai, bija dusmīga, ka Atis visas durvis atstājis vaļā, bet pats kaut kur aizgājis, līdz siltumnīcai gan viņa neaizgāja. Vēl pēc dažām dienām, 2. februārī, uz vasarnīcu viņa aizgāja kopā ar Mairu, un tad arī atklājās tās šausmas. Miršanas apliecībā ierakstīts, ka viņš miris 25. janvārī,» saka Gaida.

Izšķērdējis tūkstošus

Kad »VZ« tiekas ar Gaidas kundzi, Ata draudzene Maira devusies izvadīt vīrieti pēdējā gaitā viņa dzimtajā pusē Valmierā, kur dzīvo viņa mamma, māsa, kā arī pirmā sieva un jau pieaugušais dēls. Gaidas kundze ir atklāta, un par meitas dzīvesdraugu viņai ir tikai sliktas domas. «Par mirušiem sliktu nerunā, bet man nav nekā laba ko par Ati pateikt. Es nemaz nepārdzīvoju, ka viņa vairs nav, man nav viņa žēl, jo viņš man tik daudz ir pāri nodarījis,» Gaidas vārdi skan skarbi.

Vīrietis ar Mairu draudzējies aptuveni desmit gadus. Pirmajos gados viņš licies normāls vīrietis. «Mēs ar vīru dzīvojām dzīvoklī Jelgavas centrā. Atis vienmēr bija runīgs, ar lieliem plāniem. Man viņš likās normāls cilvēks, bet mans vīrs teica, ka Atis ir viena pļāpu kule un nekas vairāk. Bet es ticēju Atim, ka viņš ne tikai runā, bet arī dara,» atceras Gaida.

Taču pirms gadiem četriem, kad Gaidas vīrs nomiris, meita aicinājusi viņu dzīvot nelielajā privātmājiņā, kuru savulaik pati Gaida arī cēlusi. Gaida par aptuveni 27 000 latu pārdevusi dzīvokli, bet naudu uzticējusi Atim, jo viņš solījies uzcelt guļbūvi, kurā pārcelsies dzīvot ar Mairu un padēlu, bet Gaida varēs palikt dzīvot vecajā ēkā. «Par lielo naudu tik vien kā uzcelts guļbūves karkass un vecajā mājā nomainīti daži logi. Firma to guļbaļķu māju būvēja, bet Atis pa apakšu staigāja un nagliņas kā tāds puišelis lasīja. Tā arī neko vairāk viņš neizdarīja, bet kādi plāni un runas bija…. Ar runāšanu viņš otru Jelgavu būtu uzcēlis.»

Tomēr naudas izsaimniekošana bijis tas mazākais: Atis bez dzeršanas nav izticis ne dienu, turkāt regulāri rīkojis skandālus, tāpēc Gaida mukusi no mājām un dzīvojusi pie radiem un draugiem. «Beigās man viss apnika, un es prasīju, lai pabeidz māju vai arī atdod man naudu un es meklēšu citu dzīvesvietu. Viņš pagrieza man muguru, novilka bikses un parādīja pēcpusi – mazdēls to redzēja,» teic Gaida.

Dzīvoja bailēs un sāpēs

Visgrūtāk klājies Mairai, jo Atis viņu dzērumā lamājis, pazemojis un sitis, ne mazums pazemojumu ticis arī Mairas pusaugu dēlam. «Meita nekad neko neiebilda, viņa bija Ata varā, kā apmāta. Tikai pēdējā laikā viņa sāka saprast, kāda bija viņas dzīve, ka Atis ir varmāka. Viņš taču regulāri lielījās, kā sitis un vannā slīcinājis savu pirmo sievu, viņam tas likās normāli,» neizpratnē ir Mairas mamma.

Maira strādājusi tipogrāfijā, bet, kad atnākusi no darba, viņai bijis jāpārcieš, kā, greizsirdības mākts, Atis izsaka pārmetumus, rakājas viņas telefonā un citās personīgajās lietās. Viens no pēdējiem pilieniem Mairas pacietības kausā bijis, kad atgriezusies no dzērveņu purva, Atis greizsirdības dēļ naktī viņu piekāvis un arī Gaidai piesolījis fizisku izrēķināšanos. Tonakt Atis nodots policijas rokās. «Teicu, lai neņem viņu atpakaļ, bet nekā – Maira viņu atkal pieņēma. Meita visu laiku cerēja, ka viņš labosies.»

Bet novembra notikums pielicis punktu Mairas un Ata attiecībām, jo Atis naktī tā nozilinājis Mairu, ka viņa bijusi spiesta ņemt slimības lapu. Tajā pašā naktī viņš uzbrucis arī Gaidai. «Viņš mani koridorā žņaudza, taču, par laimi, man halāts nebija aizsiets un izdevās izrauties. Izskrēju ārā, sāku kliegt.» Pēc šī gadījuma tad arī Maira piekritusi, ka pret Ati ierosina kriminālprocesu. Atim policija aizliegusi nākt uz Mairas mājām. «Mēs nomainījām visas atslēgas, lai viņš netiek iekšā. Tomēr viņš visu laiku tepat tuvumā bija – gar logiem bija lodājis, pēdas sniegā atstājis, regulāri zvanījās un īsziņas sūtīja. Vēl 17. janvārī viņš Mairai uzrakstīja, ka tepat vien tuvumā esot. Dzīvoju vienās bailēs, jo nezināju, ko kurā brīdī varu sagaidīt. Kad pateica, ka viņš ir miris, palika tik viegli, tik neierasti, ka ne no kā vairs nav jābaidās,» atviegloti nopūšas Gaida.

Svarīgākais