Veselība

17.jan
Vēža pacienti, kam audzējs atklāts, piemēram, auss gliemežnīcā, jau kopš pērnā gada maija gaida, kad Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) sāksies starošana. Tā jāveic ar tuvfokusa rentgenterapijas iekārtu, kura Latvijā ir tikai viena, taču, tā kā iekārtas piegādātājs kavē termiņus, joprojām nav notikusi ārstu apmācība, raksta “Latvijas sabiedriskais medijs” (LSM).
17.jan
Zinātnieki no Hārvardas universitātes ir atklājuši, ka liela hēma dzelzs uzņemšana palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu par 26%. Pētījums tika publicēts žurnālā "Nature Metabolism".
16.jan
Slimnīcās aizvien ārstējas četri traģiskajā avārijā uz Ventspilī šosejas cietušie, noskaidroja aģentūra LETA.
16.jan
Gripas izplatībai turpinot pieaugt, lielāko saslimstību novēro Rīgā un Jēkabpils novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa dati.
16.jan
Portālā "Latvija.lv" neapstiprinātu e-pastu dēļ daļa sieviešu varētu būt palaidušas garām uzaicinājumus uz valsts apmaksātajām krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudēm, kurus sievietēm ar izveidotām e-adresēm papīra formā nesūta kopš 2023.gada, noskaidroja aģentūra LETA.
16.jan
Latvijas sabiedrības milzīga problēma ir dzeršana, šādu vērtējumu intervijā TV3 pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
16.jan
Pediatram un homeopātam Edgaram Mednim uz nenoteiktu laiku atjaunos ētikas pārkāpumu dēļ anulētos ārsta sertifikātus, jo viņš to anulēšanu apstrīdējis, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir".
16.jan
Gabriels Mutors ir 19 gadus vecs jaunietis, kurš sirgst ar ļaundabīgu audzēju - neiroblastomu. Par viņu raizējas teju visa Latvijas sabiedrība, īsā laikā saziedojot pusmiljonu eiro viņa ārstēšanai. Taču ārstu konsīlijs pirms mēneša nolēma pārtraukt ārstēšanu, lai gan nauda pietika.
15.jan
Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) rindā uz starošanu jāgaida kopš 2024.gada maija iekārtas piegādātāja dēļ, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
15.jan
Reibonis ir nepatīkams stāvoklis, kad šķiet, ka viss apkārt griežas vai kustas. To var izraisīt dažādi iemesli, tostarp zems asinsspiediens, stress, nogurums, izmaiņas vidē un citi faktori. Šeit ir daži veidi, kā cīnīties ar reiboni.
15.jan
Šobrīd, vīrusu, tai skaitā gripas, izplatības sezonā, organisma aizsargspēju stiprināšanai un vīrusu profilaksei ir būtiska nozīme, lai izvairītos no saslimšanas vai atvieglotu atveseļošanās un atlabšanas procesu. Par vitamīnu nozīmi imunitātes stiprināšanā stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
15.jan
Iespējams, uzņēmēji cenšas kompensēt recepšu zāļu cenu reformas radītos zaudējumus, ceļot cenas bezrecepšu produktiem, izriet no veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) sacītā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes".
15.jan
Vēdera pūšanās un sāpes vēderā, kas mani periodiski nomocīja, radot neciešamu diskomfortu un mazinot manas dzīves kvalitāti, bija galvenais iemesls, kāpēc jutos viena un nesaprasta. Slimības lapu man ar šādiem simptomiem ģimenes ārsts nedeva un arī darbā, kur saskarsmē ar klientiem man visu laiku ir jāsmaida, manas sūdzības neuztvēra nopietni un uzskatīja par simulanti.
15.jan
Jaunais zāļu cenu modelis, kas stājās spēkā 1. janvārī, jau nes rezultātus. "Mēs redzam, ka zāļu cenas ar katru dienu samazinās," intervijā Neatkarīgajai saka veselības ministrs Hosams Abu Meri.
14.jan
Līdz ar Veselības ministrijas (VM) ieviesto zāļu uzcenojuma reformu cenas ir samazinājušās 3130 recepšu zālēm, savukārt palielinājums cenā novērojams 618 zālēm, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāvji un VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
14.jan
Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par to, ka neēdat pietiekami daudz, piemēram, pastāvīgs izsalkums vai aizkaitināmība. Jums var būt arī zems enerģijas līmenis, matu izkrišana un biežas slimības. Sasniegt un uzturēt veselīgu ķermeņa svaru var būt izaicinājums, jo īpaši sabiedrībā, kur pārtika ir pastāvīgi pieejama, raksta Healthline.
13.jan
Pirmā tipa diabēta pacientu skaits Latvijā pārsniedz 7000, kas nozīmē, ka kopējais ietaupījums valsts budžetā, kompensējot nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības (NGLU) sistēmas un insulīna sūkņus, varētu pārsniegt 11 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Diabēta asociācijas aplēses.