Glikācija veicina novecošanos

Zinātnieki visā pasaulē joprojām meklē veidus, kā apturēt novecošanās procesus. Un pēta endogēnos (iekšējos) un eksogēnos (vides) faktorus, kas šos procesus paātrina. Viens no eksogēniem faktoriem, kas paātrina mūsu novecošanās procesus, aktivizē onkoģenēzes un endokrinopātiskās slimības, ir glikācija.

Kas tā tāda glikācija un glikolizēšanās, Neatkarīgajai skaidro Veselības centra – 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe, preventīvās medicīnas speciāliste, Baltijas pretnovecošanās un preventīvās medicīnas prezidente, R. Stradiņa universitātes iekšķīgo slimību katedras lektore, Dr. Med. Jana Janovska.

Nē cukuram!

11. Eiropas estētiskās un pretnovecošanas medicīnas kongresā AMEC (Aesthetic & Antiaging Medicine European Congress), kas pērnajā rudenī notika Parīzē, Dr. Med. Jana Janovska uzstājās kā vieslektore – ar lekciju Glikācija, kas izraisa paātrinātu ādas novecošanos: diagnostika un ārstēšana. Viņa stāsta: glikolizēšanās attīstās specifisku fermentu darbības rezultātā, tas ir mūsu organisma fizioloģisks process, un tā tam ir jābūt, savukārt glikācija ir bioķīmisks process, kad glikozes molekula (visbiežāk tā ir fruktoze) asinīs pievienojas proteīnam vai taukiem. Tas ir spontāns process: jo vairāk cukurs cirkulē asinsritē, jo lielāks daudzums pievienojas olbaltumu vai tauku molekulām, glikējot tos. Tas nozīmē, ka nesintezējas pareizie hormoni, pareizi elementi, antioksidanti, un molekulas vairs nespēj bioloģiski pareizi funkcionēt.

«Nepareizs uzturs, bagāts ar produktiem, kas satur augstu glikēmisko indeksu* (GI), izraisa palielinātu toksisku glikācijas gala produktu akumulāciju organismā, kas ir ļoti nopietns faktors hronisku slimību attīstībai, jo īpaši cukura diabētam, kardiovaskulārām un onkoloģiskām slimībām,» stāsta preventīvās medicīnas speciāliste.

Tāpēc produkts numur viens, no kā būtu jāizvairās, lai aizkavētu novecošanos, ir cukurs. Jo tas nomāc kolagēna efektivitāti ādas šūnās, bet kolagēns ādai nepieciešams, lai uzturētu tās struktūru – lai āda būtu tvirta un elastīga. Cukurs saista kolagēnu, izraisot ķīmiskas pārmaiņas jeb glikācijas procesu, kā rezultātā kolagēna audi salīp, sliktāk notur ūdeni un deformējas, palēninot dabīgos ādas atjaunošanās procesus, un vizuāli tas izpaužas kā ādas tonusa zudums.

86 pacienti, 7 mēneši

«Tas viss ir balstīts uz zinātniskiem pētījumiem, un šī tēma – Advanced glycation end products (AGEs) jeb glikozes sadegšanas produktu akumulācija uz ādu, lietojot ādas imūnfluorescējošo metodi – šobrīd pasaulē ir vispētītākā,» apgalvo Dr. Med. Jana Janovska. Pirms runāt par to kongresā Parīzē, viņa pati to savā praksē pētīja un izzināja septiņu mēnešu garumā. «Šo produktu akumulācija paaugstina oksidatīvo stresu un tieši korelē ar cukura diabēta, kardiovaskulāro un onkoloģisko slimību attīstību. Es ar savu pētījumu esmu pierādījusi, ka tas tieši ietekmē arī ādas imūno sistēmu un paātrina novecošanos.»

Dermatoloģe savā pētījumā izmeklēja 86 pacientus ar aptaukošanos, mērīja viņu glikācijas un glikolizēšanās līmeni, izvērtēja novecošanās pazīmes, ādas un asinsvadu stāvokli. Ņēma biopsiju (ādas paraudziņus) no problēmzonām un pētīja to ar mikroskopu. «Respektīvi, tiem, kuriem šo produktu akumulācija bija augstāka, gan iekaisuma parametri asinīs bija augstāki, gan ādas novecošanās procesi bija spilgtāki un vairāk izteikti – vairāk seborejiskās keratozes, vairāk hiperpigmentācijas, vairāk kuperozas ādas un tā tālāk.»

Glāze sarkanvīna ir okei

«Ogļhidrāti, glikēmiskais indekss un glikēmiskā slodze veicina ātru insulīna paaugstinājumu asinīs, tādējādi attīstās cukura diabēts un visi procesi, kas saistīti ar sirds mazspēju, arteriālo hipertensiju. Var jau šo problēmu attālināt un sevi mierināt, ka tā ir ģenētika – jo vectēvam bija augsts asinsspiediens, tēvam arī, tāpēc tā ir arī dēlam. Bet – ģenētika ir tikai 10 procenti, visu pārējo nosaka ēšanas paradumi, uztura kvalitāte,» uzsver Dr. Med. Jana Janovska. Viņa saka: patiesībā viss ir ļoti vienkārši – organismam ir vajadzīgs sabalansēts uzturs, bet, piemēram, sarkanā gaļa organismam ir stress, ar ko jācīnās, un tas var radīt iekaisumus.

«Sievietēm būtu svarīgi zināt, ka dienas laikā nevajadzētu uzņemt vairāk par 1–2 alkohola devām – jo, ja alkohola ir vairāk, tas paaugstina estrogēna līmeni asinīs, un tas savukārt palielina krūts vēža risku. Glāze vai divas laba sarkanvīna ir okei,» daktere pasmaida un atzīst, ka pati to reti atļaujas. «Ne tāpēc, ka esmu pārāk pareiza. Es esmu pavisam normāla, bet man ik dienu ir jāstrādā ar lāzeru, ir jākoncentrējas, tāpēc ir svarīgi labi izgulēties.»

Piens ir slikts

Dermatoloģe atzīstas, ka kongresā Parīzē viņu apbēdinājuši izcilā zinātnieka, dermatoendokrinologa Viktora Klasidī (Dr. Victor Clacidi) pētījuma rezultāti, kurā viņš atklājis, ka arī piens ir viens no produktiem, kas ļoti paaugstina insulīna līmeni asinīs un izraisa glikācijas gala produktu akumulāciju organismā. «Vakaros, īpaši ziemā, es ļoti mīlu karstu pienu ar kanēli un vaniļu – tas man ir gluži kā rituāls pirms miega. Un nu man pasaka, ka piens ir slikts... Bet es vienalga nevaru no tā atteikties, es esmu tikai cilvēks un neesmu ideāla,» viņa secina un tad saka: «Es mācos kopā ar saviem pacientiem, un mēs kopā ejam uz rezultātu.»

Daktere uzskata: galvenais – nedrīkst pielaist sev klāt izsalkuma sajūtu, jo, kad cilvēks ir izsalcis, viņš atļaujas apēst divreiz vairāk, nekā viņam nepieciešams. Tāpēc viņai vienmēr kaut kur pa rokai ir vai nu rieksti, vai žāvēti augļi, vai kāds ābols, burkāns. «Es gribu, lai mana āda ir vesela, starojoša, tāpēc es neaizraujos ar konfektēm, neēdu kūkas, kruasānus, mafinus un baltmaizi. Es tik tiešām to nedaru nekad, jo saprotu, ka tas nav labi, ka tas man neko labu nedod. Es vienkārši cienu sevi un savu organismu. Un to iesaku darīt arī jums!»

PRET NOVECOŠANOS PALĪDZ

SEROTONĪNS

ir viela, kas atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu

• visvairāk tā ir treknās zivīs (lasis, forele, tuncis, sardīnes), riekstos un sēklās (īpaši valriekstos un saulespuķu sēklās), eļļās (naktssveces, rapšu), spirulīnā un jūras aļģēs

MELATONĪNS

ir spēcīgs organisma antioksidants, miega hormons, kas pasargā šūnas no brīviem radikāļiem un oksidatīva stresa

• produkti, kas pastiprina melatonīna sintēzi organismā un tādējādi cīnās pret novecošanos: ananasi, banāni, apelsīni, rīsi, tomāti, auzu pārslas, mieži

VESELĪGAS DIĒTAS SVARĪGĀKIE NOSACĪJUMI:

• ogļhidrātu patēriņa ierobežošana – tas palīdz kontrolēt insulīna līmeni asinīs līdz pat 80% un savukārt ļauj izvairīties no liekā svara attīstības

• glikēmiskā indeksa kontrole – ikdienas uzturā ir svarīgi lietot tādus produktus, kuriem tas ir zems: tie ir Indijas rieksti, āboli, apelsīni, brūnie rīsi, miežu putraimi

* Glikēmiskais indekss (GI) ir ātrums, ar kuru produkts asinīs transformējās glikozē, kas paaugstina insulīna līmeni. Piemēram, divu baltmaizes šķēlīšu GI ir 73, bet pilngraudu maizes GI ir 55.

Tas skaidrojams ar to, ka šķiedrvielas, kas ir pilngraudu maizē, palēnina gremošanas procesus un samazina ogļhidrātu transformāciju glikozē