VESELĪBA: 4 ieteikumi skriešanai vasarā

© Publicitātes foto

Skriešana ir viena no populārākajām aktīva dzīvesveida sastāvdaļām, turklāt katru gadu Latvijā ar skriešanu sāk nodarboties arvien vairāk iedzīvotāju.

Lai, skrienot karstā laikā, nenodarītu savai veselībai kaitējumu, ir svarīgi ņemt vērā dažādus drošības aspektus. Savus ieteikumus vasaras skrējējiem piedāvā garo distanču skrējēja Anita Kažemāka.

1. ŪDENS.

Labākais un vieglākais veids, kā sevi pasargāt no pārkaršanas un dehidratācijas, ir ūdens. Organisma dehidratācija notiek daudz ātrāk un nemanāmāk, nekā domājam. Tāpēc jādzer ir ne tikai skrējiena laikā, bet arī pirms un pēc tā. Skrienot maratonu, neizlaidiet nevienu ūdens dzeršanas punktu. Un vēl - ūdens ir ne tikai jādzer, bet ar to arī jāaplaistās - ir svarīgi ik pa laikam samitrināt galvu, roku delmus un skaustu. Tas palīdzēs saglabāt vēsumu. Ja plānojat piedalīties sacensībās, jau iepriekšējās dienās jāuzņem maksimāli daudz šķidruma. Bieži skrējējus nodarbina jautājums, cik daudz un kad ir jādzer skrējiena laikā? Pastāv dažādas versijas, tāpēc vislabākais ieteikums ir klausīt savam organismam, un, tiklīdz sajūtat slāpes, dzeriet ūdeni maziem malciņiem.

2. ATBILSTOŠS APĢĒRBS.

Skriešanai vasarā jāizvēlas gaišs un brīvs apģērbs, jo tas ļaus ķermenim elpot un atvēsināties. Turpretim tumšs un apspīlēts tērps veicinās pretējo. Svarīgs ir arī materiāls - tikai sintētika un nekāda kokvilna.

3. SAJŪTAS.

Karstā un tveicīgā laikā skriešana kā fiziska aktivitāte var būt bīstama. Tāpēc ir uzmanīgi jāvēro savas sajūtas skriešanas laikā. Ja sāk reibt galva, sisties sirds un pat palikt slikti, momentā aktivitātes jāpārtrauc vai jāpāriet uz skriešanasiešanas metodi, lai ļautu organismam nedaudz atpūsties.

4. AIZSARDZĪBA PRET SAULES APDEGUMIEM.

Skriešanas laikā ķermeņa atklātās daļas - seja, pleci, mugura - noteikti jāiesmērē ar augstāka faktora (SPF 50) saules aizsardzības krēmu, īpaši, ja skrien gar jūru.



Veselība

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).