VĒRTS NOBAUDĪT: Jūras pulveris un gomašio

JŪRAS PULVERIS ir dažādi kaltēti un saberzti jūras kāposti, piemēram, kombu, vakame, hiziki © Ilustratīva bilde

«Kāpēc mēs esam resni, slimi un truli? Tāpēc, ka organismā ir miskaste. Gribat zināt, kāda ir vislabākā organisma attīrīšanas recepte? Nebāziet sev iekšā visādus draņķus! Ja nepiesārņosiet savu organismu, tas pats attīrīsies, tikai dodiet tam šādu iespēju,» iesaka makrobiotikas speciālists un biedrības Lācīša skola dibinātājs Roberts Lācītis.

Neatkarīgās lasītājiem viņš iesaka pamēģināt divas receptes, ko piedāvā makrobiotika (tulkojumā no grieķu valodas macro bios nozīmē ilga dzīve).

Pirmā recepte ir gomašio (angļu valodā gomashio, arī gomasio) jeb sezama sāls, ko plaši izmanto japāņu virtuvē. Tulkojumā no japāņu valodas: goma (sezams) un shio (sāls). «Gomašio attīra zarnu traktu no smagajiem piena taukiem un dažādiem sabiezējumiem, sašķeļ pārtiku, ko organisms nepārstrādā. Kā to pagatavo? Sezama sēklas (vidēji proporcija ir 1:18 - viena tējkarote jūras sāls un 18 tējkarotes sezama sēklu) uz sausas pannas uzkarsē līdz maigi krēmīgai krāsai. Ja gadās pārcept un tās palikušas jau brūnas vai pat tumši brūnas, izmetiet ārā, pat nedomājiet tādas ēst! Jo karsētu sezamu aknas nepārstrādā, radot organismā dažādas indīgas vielas. Tāpēc arī ceptai maizītei, kas pārkaisīta ar sezama sēklām, garoza obligāti ir jāgriež nost,» skaidro Roberts Lācītis. Viņš turpina: «Tad uz sausas pannas uzkarsē arī jūras sāli. Starp citu, kvalitatīvai jūras sālij ir trīs garšas - rūgta, salda un tikai tad sāļa. Ja, jūras sāli uzliekot uz mēles, pirmo jūt sāļo garšu, tā nav kvalitatīva. Piestā to visu saberž kopā un lieto pie ēdiena vienu līdz divas tējkarotes dienā. Vairāk gan nē, citādi organismā būs pārāk daudz sāls,» makrobiotikas speciālists paskaidro, uzsverot, ka gomašio ir ļoti vērtīgs papildinājums ikdienas pārtikai. Tiesa, to nevar pagatavot ilgstošai lietošanai - tāds maisījums var stāvēt 3-4 dienas. Pēc tam jātaisa jauns.

Otrs Roberta Lācīša ieteiktā recepte ir jūras pulveris - tie ir dažādi kaltēti un saberzti jūras kāposti (kombu, vakame, hiziki). «Tiem, kuri pārtikā daudz lieto govs piena produktus, dāmām, kuras uztraucas par celulītu, un visiem, kurus rudenī un ziemā nomoka iesnas, ir vairāk jāēd jūras kāposti. Un nevis tie, ko lielveikalos pārdod kulinārijas nodaļā - savārīti eļļā, bet kaltēti. Jā, daudzi teiks, ka tie nav garšīgi, bet - tie negaršo tiem, kuri pārtiek pārsvarā no jogurtiem, kefīriem, it sevišķi siera. Jogurtu nost! Kefīru nost! Sieru nost! Ēdiet jūras kāpostus, un organisms attīrīsies!» iesaka Roberts Lācītis. Viņš norāda, ka pietiek ar vienu pastmarkas izmēra gabaliņu kaltētu jūras kāpostu, lai organisms saņemtu visas tam nepieciešamās minerālvielas. «Ja ēdīsiet tos vārītus, saņemsiet tukšus jūras kāpostus. Tāpēc ņemiet kaltētus, saberziet kopā un pa drusciņai lieciet klāt pie ēdiena. Un organisms paliks arvien tīrāks,» stāsta Roberts Lācītis. Viņš uzskata: ja cilvēks pats sevi nepiesārņotu, viņam nebūtu jāattīrās. «Var jau katru dienu ievērt pirkstus durvju spraugā un tad mainīt durvis. Bet kāda jēga? Varbūt vienkārši nebāzt pirkstus durvju spraugās. Apmēram tā.».



Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais