Lai gan skolēni dārzeņus un augļus ēd vairāk nekā pirms četriem gadiem, šo produktu patēriņš ikdienā joprojām ir kritiski zems.
Bērni dienā neapēd pat vienu porciju dārzeņu vai augļu, lai arī ieteicams dienā apēst vismaz piecas porcijas dārzeņu, augļu vai ogu, un trīs no tām - svaigā veidā, uzsver Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta eksperti. Diemžēl pētnieki secina, ka saldumi, čipsi un saldinātie ēdieni skolēnu uzturā ir tikpat bieži, cik dārzeņi un augļi.
Institūts BIOR izvērtējis Eiropas Savienības atbalsta programmu Augļi skolai. Šīs programmas mērķis ir panākt, lai skolēnu uzturā ir vairāk dārzeņu un augļu, kā arī novērst slimības, kuras var izraisīt nepilnvērtīgs uzturs. Liekais svars un aptaukošanās ir 31 procentam zēnu un 18 procentiem meiteņu. Bērni Latvijas skolās trīs reizes nedēļā saņem vietējos augļus un dārzeņus - ābolus, bumbierus, kāpostus, kāļus, kolrābjus, lielogu dzērvenes, burkānus un ķirbjus. Piecu gadu laikā skolēni augļus un dārzeņus ir sākuši ēst biežāk, taču joprojām nepietiekami. Aptaujājot skolēnus, pētnieki secina: dārzeņi un augļi vislabāk garšo svaigā veidā. Piecu gadu laikā ir mainījies skolēnu viedoklis par veselīgu dzīvesveidu, to ir ietekmējušas sabiedrībā valdošās ēšanas tendences, un nereti bērni pie veselīga dzīvesveida min, piemēram, svaigēšanu, ājurvēdu un bezglutēna pārtikas lietošanu. Eksperti norāda uz tendenci - pirms pieciem gadiem bērni bieži pieminēja dažādas diētas, turpretī tagad daudzi uzskata, ka veselīgs dzīvesveids nozīmē būt laimīgam un dzīvot bez stresa. Eksperte un uztura speciāliste Inese Siksna stāsta, ka kopīga ēst gatavošana un kopīgas maltītes motivē bērnus ēst veselīgāk. Tie, kuri ietur kopīgas maltītes ar vecākiem, dārzeņus un augļus patērē biežāk.
Eksperti novērojuši, ka populārākie našķi skolēnu vidū ir biezpiena sieriņi un smalkmaizītes. «Biezpiena sieriņi iecienītāki ir bērnudārza vecuma bērniem. Vecāki tos uzskata par vērtīgiem našķiem. Katru dienu vismaz vienu biezpiena sieriņu apēd ceturtā daļa zēnu un piektā daļa meiteņu. Pārvēršot šo našķi enerģijas daudzumā, tie ir desmit procenti no dienas enerģijas normas,» norāda I. Siksna. Sākot skolas gaitas, biezpiena sieriņus bērniem aizstāj smalkmaizītes. Piemēram, pusaudža vecumā zēni nereti dienā apēd divas un vairāk smalkmaizīšu, kas pārsniedz desmit procentus no dienas enerģijas normas.
Tomēr programma Skolas auglis lēnām sasniedz mērķi - bērni dārzeņus un augļus ēd biežāk. Pētījumā atklājies, ka dārzeņus un augļus biežāk ēd meitenes, Rīgas skolēni un skolēni, kuru vecākiem ir augstāks izglītības līmenis. Tāpat bērni ar normālu ķermeņa masu augļus uzturā lieto biežāk nekā bērni, kuriem ķermeņa masa ir palielināta. No augļiem bērniem vislabāk garšo zemenes, vīnogas (tās gan nav Skolas augļa paciņās) un āboli. «Mēs gribam aicināt bērnu vecākus palīdzēt bērniem, jo zināšanas ir labas, tomēr pietrūkst praktiskās puses, lai izdarītu veselīgu izvēli arī dzīvē,» saka I. Siksna.
***
Dārzeņi vai augļi kas bērniem garšo?
Visi skolēni vismaz reizi dzīvē ir pagaršojuši gurķi, banānu, ābolu, bumbieri, mandarīnu, zemenes.
Vismazāk garšo: baklažāns, kolrābis, kālis
Vismazāk garšo: rozīnes, cidonijas, dzērvenes