Pēc ļaundabīga mutes pamatnes audzēja izoperēšanas, to izņemot kopā praktiski ar visu sejas apakšējo daļu, 61 gadu vecam pacientam mediķi rekonstruējuši seju, izmantojot kaulu un mīkstos audus no pacienta kājas.
Sarežģītā operācija veikta Rīgas Austrumu slimnīcā, stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrā, piedaloties Mikroķirurģijas centra speciālistiem. Kad vīrietis vērsās pēc palīdzības pie ārstiem, ļaundabīgais audzējs jau bija cauraudzis gan apakšžokli, gan sejas apakšējās daļas ādu, un, ja operācija netiktu veikta, pacients, visticamāk, nenodzīvotu pat pusgadu.
Operācija ilga desmit stundas, operāciju veica vairāku speciālistu komanda - otolaringologi Elza Rāte un Romāns Dzalbs, plastikas, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas speciālisti Kalvis Pastars un Jānis Zariņš. Ne mazāk svarīgu darbu, gādājot par anestēziju operācijas laikā un pacienta atgūšanos pēc sarežģītajām ķirurģiskajām manipulācijām slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā, paveica daktere Anda Krastiņa.
Lai pilnībā izgrieztu audzēju, ārsti bija spiesti pacientam noņemt praktiski visu sejas apakšējo daļu. Pēc tam viņi to pilnībā rekonstruēja, izmantojot kaulu, muskuļaudus un ādu no pacienta labās kājas apakšstilba. Par žokli pārtapa fragments no pacienta mazā liela kaula, kas tika sadalīts mazākos gabaliņos un pēc tam saskrūvēts žokļa formā. Izmantojot ādas lēverus, muskuļaudus un asinsvadus no kājas, tika pilnībā atjaunots pacienta zods un mutes apakšējā daļa, ieskaitot gļotādu. Austrumu slimnīcā līdzīgas operācijas veiktas arī agrāk, taču parasti ārstiem bijusi iespēja saglabāt sejas apakšējās daļas ādu un vismaz daļēji - arī apakšžokli. Šim pacientam ārsti veikuši līdz šim apjomīgāko sejas apakšējās daļas rekonstrukciju pēc mutes pamatnes audzēja izņemšanas. «Mums izdevās saglābt pacienta paša apakšlūpu, kas ir liels pluss. Nezinātājs noteikti nepateiks, ka šim kungam pilnībā rekonstruēta sejas apakšējā daļa,» stāsta ķirurgs Kalvis Pastars.
Lai arī ķirurgi no pacienta kājas aizņēmās kaula fragmentu un citus audus, par veikto ķirurģisko manipulāciju liecina vien gara rēta kājas aizmugurē. Kaula fragmenta iztrūkums labajā kājā pacientam arī netraucēs pārvietoties. Pēcoperācijas audu tūskas dēļ pacients pašlaik vēl elpo caur traheostomu - nelielu caurulīti kaklā, kura liedz iespēju runāt. Taču, kolīdz tā tiks izņemta, pacientam vairs nekas netraucēs izteikties. Vīrietis jau sācis dzert un ēst caur muti. Pašlaik atveseļošanās norit kā plānots un pacients jūtas apmierinoši, Neatkarīgajai stāsta slimnīcā.
***
Mutes dobuma audzēji
Dažādi mutes dobuma audzēji Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti ap 200 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Mutes pamatnes audzējus ļoti bieži atklāj novēloti, jo tie attīstās ļoti strauji un visbiežāk vienīgā pazīme, kas par šādu audzēju liecina, ir nedzīstoša čūla mutes iekšienē. Ikdienas saspringtajā ritmā ļoti daudzi tai nepievērš uzmanību, domājot, ka agrāk vai vēlāk tā pati sadzīs.
Mutes pamatnes vēzis parasti neizraisa sāpes. Arī zobārstiem, pie kā šādi pacienti visbiežāk vēršas pēc palīdzības, ne vienmēr uzreiz rodas aizdomas par tik nopietnu diagnozi. Nereti čūlu sākumā saista ar kādu infekciju un cenšas saārstēt ar dažādiem lokāliem līdzekļiem, tādējādi diemžēl zaudējot šādos gadījumos ļoti dārgo laiku. Agresīvu formu mutes pamatnes audzēji cilvēka dzīvību var izdzēst pat dažu mēnešu laikā.
Čūla mutes dobumā kādreiz ir bijusi teju katram, un visbiežāk tā ne par ko bīstamu neliecina. Pārlieku centīga zobu tīrīšana, pārāk cieta zobu birste vai netīša iekošana mutes gļotādā - tie ir vieni no biežākajiem čūlu veidošanās iemesliem. Ja mutes gļotāda tiek savainota, tajā ātri iekļūst infekcija. Parasti šādas čūliņas mutē sadzīst nedēļas laikā. Ja čūla nedzīst ilgāk par divām nedēļām, tas ir nopietns iemesls vērsties pie ārsta, brīdina Austrumu slimnīcas ārsti. Nedzīstošas čūlas mutē var liecināt arī par citām nopietnām veselības problēmām.
Avots: Rīgas Austrumu slimnīca